Vides aizsardzības kluba žurnāls
Ņemot vērā sabiedrības pausto nostāju, rūpējoties par iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, kā arī sekojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principiem, «Rimi Latvia» ir atteikusies no ģenētiski modificētu pārtikas produktu tirdzniecības savu veikalu plauktos.
http://www.apollo.lv/portal/life/articles/274549?ref=life-n
TURPINĀM SŪTĪT VĒSTULES PĀRĒJIEM VEIKALIEM – ieej www.brivsnogmo.lv nosūti vēstuli un iesaki tālāk!
Sirsnīgi,
Inese Romanova
Biedrība “Zemes draugi”
Mob. 28378038
AKCIJA IR SĀKUSIES! Aicinu jūs visus aktīvi piedalīties akcijas popularizēšanā!
Vakar, 13. maijā, Pārdaugavas dārzā sveicām un suminājām VAK līderi, domātāju, filozofu, dzejnieku un labu cilvēku - Arvīdu Ulmi viņa dzimšanas dienā. Laikam jau nav jāskaidro, kas ir Arvīds, cik daudz viņš darījis, kā iedvesmojis, kam palīdzējis – vienkārši prieks, ka viņš joprojām mums ir, nav zaudējis savu harmonisko skatienu uz dzīvi, draugus un domubiedrus.
Oktobrī, uz “Arvīdiem” paredzēts pasniegt viņam un Latvijas lasošajai publikai grāmatu – “Pasaules lāpītājs – Arvīds Ulme”, biogrāfiski-pētniecisku darbu par Arvīdu, VAK un “pazaudētiem” Latvijas nesenās vēstures faktiem. Gaidīsim!
VAK
Aicinājums
4.maijā pl. 13.00
pie Raiņa pieminekļa Esplanādē notiks vispārēja
Tautas Sapulce.
„…līdz pašiem pamatiem jauns viss tiks!”
- Panāksim, lai tiktu sodīti tie, kas nolaupīja Latvijas neatkarību, pārdodot Latviju „investoriem”, bankām un iegrūžot Latviju parādu jūgā!
- Panāksim Latvijas varas elites noziegumu starptautisku izmeklēšanu, kā to jau sākusi Islande!
- Panāksim laupītājbanku terora pārtraukšanu!
- Panāksim zemes izpārdošanas pārtraukšanu ārzemniekiem un neprātīgo mežu izciršanu!
- Panāksim vēlēšanu sistēmas nomaiņu, atjaunosim Pilsoņu Kongresu, kas ir īsta tautas varas struktūra.
- Panāksim varas un ekonomisko struktūru darbības virziena maiņu – tikai un vienīgi iedzīvotāju labklājībai un Latvijas interesēs.
Ir laiks!
Izplatiet, izdrukājiet,izlīmējiet,
atnāciet un sasauciet savējos.
Nāciet ar padomu, ar idejām un priekšlikumiem, gatavojiet uzrunu ..
Nāciet ar mīlestību.
Šis IR Jūsu laiks.
VAK
Šajā sestdienā (21. aprīlī) laika ziņas pašlaik rādās ļoti cerīgas – mums sola siltumu līdz pat +20 gr. un tas nozīmē, ka talkas diena būs reti brīnišķīga. Izvēlēsimies, ko darīt – sakāŗtot savas mājas apkārtni, kas nav nemaz tik zemē metama doma, pievienoties visdažādākajiem talkotāju pulkiem visdažādākajās Latvijas vietās – www.talkas.lv Viens variants arī Pienotavas sadaļā – Aktualitātes.
Satiksimies!
Lieldienās – jākāpj kalna galā, tad var redzēt, kā Saule šūpojas. Jākrāso olas, jāēd, jāripina, jādāvina. Lieldienu brokastīs mājas saimnieks olu sagriež tik daļās, cik cilvēki ģimenē. Tad būs miers un saticība. Jāgaida Saule. Kad tā parādās – jāgavilē cik spēka!
„Zemes stunda” šogad norisināsies 31. martā, sestdien, no plkst. 20.30 līdz 21.30. Izslēgsim gaismu savos mājokļos, iededzināsim sveces, iekursim kamīnus vai ugunskurus laukā, pasēdēsim kopā, parunāsimies, pasmiesimies, atcerēsimies, padomāsim par nākotni. Viena stunda bez elektrības nav ne daudz, ne maz – vienkārši viena stunda, kad mūsu māja un vai dzīvoklis atpūšas – nekas nav jāieslēdz-jāizslēdz, norimst dūkšana, sanoņa, izdziest sarkanās, zaļās vai zilās lampiņas. Un mēs – neesam vairs atkarīgie – no televīzijas, telefoniem, datoriem, ledusskapjiem, lampām, trauku mazgājamām mašīnām, elektriskām tējkannām, boileriem, bez kuriem dzīve it kā vairs nav iedomājama. Iestājas klusums, miers un sāk darboties – galva. Pamēģināsim!
Petīcija ar nosaukumu «Latvija, pārtrauc iznīcināt mežus» adresēta Latvijas prezidentam Andrim Bērziņam un premjerministram Valdim Dombrovskim. Tās pieteicēji sevi dēvē par «satrauktajiem pasaules pilsoņiem» un uzstādījuši mērķi savākt vismaz 20 000 parakstu.
«Ekonomikas problēmu dēļ Latvijas valdība ienākumu gūšanai pievērsusies pastiprinātai mežu izciršanai,» teikts petīcijā. Pie tam Latvijā tiekot lemts arī par jaunu plānu, kas mežu izciršanu pieļautu «astronomiskos apmēros».
Daudzām mežu kompānijām ir briesmīga reputācija. «Piemēram, Latvijas Valsts meži – valstij piederošs mežizstrādes uzņēmums – ir bēdīgi slaveni ar kaitējuma nodarīšanu dzīvniekiem un augiem, tā kā procedūras, kurām viņi seko, ļāvušas iznīcināt vērtīgas un retas ekosistēmas,» teikts petīcijā. Latvijas mežos atrodamo reto dzīvnieku un augu dēļ mežu saglabāšana Latvijā esot vitāli svarīga ne vien Latvijai, bet visai Eiropai un pasaulei.
«Ja Latvija turpinās izcirst divus miljonus kubikmetru katru gadu, meži būs izzuduši jau pēc 50 gadiem vai pat mazāk,» brīdina raksta autori.
Zem petīcijas parakstījušies cilvēki no visas pasaules: Slovākijas, Spānijas, Grieķijas, Zviedrijas, ASV, Austrālijas un daudzām citām valstīm. Kaut mazākumā, daudz parakstu ir arī no Latvijas.
Sagaidījām! Kā katru gadu pulciņš spītīgāko atkal 21. marta rītā pulcējās Zaķu salā pie Daugavas. Un mums lieliski laimējās – tik skaists, mierīgs un spožs saullēkts ilgi nebija piedzīvots! Kārtējo reizi nolēmām – saullēkts turpmāk jāsagaida katru rītu. Lai nu kā ar to lēmumu – šajā rītā ieelpojām un nu esam pilni ar Saules un Zemes enerģiju. Pavasaris ir klāt!
Fragments no Ungārijas jaunās konstitūcijas
Article XX
(1) Every person shall have the right to physical and mental health.
(2) Hungary shall promote the exercise of the right set out in Paragraph (1) by ensuring that its agriculture remains free from any genetically modified organism, by providing access to healthy food and drinking water, by managing industrial safety and healthcare, by supporting sports and regular physical exercise, and by ensuring environmental protection.
( (1) Katram cilvēkam ir tiesības uz fizisko un garīgo veselību.
(2) Ungārija piedāvā šo tiesību izpildījumu, kas rakstīts 1 paragrāfā garantējot, ka lauksaimniecība ir brīva no jebkādāiem ģenētiski modificētiem organismiem, radot visiem pieeju vaeselīgai pārtikai un dzeramajam ūdenim, nodrošinot industriālu drošību un veselības aprūpi, nodrošinot sportu un regulāras fiziskas aktivitātes un apkārtējās vides aizsardzību.)
Teksts EN – http://www.kormany.hu/download/4/c3/30000/THE%20FUNDAMENTAL%20LAW%20OF%20HUNGARY.pdf
Preambula LV – http://www.tautasforums.lv/?p=4744
Vai nav malači? Kad mūsu Satversmē kas tāds būs rakstīts?
Labdien, kolēģi!
Vēlamies informēt, ka jautājums par reliģiskās kaušanas
aizliegšanu Latvijā ir iekļauts ceturtdienas, 8.marta Saeimas
plenārsēdes darba kārtībā kā deputāta Ingmāra Līdakas
priekšlikums. Atlikušās dienas līdz sēdei ir pēdējā iespēja
vēl un vēl uzrunāt deputātus, aicinot labot 2009.gadā pieļauto
kļūdu un parādot, ka sabiedrībai šis jautājums nav vienaldzīgs.
Pateicamies visiem, kas to jau ir izdarījuši!
Sadaļā Aktualitātes pievienota mūsu sagatavoto preses relīzi, kurā
ietverto informāciju Jūs varat izmantot argumentācijai, kā arī
varat to ievietot savās mājas lapās un izplatīt tālāk.
Ar cieņu,
Laura Karnīte
DzīvniekuSOS
dzivniekusos@inbox.lv
www.dzivniekusos.lvSolvita Vība
Dzīvnieku Drauga fonds
dzd@latnet.lv
www.dzd.lv
VAKs nav šoseja.
VAKs ir taka,
pa kuru var aiziet
gaismā, kas mums visapkārt.
VAKs nav viadukts.
VAKs ir laipa,
pa kuru var pāriet
pār dūkstīm un melu traipiem.
VAKs nav mehānisms.
VAKs ir sākums
domām un darbiem,
un skatieniem nākotnē.
Sveicu jubileumā!
Amanda
25.02.2012.
Martā ieskanas pavasaris ar lāstekām, zīlīšu pink-pink, un tad jau klāt Lielā diena jeb seno latviešu Lieldienas, bet pa vidu – jā, šoreiz par vidējo datumu un dvēseles svētkiem 16. martā, kad Straupes tautas namā notiks dziesminieka, dzejnieka, gleznotāja un kamīnmeistara Valda Atāla atbalsta koncerts. Šis datums man ir svēts arī dzimtas sakņu kontekstā, jo mans tēvs bija leģionārs aiz pārliecības, viņš gāja „sist tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos” un, protams, tika atvēsināts Vorkutā. Taču jau kopš bērna kājas es zināju, kas ir komunisma īstā seja un tagad apjaušu, kas ir naudas tukšās acis. Taču runa nav par mani, bet visiem tiem, kam sirds īstā vietā un pulsē pasaules līdzjūtības apjausmā.
Kā jau presē būsiet lasījuši (Sestdiena, Ieva), tad Valda dzīves ceļš nav bijis rozēm kaisīts. Tajā ir arī nometnes sūrā pieredze, kas viņa dzīvi sadalīja divās tik krasi atšķirīgās daļās pirms un pēc, kur sākotnējā jaunības daļa bija apvīta ar zināmu vieglprātību, bohēmu un problēmas tad šķita viegli pārvaramas un aizmirstamas. Pēc nepatiesās pretpadomju terorisma lietas, kura gan tika klasificēta kā bandītisms, Valdim bija jāatzeļ. Tā radās Atāls. Sūri, bet jau folklorizējies teiciens vēsta, ka par dzejnieku var kļūt tikai cilvēks, kam ir gana asaru, lai varētu raudāt par katru samītu kukainīti un zāles stiebru. Ja palasām Raiņa dienasgrāmatu, tad nepaiet ne diena, kad nebūtu vārds – raudu. Valda dzejā ir gana sirsnīgas mīlestības, bet viņa aforismi ir patiesi un paradoksāli kā pati dzīve. Savukārt dziesmās stīdz sentimentāla stīga un smeldze. Pilna jūtu gamma un, cerams, ka viņa atbalsta koncertā mēs pratīsim to atklāt, lai visi, kas atnāks un ziedos savu artavu dziesminieka veselības atgūšanai, mājās aizietu ar bagātinātu sirdi.
Kas tad piedalīsies koncertā „Valdis Atāls draugu lokā”? Vispirms gribu uzsvērt to, ka mēs, brīvprātīgie organizatori, gribam kultivēt draudzības un tādas kā ģimeniskuma sajūtas auru, jo ikviens, kas atnāks taps draugs. Valdim, māksliniekiem, viens otram un pasaulei. Mēs visi būsim draugu lokā, kura centrā degs Mīlestības ugunskurs, kurā jūs katrs iedegsiet savu svecīti. Pirmo svecīti jau ir iedegusi Aija Dzērve, idejas autore, un viņu atbalstošais Straupes koris.
Dziedās tālumnieki – aktrise un dziesminiece Anta Enģele un bards Haralds Sīmanis, cēsnieces – Lāsma Vasmane un Elīna Ozola, vietējie – mūziķi Ieva un Aivars Lapšāni un sieviešu vokālais ansamblis „Pārgaujas lakstīgalas’. Tas ir unikāli, ka būs arī divi kori Artas Zundes vadībā – Straupes un „Pernigele”. Pirmo reizi plašākas publikas priekšā stāsies Straupes pamatskolas mazie ģitāristi, bet koncertu iesāks Laima un Solvita Lodiņas ar latviešu tautasdziesmu interpretāciju. Kādu pipariņu piemetīs Straupes amatierteātra dalībnieki ar Valda Atāla aforismiem. Kā iespējamība jāmin deju pāris Agate un Jānis , kā arī pats Valdis Atāls kopā ar Ilzi Grunti. Abas iespējamības ir saistītas ar veselību, bet pazīstot mākslinieka dabu, var teikt, ka tas ir gandrīz vai 100 procenti, jo skatuve jau ļoti mobilizē un tad tikai jābrīnās kā visas slimības atkāpjas… Mēs visi centīsimies, lai tas nepārsniedz pusotru, nu augstākais divas stundas. Kā teiktu pats Valdis: „Gaidāms ļoti sātīgs koncerts.” Uz saredzēšanos un sadziedāšanos Valda Atāla atbalsta koncertā 16. martā.
Guna Rukšāne
VAK savu dzimšanas dienu nosvinēja kā pienākas – ar gaidītiem ciemiņiem, kliņģeri, dziesmām, sarunām, godināšanu, nākotnes iecerēm… Paldies visiem par sirsnību un prieku!
Tas redzams – Stāsti bildēs
„Austrasdienas” notiek jau vairāk kā 20 gadu. Tā ir brīnišķīga tradīcija, kas kopā pulcē tautā iemīļotās mākslinieces Austras Pumpures audzēkņus, domubiedrus, draugus, talanta pielūdzējus un klausītājus.
Šogad „Austrasdienas” Rīgā notiks 4. martā plkst. 17.00 „Mazajā Ģildē”. Kopā sanāks mazāk zināmie un zināmie austrasbērni – Ieva Akuratere, Juris Hiršs, Anta Eņģele, Zane Šmite, Ēriks Pozemkovskis, Ziedonis Stutiņš, Andris Mičulis, Sintija Grava, Agita Kaužēna, Arnis Miltiņš, Silvija Silava, Uldis Ozols, Zanda Štrausa, Uldis Kākulis, Eduards Cauna, Maija Kalniņa un citi dziesminieki.
Ar cieņu,
Signe Sniedze
Mob. 29802995
Droši vien jau nācies dzirdēt par ierēdņu sākto administratīvo lietu pret dārzniecību “Neslinko”. http://www.savadak.lv/vis-kas/augu-seklu-saglabasana-un-iznicinosi-likumi . Viņu “noziegums” – nesertificētu sēklu tirdzniecība (realitātē apmaiņa pret ziedojumu).
Lieta tiks izskatīta 2012.gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14.30.
Tā kā lietas izskatīšana ir publiska, visiem, kas tiek, būtu vēlams tur ierasties, tādā veidā ar savu klātbūtni atbalstot vietējos ilggadējos selekcionārus. Pagājušajā gadā aizliedza tirgot nesertificētas tējas un sēklas, ja neparādīsim savu attieksmi, lielo korporāciju interesēs tiks pieņemti arvien jauni, mums nedraudzīgi likumi.
Savukārt šīs pašas dienas vakarā 18.00 Okupācijas muzejā paredzēta kopīga dažādu zaļi domājošu organizāciju un grupu (Zemes draugi, dārzniecība “Neslinko”, Lucavsalas ekokopiena u. c.) pārstāvju sanāksme, lai apspriestu turpmāku sadarbību gan radošās, gan ar konkrētiem vides aizsardzības pasākumiem saistītās jomās un iespēju operatīvi reaģēt uz līdzīgiem notikumiem nākotnē. Ceru uz veiksmīgu sadarbību.
Ar cieņu,
Jānis Puntulis.
Iespēja atbalstīt franču bitenieku, zemnieku un vides aizsardzības organizāciju prasību pēc ĢMO moratorija Eiropā:
http://www.ogm-abeille.org/?lang=en
Par Margellona slimibu
http://gmo-net.info/art/gmo.margelon.php
III tūkstošgades slimības ir klāt.
Paldies ĢMO!?
Eksperimenti ar ĢMO ir sasnieguši savu rezultātu.
Šeit ir info par MARGELLONA slimību.
Anitrai TOOMAI «Draugos» esot info par citām šīm filmām (info. no Jāņa ULMJA Limbažos)
Jeņķi saka, ka tā esot tikai šize, halucinācijas.
Tātad lielveikalos vairs nedrīkst pirkt gandrīz neko…
Valdības ierēdņi tautas “veselības nodrošināšanai” nākotnē apkaros vietējās sēklu bankas uzturētājus???
Pret Elgu Bražūni, dārzkopības “Neslinko” vadītāju izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību.
Administratīvā lieta tiks izskatīta 27.02.2012. plkst. 14.30 Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts Augu Aizsardzības dienesta telpās.
Vairāk – Attiecības
arī – Anitras Toomas dienasgrāmatā Draugiem.lv
Mums, latviešiem, Dievs devis iespēju dzīvot pašiem savā valstī un
runāt savā valsts valodā. Tiesības, ko mūsu tēvu tēvi ar savām
asinīm nosargāja brīvības cīņās, ko mēs ar savu vienotību atguvām
barikāžu sardzē. Mūsu tauta pārcietusi trīs okupācijas ar Baigo gadu,
masveida deportācijām un pusgadsimtu ilgu pārkrievošanu. Okupanti mūs ne
reizi vien izdzinuši no mājām, atņemot visu, daudziem arī dzimteni un
dzīvību. Un visās liktens krustcelēs mūsu vaduguns, mūsu nācijas un
nacionālās valsts pastāvēšanas kods bijusi latviešu valoda. Tās
brīnumainais spēks latviešiem palīdzēja pārciest badu Sibīrijā un
nepazust tautu kausējamajā katlā Rietumu trimdā, ļāva izrauties no
padomju ļaunuma impērijas. Latvijā jau bijusi virkne tautas
nobalsošanu, kad esam pauduši viedokli valsts attīstībai svarīgos
jautājumos. Tagad, 20(!) gadus pēc valstiskās neatkarības
atjaunošanas, referenduma izraisītāji prasa okupācijas seku
juridisku nostiprināšanu….
Mūsu zemē vienmēr līdzās latviešiem dzīvojušas cittautu minoritātes,
un allaž Latvija bijusi dažādu tautu saprašanās paraugs. Taču
stabila Latvija acīmredzot neatbilst lielās kaimiņvalsts impērisko ambīciju
stratēģijai, jo vēl nekad kopš Interfrontes provokācijām un barikāžu
laika nebija pieredzēta tik ciniska lielkrievu šovinisma
demonstrācija. Bet cita Latvijas nīdēju komanda jau vāc parakstus
jaunam referendumam… Šīs akcijas vērstas pret Latvijas kā
latviskas, neatkarīgas, demokrātiskas valsts pastāvēšanas jēgu un būtību:
nodrošināt latviešu nācijai pastāvēšanas iespēju, kādas tai nav un
nebūs nevienā citā valstī.
Vienīgā iespēja darīt galu lielformāta provokācijām ir visai nācijai
parādīt vienotu, pašapzinīgu savas zemes saimnieku stāju. Mums nav
kailām rokām jāstāv pret tankiem kā barikāžu laikā, mums nav jāriskē
ar dzīvību. Mums nepieciešama vien pilsoniska pienākuma apziņa,
referendumā nobalsojot PRET un mudinot tā rīkoties citus.
Šis nav balsojums par politiķiem vai partijām, kad arī patriotu
domas varētu dalīties. Šī ir izvēle starp godu un kaunu.
Tāpēc jābalso
PRET mūsu valodas un tautas noniecināšanu.
PRET etniska naida kurināšanu Latvijā.
PRET cittautiešu – mūsu līdzcilvēku – izmantošanu netīrās
politiskajās spēlēs.
PRET latviešu tiesību apšaubīšanu uz savu nacionālu valsti.
Jā, mums nav jābaidās no parakstiem referenduma
prasītāju sarakstā. Mums jābaidās no savas pasivitātes, kas pasaulei
vēstītu par tautu, kam vienaldzīgs savas valsts liktenis. Tas būtu
signāls postpadomju ambīcijās dzīvojošajai kaimiņvalstij rīkot
jaunas provokācijas.
Neaizmirsīsim arī morālo atbildību savu mīļo aizgājēju priekšā!
Vai kādam varētu rasties šaubas, kā šajā referendumā balsotu Imants
Kokars, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Mārtiņš Freimanis? Lai mūsu
vienotību stiprina Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes asinis
Bastejkalnā un barikāžu sargu sirdsapziņa.
Referenduma dienā palikt mājās – tas būtu tāpat, kā noskatīties, kad apvaino tavu māti, piesmej sievieti vai dara pāri bērnam. Šobrīd, kad iezīmējusies, kaut trausli,
iziešana no krīzes, Latvijai par visu vairāk vajadzīga stabilitāte,
un arī šis apstāklis prasa mūsu maksimālu aktivitāti referendumā.
Pārliecinošs PRET pasaulei būs atgādinājums par pašapzinīgu nāciju
stabilā valstī. Tas būs arī signāls lielajai kaimiņvalstij, ka nav
jēgas šķiest resursus naida akcijām, kas izčākst Latvijas tautas -
savas zemes saimnieku – nosvērtās, pašapzinīgās stājas priekšā.
Tāpēc mēs referendumā balsosim PRET un ticam, ka Jūs rīkosieties tāpat!
Dievs, svētī Latviju!
Ieva Akuratere, dziedātāja, Terēze Broka, Dziesmu un deju svētku
virsdiriģente, Dzintra Geka, kinodokumentāliste, akadēmiķis Tālavs
Jundzis, Dr. Guntis Kalme, mācītājs, akadēmiķis Ivars Knēts,
Gido Kokars, Dziesmu un deju svētku goda virsdiriģents, Uldis Kokars,
diriģents, Marina Kosteņecka, rakstniece, Oļģerts Kroders,
režisors, prof. Romans Lācis, kardioķirurgs, Ingrīda Meierovica, Anna
Rancāne, dzejniece, Māris Sirmais, diriģents, Zigmunds Skujiņš,
rakstnieks,Džemma Skulme, māksliniece, akadēmiķis, prof. Jānis Stradiņš,
Vestards Šimkus, pianists, Pēteris Vasks, komponists, Inese Zepa, LSE SU,
Londona, Baltijas valstu studentu apvienības prezidente
VAK 25. DZIMŠANAS DIENAS svinības tuvojas!
Tās notiks Barikāžu muzejā, sākums – plkst.15.00
Šajā pašā dienā Barikāžu muzejā būs iespēja iegādāties Latvijas Pasta izdoto aploksni, kas veltīta VAK jubilejai un laikā no 9.00 līdz 14.30 to varēs apzīmogot ar pirmās dienas zīmogu.
Visi laipni gaidīti, visi! Ņemiet līdzi draugus, vecos, sen neredzētos vakiešus, arī kādu groziņu…
Uz tikšanos!
VAK
Mums jau 25… Jā… laiks ir aizsteidzies vēja spārniem. 1987.gada 25.februārī tika nodibināts Vides aizsardzības klubs. Nu ko, sanāksim kopā 25.februārī ( tā ir sestdiena) sākot no 15.00, aicināti it visi!
P.S. Šī ir pirmā informācija, lai varat sev rezervēt šo dienu. Ielūgumi un sīkāks apraksts sekos…
Elita.
Sagatavosimies referendumam 18. februārī
Iesim uz referendumu un balsosim „ pret”!
Dabas muzejā, Krišjāņa Barona ielā 4 jau vairākus mēnešus gatavota un nu atvērta Botānikas nodaļas izstāde
“Daba krāso”!
Visi aicināti apskatīt krāsotās dzijas, vilnas un
krāsaugu paraugus, noskatīties filmiņu par krāsošanas gaitu,
vērot vērpšanu un piedalīties meistarklasēs krāsošanā. Varēs
apskatīt arī Tukuma muzeja Audēju darbnīcas meistaru darbus. Visu
vecumu apmeklētāju izklaidei sagatavotas interesantas
galda spēles! Apskatot izstādi, varēsiet ieklausīties arī
tautasdziesmās par krāsu augiem un krāsošanu.
Izstāde būs apskatāma līdz 4. martam 2. stāva izstāžu zālē.
Muzejs ir atvērts trešdienās, piektdienās, sestdienās un
svētdienās no 10.00 – 17.00, ceturtdienās no 10.00 – 19.00,
pirmdienās un otrdienās slēgts.
Gaidīsm visus, kam rokdarbi un dabas lietas sirdij tuvas!
Nupat iznākušajā Jēlas un Kolumbijas universitāšu «Environmental Performance Index» (EPI) pētījumā Latvija ieņem otro vietu pasaulē, apsteidzot tādas valstis kā Norvēģija, Francija, Lielbritānija, Zviedrija un 132 valstu konkurencē atpaliekot tikai no Šveices, informēja biedrības «Homo Ecos» izpilddirektore Sanita Rībena
Savukārt šo pašu universitāšu veidotajā «Pilot Trend Environmental Performance Index» (Trend EPI) Latvija ieņem pirmo vietu.
«Latvija kā otrā zaļākā valsts pasaulē – izklausās lieliski un vienlaikus nedaudz neticami. Mums ir pamats lepoties ar jau sasniegto, ko pamanījuši arī šī starptautiskā pētījuma veicēji. Tomēr mēs paši arī vislabāk zinām to, cik daudz vēl varētu darīt, lai nākamo reizi šāda atzinība vides un ilgtspējas jomā mums neliktos pārsteigums, bet likumsakarīgs padarītā darba novērtējums,» atzīst Latvijas Vides un Reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Biedrība «homo ecos:» Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētījumam EPI plašākas sabiedrības uzmanību pievērsa jau pirms diviem gadiem, ar sociālo kampaņu «Latvija – zaļākā valsts pasaulē?» aicinot cilvēkus mainīt savus paradumus, lai tie būtu videi draudzīgi.
Latvijas lielākā bagātība – resursi
«Latvijas vislielākā bagātība ir tās resursi – bioloģiskā daudzveidība, ūdens, gaiss. Tas viss rada mums nenovērtējami karalisku dzīves vidi, ja salīdzinām ar ļoti daudzām citām vietām pasaulē, taču diemžēl šie resursi nav mūžīgi. Tie ir pārāk vērtīgi, lai tos aprēķinātu naudā, taču tie piešķir pievienoto vērtību mūsu valstij. To ir svarīgi atcerēties, plānojot Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver biedrības «homo ecos:» direktore Sanita Rībena.
EPI ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, reizi divos gados publicējot rezultātus. 2008.gada, 2010.gada un 2012.gada rezultāti ir pieejami internetā. 2008.gadā Latvija bija 8.vietā, savukārt 2010.gadā – 21.vietā. 2012.gadā Latvija ir 2.vietā.
Kā papildinājumu nu jau tradicionālajam «Environmental Performance Index» (EPI) Jēlas un Kolumbijas universitāšu pētnieku šogad piedāvā «Pilot Trend Environmental Performance Index» (Trend EPI), kas parāda, kā periodā no 2000. līdz 2010. gadam valstis soli pa solim ir risinājušas vides aizsardzības jautājumus. Šajā indeksā Latvija ir pirmajā vietā.
«Latvija, kas 2012.gada EPI ir otrā, savukārt Trend EPI – pirmā no visām pētījumā iekļautajām valstīm, pēdējos gados ir ieguldījusi lielu enerģiju, īstenojot dažādas vides iniciatīvas – piemēram, nelietojot ogles enerģijas ražošanā un aktīvi atjaunojot mežus, – un rezultāti ir skaidri redzami. Arī citām valstīm, kas atrodas saraksta augšgalā, ir līdzīgs stāsts,» saka EPI projekta direktore Eindžela Hsjū (Angel Hsu).
TVNET ziņa
Taisnība tomēr arī šajā valstī var uzvarēt. 30.decembrī VAK saņēma tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru ir atzīts, ka Lauku atbalsta dienestam nebija tiesību bezgalīgi pagarināt Vaidavas upes Karves HES būvatļauju. Tātad pašlaik notiekošie būvdarbi ir nelikumīgi. VAK bija taisnība, cīņa nebija veltīga. Nav gan skaidrs, kurš atdos mums Vaidavas upi, bet – turpināsim „ rakt”.
Visiem, visiem – radošu, bagātu, labu ziņu pilnu
2012.gadu!
Izrādās, mūsu mīļie radaru būvētāji nav rimušies. Šogad atkārtojas Plieņciema stāsts. Ja pirms gada izdevās panākt, ka Plieņciemā pie mājām torni nebūvē, tad šogad Militāristi nolēmuši uzdarboties Mērsragā, neskatoties uz to, ka pašvaldība ir iedevusi vietu šim radaram Mērsraga ostas teritorijā. Militāristi par visām varēm grib torni būvēt vienīgajā šī pagasta peldvietā, tieši ļaužiem virs galvas. Pašlaik viņi pa vasaru slepus izgrozījuši arī likumu – nu jau vairs tas ar pašvaldību nav jāsaskaņo. Bet mērsradznieki ir apņēmības pilni un stāsies pretī būvētājiem, un aicina palīgā arī vakiešus.
VAK vēstule – Oficiāli
(Uzklikšķini uz bildītes, lūdzu!)
Nākamtrešdien 28. decembrī plkst. 18.00 VAK ballīte!
Visi laipni aicināti! Līdzi jāņem groziņš labsajūtai un maza dāvaniņa Laimes akai 1,50 – 2 ls apmērā.
Dresskods – atbilstoši nākamajam, Melnā Pūķa gadam!
Pulcēsimies Vakiņā, bet pati ballīte notiks bijušās Mākslinieku savienības kafejnīcas telpās. Tiem, kas nāks vēlāk – jāiet pa trepēm uz otro stāvu, tad pa gaiteni līdz galam un pa otrām trepēm uz leju un tur jau mēs būsim! Sekojiet norādēm!
Visiem, visiem, visiem – Priecīgus, mīļus, miermīlīgus un apcerīgus
ZIEMASSVĒTKUS!!!
Ieva un Elita
„Tad, kad Ziemassvētku vakars, sniegā migdams, tuvojas – / Aizjoņo pa ceļu līko braucējs vieglās kamanās,” – raksta Edvarts Virza „Ziemassvētku balādē”. „Stājas beidzot viņš pie ēkas, kuru sarga sniegains koks./ Suņi nerej, viņu gaidot, ne še gaišs ar ir kāds logs.// Durvis atver viņš un raudzīt tukšās istabās tad iet:/ Ziemassvētku viesi mani – klāt ir stunda – ienāciet!” [...] ”Atskan kāju mīdīšana, ārā balsis skanēt sāk:/ Mājas saiminieki senie, saiminieces iekšā nāk.// „Sveiks nu, saimniek jaunais, esi! Viesos atnākuši, raug,/ Mēs pie tevis no tās zemes, kurā nekas nepaaug.”
Kas ir mītiskais Braucējs, vai romantiķu „pravietis”, katras tautas audžu liecinieks un atbildētājs, īsi sakot, Dzejnieks? Nuja, tik to atcerēsimies, ka visus mūs, ikvienu no mums Kāds rauj vieglās kamanās. Ar muguru pa priekšu! Mani Dieviņš ved kamanās, sniegotie gadi un gadsimti nogrimst decembra glizmā, nākotne ik līkumā iznirst negaidīta aiz muguras un top par pagātni. Citreiz sapnī iros pa straumei, salas uzpeld aiz muguras un zūd upes līkumā, man katra jāiegaumē, jāatceras – ja nebūs liecinieka, kam tad tās radītas?! Un laivas deguns sprūd, un mostos – un viss atpakaļ Dievā.
Mazbērni redz senču bildes pie sienām, redz lubu un dakstiņu jumtus, un zina stāstu par katru tasīti, no kurienes tā vesta un kam pirkstos tā ieplaisājusi. Ja mazbērni zinās, ka pagātne ir viņu dzimtene, tad mūžīgā dzīvošana klāt. Pagātni neatņems, pagātne dara i tagadni, i nākotni stipru.
Jaunībā dedzām eglīti Raplā, gabaliņu pirms Tallinas. Dzejniece Lī Sepele ieskrien no virtuves: „Andres, ātri! – divrindi tantei uz kartiņas…” Un dzejnieks Andress Ehins tā mulsi noliecas pār alus krūzi un tūliņ – gatavs: sapratu tik divus pēdējos vārdus ar trohajisku atskaņu, „Ziemassvētku zvani!” Ieslavēts improvizētājs – bija, nu ar dzejnieku Guntaru Godiņu stāvam blakus Lī – Tallinas krematorijā. Turpmāk man Andresa balss skanēs tik Ziemassvētku zvanos.
Tūkstoši un tūkstoši čehu (un – slovāku) Ziemassvētku zvanos saklausīs Vāclava Havela kluso balsi. Viņš lika tai pa visu Eiropu skanēt – ne tikai nostādamies pret PSRS imperiālismu un pašu partokrātijas režīmu, bet – arī pret savas tautas toreiz varbūt vēl absolūtu vairākumu, kad viņš lūdza vāciešus piedot viņa tautai „vācu jautājuma galīgo risinājumu” un Bohēmijas vāciešu „attālināšanu no čehu zemēm” – tā to oficiāli sauca, un pati šī terminoloģija man liekas no nacistu žargona tulkota.
Prāgā pazinu vīru, kurš reiz uz Ziemassvētkiem izdarīja pašnāvību – uzzināju par to tik pēc vairākiem gadiem. Kalendāra tumšajos mēnešos viņu mocīja 1945. gada rēgi, viņa un citu „patriotu” nolinčotās vācu ģimenes.
Gan jau arī man ir gana tumši kambari sirdī. Neatceries ļauna? Bet tad piemini to labu, ko no tevis gaidījuši – bet nav sagaidījuši. Ja tu nepiemini – vai tad esi vispār dzīvojis?
Lai ienāk istabās. Mēs esam tik tāpēc, ka viņi bija iepriekš mums. Lai, no drēbēm atkususi, smagi krīt uz grīdas smilts,
2011
Uldis Bērziņš
Rīgas Dome vēlas samazināt finansējumu bezsaimnieku kaķīšu
sterilizēšanai un atļaut kaķīšu masveida nogalināšanu. Arī ļaut kaķiem pārziemot pagrabos – tas esot vēl ļoti diskutējams jautājums…
Aicinām sūtīt korektas protesta vēstules Rīgas Domei.
Lūdzu padodiet ziņu arī saviem draugiem! Ja pietiekami daudz cilvēki protestēs, tad dome sapratīs, ka tas būtu gana nepopulārs solis un finansējumu
saglabās. Protams, jāatceras ka viņi arī ir cilvēki un viņiem varbūt vienkārši
pietrūkst mīļuma pat tagad, Ziemassvētku laikā, kad katra dzīva radība būtu žēlojama un atbalstāma un naudiņas arī žēl… Varbūt atgādināsim viņiem – katram šo pasauli ieraudzījušam radījumam ir tiesības uz dzīvību.
Domes e-pasti: nils.usakovs@riga.lv, dmv@riga.lv,
anatolijs.aleksejenko@riga.lv, askolds.klavins@riga.lv,
vjaceslavs.stepanenko@riga.lv, vadims.baranniks@riga.lv,
olga.veidina@riga.lv, ivans.ivanovs@riga.lv, natalija.mirska@riga.lv,
viktors.nikolajevs@riga.lv, ieva.akuratere@riga.lv,
valdis.gavars@riga.lv, maris.purins@riga.lv, raimonds.timma@riga.lv,
dmitrijs.pavlovs@riga.lv, lita.beire@riga.lv, karlis.strelis@riga.lv
Vairāk informācijas par šo šeit:
http://tutti.lv/2011/12/namu-apsaimniekotaji-ar-rigas-domes-pamudinajumu-var-sakt-masveida-kaku-iznicinasanu-neesi-vienaldzigs/
