Archive for October, 2010

October 31, 2010

Gaiša doma

Mēs esam ceļinieki – pa dažādiem ceļiem dodamies uz vienu un to pašu tikšanos. (A. de Sent-Ekziperī)

October 29, 2010

Dāņu koloniālisms Latvijā

Koloniālisms kā parādība, šķiet, mūsu laikos vairs it kā nepasāv, valstis piekopj katra savu pašnoteikšanās politiku un Latvija, škiet, ieguvusi neatkarību ne tikai politiski, bet arī ekonomiski, kad valsts pirmais pienākums ir rūpēties par saviem iedzīvotājiem un aizstāvēt savas zemes intereses. Tomēr Latvijā brīžiem liekas, ka koloniālisms lēnām, neuzbāzīgi, bet pilnīgi noteikti izplatās pa mūsu zemi.  Teiksiet, nekas tamlīdzīgs, nekāds koloniālisms nepastāv, bet paskatīsimies, kas notiek – dāņu cūku fermu tīkls pamazām izplešas pa Latviju un uzrāda visas koloniālisma būtiskākās pazīmes – par lētu naudu no vietējiem tiek nopirkta zeme, uzbūvēts cūku komplekss, kurā darbavietu vietējiem nav, jo komplekss ir moderns, mehanizēts un automatizēts un vietējie jau nav tik gudri, lai tur strādātu… Cūkas nobaro un pārdod ne jau Latvijā, bet Krievijā un citur. Latvijā paliek atkritumi – piesārņota vide, neizturama smaka, sabojāti ūdeņi. Cūku fermu tuvums piespiež vietējos doties prom no savām mājām, neļauj zemniekiem nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību, biškopību, tūrismu un citām nozarēm, jo piesārņotā vide ir neglābjami sabojāta. Vietējās pašvaldības, kas pieļāvušas cūku kompleksu būvniecību, cer uz nodokļiem, tomēr nauda, kas ienāk ne tuvu nav tik liela, lai nosegtu tos zaudējumus, kas jācieš tiem, kas zaudē savas mājvietas!

Zināms, ka Dānijā cūku audzētāji visas iespējamās kvotas cūku audzēšanā un zemes piesārņošanā ir sasnieguši, tur aizliegts būvēt jaunas fermas un iegādāties kaut vienu cūku vairāk! Tad nu dāņi vērš skatienus uz Poliju un Latviju – šajās valstīs vietējie, viņuprāt, vēl ir stikla krellīšu līmenī – gan jau piekritīs pārdot zemi un aizvāksies paši! Patiesi – tā arī notiek! Un dāņiem tik to vien vajag – jo trakāka smaka, jo lielākas platības atbrīvojas visapkārt un cūku fermu var paplašināt! Nekaunības, cietsirdības un vienaldzības pret apkārtējo vidi kolonialistiem netrūkst – nav jau viņu zeme!

Kārtējais iedzīvotāju satraukums sacēlies Kandavā – Kandavas domei jālemj, vai ļaut dāņiem Zantē būvēt cūku kompleksu, kas draud ar kārtējo smaku vilni, piesārņotiem gruntsūdeņiem, saindētu upi Amulu, kuras ūdeņi tālāk ietek Abavā, bet Abava – Ventā. Iedzīvotāji tomēr protestē, saprotot, ka līdz ar dāņu cūku kompleksu dzīve Zantē praktiski būs beigusies – tūrisms, biškopība, bioloģiskā lauksaimniecība nebūs iespējama, nebūs iespējama pat normāla dzīve savās mājās. Vai tiešām ļausim izpostīt Latvijas skaistākās vietas? 16. novembrī visi ieinteresētās puses tiksies Zantē, bet 23. novembrī Kandavas domei jāpieņem izšķirošs lēmums – kas tai būs svarīgāk: nauda vai cilvēki.

Kas notiek  cūku fermās? Lūk, kas:  Šķidrie mēsli no cūku fermām satur ap 300 dažādu smirdīgu vielu, no kuŗām pazīstamākās ir sērūdeņradis un amonjaks. H2S jau vidēji lielās koncentrācijās izsauc elpošanas ceļu patoloģiju (pie 100 – 400 daļiņām uz miljonu gaisā), bet lielā koncentrācijā ir nāvējošs.

Elpošanas ceļu bojājumus izraisa arī NH3, kas ceļas no cūku urīna un fekālijām. Amonjaku vējš var aiznest simtiem kilometru tālu un piesārņot gaisu un ūdeni arī citās vietās. Cūku šķidrajos mēslos ir simtiem dažnedažādu gaistošo organisko savienojumu. Šie mēsli ir 30 reizes indīgāki par sadzīves atkritumiem un to bioloģiskais skābekļa patēriņš ir 160 lielāks.   Kompleksos cieši iesprostotās cūkas bez tam pie dzīvības uztur tikai antibiotikas krietnās devās, no kā 80 procenti izdalās vidē ar mēsliem. Pret antibiotikām noturīgas baktērijas ir šādu mēslu neatņemama sastāvdaļa tāpat kā S, N, P, hormoni un smagie metāli.

Jau P un N vien lielās koncentrācijās izraisa ūdeņu eitrofikāciju un degradē ūdenstilpnes. Regulāras noplūdes no mēslu glabātuvēm draud ar pakāpenisku gruntsūdeņu piesārņojumu un dzeramā ūdens kvalitātes pasliktināšanos. Izvairīdamās no atbildības par šķidro mēslu vienkāršu izliešanu laukos, koncentracijas, kuŗas daudzkārt parsniedz nepieciešamo mēslojumu, cūku fermas slēdz līgumus par šā darba veikšanu ar apakšuzņēmējiem.

Baltijas jūras piesārņojums Dānijā

Pēc Zviedrijas pētnieku datiem, ko dāņi neapstrīd, Dānijas lauksaimnieki ir lielākais slāpekļa piesārņotājs Baltijas jūŗā: vidēji 57 kg no hektāra, kas izskaidrojams ar to, ka Dānijā ik gadus nobaro 22 miljonus cūku.

Dānijā uz vienu iedzīvotāju ir piecas cūkas! Ārzemēs, īpaši Austrumeiropā, dāņi ik gadus nobaro vēl kādu miljonu cūku ik gadus.

Baltijas jūŗā tā rezultātā ir radušās milzīgas uz visiem laikiem mirušas „platības,“ kaut arī šāda situācija ir pretrunā ar 1992.gada Helsinku konvenciju par piesārņojuma novēršanu Baltijas jūrā. Konvencijas 6.pants prasa šādiem piesārņotajiem ievērot labākās pieejamās technoloģijas, kas cūkkopības nozarei apkopotas dokumentā BREF (07.2003), sk, kopsavilkumu latviski („Atsauces dokumentā“ par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTA) intensīvajā mājputnu un cūku audzēšanā saskaņā ar ES Padomes Direktīvas 96/61/EK 16. panta 2. punktu.) Piemēram, iestrādāt šķidrmēslus zemē, izmantojot konvencionālus mēslu izkliedētājus ar plašu darbības rādiusu, nav LPT. Jāņem vērā arī ES Direktīva par nitrātiem – minimālie obligātie noteikumi mēslu iestrādāšanai zemē ar mērķi nodrošināt visiem ūdeņiem vispārēju aizsardzības līmeni pret slāpekļa savienojumu piesārņojumu, kā arī papildu noteikumi par mēslu iestrādāšanu zemē tā saucamajās nitrātjutīgajās teritorijās.

Neraugoties uz visu to, jaunu industriālās cūkkopības gigantu veidošana Latvijā neatbilst ilgtspējīgas attīstības vadlīnijām, kur teikts, ka „ekonomiskā augšupeja nedrīkst degradēt vidi.“

October 28, 2010

October 24, 2010

Atmiņas par Ķirsonu

2006. g. 22. decembris

Gunārs Ķirsons: «Mēs uztaisīsim ko vērienīgu, tādu, ko Eiropa vēl nebūs redzējusi.» Uzņēmēja Gunāra Ķirsona vērienīgās ieceres būvēt atpūtas centru Madonas rajona Vestienas un Bērzaunes pagastos… (Lasiet, brīnieties, apskaudiet, nožēlojiet – rubrikā Attiecības)

October 22, 2010

Neved mani uz Gaiziņu!

Kādēļ ne? Gaiziņš taču ir skaistākā vieta Latvijā! Mēs ar to lepojamies, mēs labprāt vestu uz turieni savus draugus un viesus…

Dainis Īvāns – par savu braucienu uz Gaiziņu – rubrikā ” Stāsti bildēs”  gan raksts, gan bildes…

October 22, 2010

Piedalīsimies

Lai apstādinātu tautas iznīcināšanas procesu, pulcējam gudros prātus un sildošās sirdis. Veidojam universālu bezpartejisku programmu, kura sabalansēs Latvijas valsts resursus labklājībai un neatkarībai. Vajadzīgi speciālisti visās pamat-nozarēs: ekonomisti, juristi, dabaszinātnieki, mežziņi, programmētāji, statistiķi, fiziķi, matemātiķi, virsnieki un ģenerāļi, pārvaldnieki, filozofi, psihologi un psihiatri, mediķi … – taču sistēmas izveides procesam tieši tie, kas domā sistēmiski un redz kādām sabiedrības struktūrām būtu jābūt.

Saules Dārza koncepta Vispasaules iesvētības.

Vieta: Garkalnes Dome.
Laiks: 28. Oktobris pl. 15.00.

http://www.latvijasrepublika.info/

October 22, 2010

Vēsturiskā centra izpostīšanas plāns Pāvilostā

Pāvilosta ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētiņām pie jūras un tā patiešām visiem arī liekas, arī tiem, kuri vēlas būvēties arvien tuvāk jūrai, arvien nekaunīgāk, bez mazākās nožēlas, izpostot Pāvilostas vēsturiskā centra individualitāti, pievilcību un šarmu.

Kārtējo reizi Pāvilostas iedzīvotāji bažīgi seko savas domes darbībām – 2009.g 17. decembrī Pāvilostas novada dome ar 10 balsīm – par, vienai atturoties, pieņēma lēmumu apstiprināt detālplānojumu domes īpašumam Dzintaru ielā 2E Pāvilostas pilsētā.  Īpašums atrodas Sakas upes labajā krastā starp Viļņu un Tirgus ielām Pāvilostas vēsturiskajā centrā  Šī vieta pagājušā gadsimta 60. gados kļuva par vietējas nozīmes pilsētbūvniecības pieminekli. Diemžēl neatkarības atjaunošanas sākumā šis statuss tika atņemts. Tomēr Pāvilostas teritoriju plānojumā šajā vietā nav paredzēta apbūve.

2010.gada rudenī apstiprinātais detālplānojums paredz – norakt upes krastu 6m dziļumā uz Dzintaru ielas pusi, uzbūvēt laivu mājas (būvieceres ierosinātājs – uzņēmējs no Rīgas Andris Vītoliņš. Vēlāk noskaidrojas, ka šajā vietā paredzēts būvēt pazemes viesnīcu!) un piestātni. Laivu mājas paredzēts izbūvēt četru metru augstumā un 80 metru garumā.

Pirmā detālplānojuma sabiedriskā apspriešana notika pagājušā gada novembrī, uz to bija ieradušies pieci iedzīvotāji, kuri uzstājās pret šo būvniecības ieceri. Tā kā apspriešanā nepiedalījās neviens domes deputāts, arī domes priekšsēdētājs ne, iedzīvotāji veica aptauju un vāca parakstus. Domē tika iesniegta 104 cilvēku parakstīta vēstule, kurā izteikts protests pret iecerēto būvi pilsētas vēsturiskajā centrā. Vēstules pamatojums – teritorijas plānojumā šajā vietā apbūve netiek paredzēta. Upe šajā vietā ir pārāk šaura un būve traucēs lielākiem zvejas kuģiem. Ļoti tuvu ir arī pilsētas galvenā iela. Krastā ir strauti un avoti un, ja tie pazudīs, var pazust arī ūdens akās, jo iedzīvotāji ar akas ūdeni laista dārzus – ar domes lēmumu aizliegts šiem nolūkiem lietot dārgo ūdeni no dziļurbumiem.

Neskatoties uz šo visu, Pāvilostas dome tomēr nolemj apstiprināt augstākminēto detālplānojumu.

Iedzīvotāji nolēma vērsties pie Vides aizsardzības kluba (VAK) un 2010.gada 13. janvārī VAK nosūtīja vēstuli RAPLM u VKPAI ar lūgumu – pārbaudīt domes lēmuma atbilstību Pāvilostas teritorijas plānojumam un LR likumdošanai, jo: tiek izjaukta vēsturiski nozīmīga plānojuma sistēma; tiks degradēta pilsētas panorāma un apbūve; tiks izpostīta piekrastei raksturīgā zaļumu teritorija un reljefs. Vienlaicīgi VAK šajā vēstulē lūdza risināt jautājumu par Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Pāvilostas vēsturiskajam centram.

RAPLM  sniedza atbildi –  konstatētas neatbilstības ar teritorijas plānojumu un Pāvilostas domei lēmums jāatceļ.

Arī VKPAI nesnauž un veic pētījumus – notiek 2 izbraukumi uz Pāvilostu un tiek nolemts rosināt pašvaldību piešķirt Pāvilostas vēsturiskajam centram Pilsētbūvniecības pieminekļa statusu.

Tikmēr VAK informē par situāciju gan Satiksmes ministriju, gan VAS Latvijas valsts ceļus un vairākkārt nosūta Pāvilostas novada domei priekšlikumus detālplānojuma sabiedriskajās apspriešanās – uz to gan nekādas atbildes nav saņemtas un VAK vēršas ar sūdzību RAPLM, bet saņem atbildi, ka sūdzības atstāšana bez atbildes, protams, ir pārkāpums, bet viņi nav tiesīgi Pāvilostas domi piespiest atbildēt.

Tomēr Pāvilostas iedzīvotāji vēl nav zaudējuši cerību un savāc ap 200  parakstu pret būvi, ko iesniedz otrajā sabiedriskajā apspriešanā, kur notiek arī vētraina sapulce. Šajā reizē visi beidzot uzzina, ka plānotāji iecerējuši šajā vietā uzbūvēt viesnīcu.

VAK raksta Pāvilostas domei lūgumu neapstiprināt detālplānojumu līdz VKPAI atbildes sniegšanai, bet komitejas sēdē VAK vēstuli pat nenolasa. Nenolasa arī iedzīvotāju protesta vēstules un detālplānojumu apstiprina.

Tomēr vēl viss nav beidzies – VAK pieņēmis lēmumu iesniegt sūdzību Satversmes tiesā un apstrīdēt Pāvilostas domes lēmumu, jo pārkāpti vairāki likumdošanas punkti, piemēram, nereaģēšana uz iedzīvotāju un VAK iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī pilsētas vēsturiskā apdraudējums.

October 19, 2010

Kas notiek Gaiziņā!

Vides aizsardzības kluba vēstule  un satriecošs vizuālais materiāls par Gaiziņkalna apkārtni

Vides ministrijai,

Dabas aizsardzības pārvaldei un

VVD Madonas reģionālajai vides pārvaldei

„Par iespējamajiem pārkāpumiem Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.”

Rubrikā – Oficiāli

 

October 15, 2010

Gaiša doma

Kas ir vējš? Dabas nenogurdināmais un nenolietojamais transportlīdzeklis.

October 15, 2010

Upīte

Sveiki, laivotāji un savādāk domājošie!
Saņēmu aicinājumu parakstīties pret Austrijas Untertālbahas upes izpostīšanu.
http://www.meinepetition.ch/petition-unterschreiben.html
Austrijā ir daudz brīnišķīgu dramatisku un arī vienkāršu upju, par to mēs vēlreiz pārliecinājāmies Eirotūrē divdesmit/desmit, kuras atskaņas drīzumā būs lasāmas iekš mežmalaslaivas bloga.
Kaspars

October 14, 2010

Vai Pils laukums zaļos?

Līdz 19. oktobrim Rīgas domē notiek sabiedriskā apspriešana par to, kāds būs Rīgas pils laukums – zaļš, ar kokiem, domāts jebkuram pilsētas iedzīvotājam un viesim vai kails, ” noflīzēts”, domāts armijas parādēm. Savu viedokli var izteikt arī internetā, sabiedriskās apspriešanas anketā – http://www.rpbv.lv/rigas-pils-laukuma-teritorijas-koku-cirsanas-sabiedriska-apspriesana

13. oktobrī notika Rīgas pils laukuma rekonstrukcijas projekta koku izciršanas sabiedriskās apspriešanas sanāksme.
Paredzēts, ka Pils laukuma rekonstrukcijas vajadzībām būs jāizcērt 16 koku rinda skvērā pie Citadeles ielas, septiņi koki pie Torņa ielas, kā arī vēl divi koki šajā teritorijā.
Rekonstrukcijas projektā paredzēts lielu daļu laukuma, kurā patlaban ir zāliens un aug vairāki koki, nobruģēt ar dažādu veidu granīta segumu.
Uz pārsteidzīgu rīcību, izcērtot vēsturiski stādītos kokus, sanāksmē norādīja Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa un kluba prezidents Arvīds Ulme (ZZS), kā arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģerts Nikodemus, Rīgas Pašvaldības aģentūras “Rīgas dārzi un parki” direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) un Latvijas Ainavu arhitektu biedrības vadītāja Daiga Veinberga.
Pēc viņu uzskatiem, patlaban Pils laukumā rekonstrukcijas iecere vēl nav pārdomāta un nevajadzētu steigties ar lēmumiem par koku un zāliena likvidēšanu.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe:”…Ik reizi, kad Pils laukumā tiek uzņemtas ārvalstu prominences un “izritināts sarkanais paklājs”, pārņem neērtības sajūta par nesakārtoto apkārtni. Laukums būtu jāpadara publisks un jāatver skats no tā uz Citadeles ielas pusi. Pils laukumam jāiegūst pašcieņa, no laukuma nepieciešams brīvs skats uz ēkām Citadeles ielā, piemēram, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju, tādēļ šajā vietā jāizcērt koki. Pie Vanšu tilta iecerēts veidot skaņu izolējošu aizsargbarjeru. Bruģētais laukums būs aptuveni 30×70 metru plašs, tajā iecerēts rīkot defilē programmas, reprezentatīvas aktivitātes, sagaidot ārvalstu viesus, kā arī novietot Valsts prezidenta egli Ziemassvētku laikā.
Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārstāvis, diriģents Ints Teterovskis: „Rekonstrukcijas rezultātā Rīga iegūtu labu vietu kultūras norisēm un aktivitātēm, šeit varētu eksponēt, piemēram, pārvietojamu skatuvi koncertiem. Tā jaunu norises telpu iegūtu gan Dziesmu un deju svētki, gan Senās mūzikas festivāls, ir bijušas sarunas arī ar Māri Briežkalnu par džeza festivāla “Rīgas Ritmi” norisi šādā vietā.
Pils laukums varētu būt vieta, kur klausīties klusinātu mūziku, rokkoncerti tur neskanēs un šeit varētu norisināties arī kādas aktivitātes 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Neesmu kategoriski par koku izciršanu, taču tā būtu iespējams koncertu skatuvi izvietot dažādos variantos – uz dažādām laukuma pusēm.”
Rekonstrukcijas projekta līdzautore, ainavu arhitekte Helēna Gūtmane: „Laukumam vietā, kur patlaban ir zāliens un aug koki, iecerēts veidot vienlīmeņa dažādu apstrādes veidu granīta segumu. Projektā akcentēta ideja pilnvērtīgi iesaistīt cilvēkus un apkārtnes ēkās izvietotās institūcijas laukuma dzīvē, piemēram, muzeju ēkas Citadeles ielā, kas patlaban esot nemanāmas un par kurām garāmgājēji neko daudz nezina.Koki ir ne tikai vizuāls, bet arī enerģētisks aizsegs Pils laukumam.”
Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītājs Andis Cinis: „Patlaban projekts ir tikai skiču stadijā, bet, aptuveni lēšot, tā tāme varētu būt ap miljons latiem. Paredzēts, ka rekonstrukcijas projektā tiks piesaistīta Eiropas Savienības fondu nauda.”
Latvijas Ainavu arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Daiga Veinberga: „Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē nedrīkst skatīt tikai koku izciršanu atrauti no visa projekta, turklāt Pils laukuma rekonstrukcijas projekts jāvērtē kontekstā ar Prezidenta pils interjera rekonstrukcijas projektu, kā arī turpmāk jāsaista ar pils skulptūru dārza atjaunošanas ieceri.”
Latvijas arboristu – kokkopju biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands: „Teorētiski šos kokus varētu galotņot – apcirpt to vainagus, taču šāda cirpšana jāveic ik gadu, pretējā gadījumā to atsākt ir gandrīz neiespējami. Kokiem Pils laukumā vainagu cirpšana nav veikta aptuveni 60 gadu, un būtu nepieciešami aptuveni pieci gadi, lai koki, ja tos sāktu galotņot, atgūtu labu izskatu. Kokiem gar Citadeles ielu ir trupe. Ja veiktu vainagu apcirpšanu, tie pārsvarā dzīvotu vēl 20 līdz 30 gadu, pamazām pa vienam iznīkstot, bet, ja tos atstātu pašreizējā stāvoklī, koki varētu nodzīvot vēl pat 100 gadu. Katram kokam reiz pienāk brīdis, kad tas nogāžas. Vēlams pilsētā labāk koku nozāģēt, pirms tas nogāžas, to var objektīvi izmērīt, kad tas varētu nogāzties.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis: „Kopš 14.gadsimta Rīgas pils veidota kā semiotisks varas simbols. Pasaulē šādas celtnes netiek eksponētas pie parkiem, bet gan kā administratīvas ēkas, tādēļ arī šeit neprasās īpaša koku saglabāšana. Vai Venēcijā Dodžu pils priekšā piestāvētu birztala? Diezin vai pils laukumam jābūt kā stādaudzētavai. Labs risinājums pils apkārtnei ir Rundāles pils – vietā, kur tagad ir plaša iebrauktuve, reiz auga kļavas, ko savulaik nācās ziedot.”
Pašvaldības aģentūras “Rīgas dārzi un parki” vadītājs Agnis Kalnkaziņš:” Vai tiešām laukuma rekonstrukcijas projekts laika gaitā tiks realizēts? Rīgā ir vairāki jau iesākti apstādījumu un parku rekonstrukcijas projekti, kas “apstājušies pusceļā”, piemēram Līvu laukuma rekonstrukcijai projekts ir gatavs, bet netiek īstenots, arī Grīziņkalna parks ir pirmsagonijas stadijā, lai gan plānots to sakārtot jau sen. Pils laukums bija pirmais, ko aģentūra sākusi sakopt pirms 12 gadiem. Vai tiešām izcērtamie koki tik enerģētiski traucē, ka jāiznīcina viena no pēdējām “zaļajām saliņām” Vecrīgā – pēdējā vēl bez skvēra Jēkaba ielā. Iepriekš Esplanādē mums bija uzdevums taisīt bruģētu laukumu parādēm un “maršēšanai”. Vai tagad tajā varam sēt zāli, jo mums vairs to nevajadzēs? Un vai tiešām mums ir tik lieli militārie spēki, ka vajadzīgi tik daudzi laukumi reprezentatīvajām parādēm? Žēl, ka projekta izvērtēšanas sanāksmēs nebija uzaicināti aģentūras pārstāvji.”
VAK viceprezidente Elita Kalniņa:” Nevaru atrast īpaši daudz pozitīvu lietu iecerētajā rekonstrukcijas projektā, taču apsveicu Rīgas pašvaldību, ka beidzot tiek publiski apspriesta koku izciršana. Rekonstrukcijas rezultātā Rīga zaudēs ne vien kokus, bet arī zālienu un gan koku, gan zāliena likvidēšana ir būtisks zaudējums, jo laukums atrodas vienā no pilsētas vietām, kurā gaiss ir vispiesārņotākais. Jā, Pils laukuma rekonstrukcijas gaitā Vecrīgā tiešām paliks vairs tikai viena “zaļā saliņa” – Jēkaba ielā.
VAK prezidents Arvīds Ulme: „ Spārīša salīdzinājums Prezidenta pilij un tās laukumam ar varas simbolu ir ņirgāšanās un ironija! Varas simbols drīzāk ir zaļojošs mežs, nevis betonēts laukums. Visā pasaulē pilsētas attīstās “zaļajā virzienā”. Varas simbols drīzāk varētu būt māte ar bērnu ratiņiem zem zaļojoša koka, nevis laukums “maršēšanai”. Maskavā aizvadītājā vasarā, tikai sākoties lielajam karstuma vilnim, cilvēki saprata koku vērtību, jo tie saražo skābekli. Tas projekta autoriem neliekas būtiski pilsētas nākotnei, koku vietā izvēloties varas demonstrēšanu. Latvija ir slavena agresīviem kokiem, kas uzbrūk cilvēkiem? Agresīvi ir cilvēki pret kokiem. Vai tad slims cilvēks arī ir mazvērtīgs, tāpat kā slims koks? Tagadējā jaunatne neļaus izpostīt savu nākotni un lēmums izcirst kokus pilsētā var novest pie nevardarbīgām akcijām.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Oļģers Nikodemus: ”Pils laukumam jākļūst par Latvijas “galveno laukumu”, taču šajā rekonstrukcijas projektā nesaskatu pietiekamu ieguvumu laukumam tieši no šī projekta. Laukumā jāiestāda Ziemassvētku egle, nevis katru gadu tajā izvietot nocirstu egli. Kādēļ nepieciešams izcirst tik daudz koku, bet bruģī kā zīmējums tiks veidots koks, kuru redzēt nevarēs, stāvot laukumā, bet gan tikai skatā no augšas.

E.Neilands vēlējās uzzināt, kādēļ paredzēts izcirst kokus pie Torņa ielas, jo tie ir daudz labākā stāvoklī nekā koki pie Citadeles ielas. Gūtmane norādīja, ka šeit paredzēts novietot karogu mastu rindu, lai “apliecinātu cieņu un mīlestību valstij un tiem, kas to vada”. Veinberga norādīja, ka patlaban Pils laukuma rekonstrukcijas projektā ir vien abstrakta kompozīcija, kas ne visiem ir saprotama, un, ja tā nepārliecina profesionāļus, būtu labāk atstāt vēsturiskos kokus augam, kamēr netiek rasts skaidrs rekonstrukcijas risinājums. Šim viedoklim piekrita arī Nikodemus, kurš norādīja, ka Rīgā ir pārāk daudz bruģētu laukumu, bet cilvēkiem patīk atpūsties “zaļās” teritorijās.

Līdz 19.oktobrim Rīgas pils laukuma rekonstrukcijas projekta gaitā tiek organizēta koku ciršanas ieceres sabiedriskā apspriešana.
Sabiedriskās apspriešanas laikā Rīgas iedzīvotāji aicināti izteikt viedokli par koku ciršanu Pils laukuma teritorijā starp Citadeles ielu, Torņa ielu un Pils ielu, kā arī sniegt priekšlikumus par publiski pieejamām vietām Rīgas pilsētā, kurās būtu vēlama jaunu koku stādīšana.
Sabiedriskajai apspriešanai tiek nodota vienas kļavas diametrā 71 centimetrs un 24 liepu ar diametru 40 līdz 70 centimetri ciršanas iecere Pils laukuma teritorijā.
Līdz ar Rīgas pils rekonstrukciju Rīgas dome sadarbībā ar Valsts kanceleju, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, izstrādā Rīgas pils laukuma rekonstrukcijas projektu. Tā risinājuma pamatā ir 2009.gada jūlijā atklātā arhitektūras konkursa uzvarētāja “Brīvo pilsētmeistaru darbnīcas” priekšlikums laukuma tālākajai attīstībai.
Iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt plašāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas pilsētas Būvvaldes Apstādījumu inspekcijā, Rīgā, Amatu ielā 4, 206.kabinetā, Būvvaldes interneta mājaslapā “www.rpbv.lv” vai pie koku ciršanas ierosinātāja – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgā, Amatu ielā.
Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas Būvvalde ziņojumu par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijā.

Ziņu aģentūras „LETA” materiāli

October 14, 2010

Mana pirmā mīlestība – Muša

Ievadam
Ja par kādu saka:” Viņš pat mušu nevar nosist.” ar to gan vairāk tiek apzīmēts naivi žēlsirdīgs cilvēks, nekā mušas draugs. Es esmu mušas draugs un domāju, ka ikviens, kas tik nedaudz iepazīsies ar šo apbrīnojamo būtnīti, arī kļūs par viņas draugu un aizstāvi.
Jā, man sāp, kad sit mušu, bet vēl vairāk sāp, kad šo brīnumaino lidonīti tā saucamie materiālās dabas zinātnieki sauc par “masu slepkavu”. Viņi mušu ir ierakstījuši “par vienu no viskaitīgākajiem kukaiņu klase pārstāvjiem”, kas to vien dara kā pārnēsā gandrīz vai visus šausmīgāko slimību ierosinātājus – holēru, tīfu, dizentērijas u.c. baciļus, kā arī tuberkulozes nūjiņas, poliomielīta vīrusu…u.t.t. Muša, šo pētniekprāt, to vien zina, kā piesārņot un saindēt vai visu pasauli…
Bet patiesībā ir pilnīgi pretēji !!!
Pat vispārzināmie fakti, ka šīs, it kā tik bezgala kaitīgās mušas kāpurs brīnumainā veidā spēj sadziedēt pilnīgi neārstējamas un nedzīstošas rētas, šos kukaiņu pētniekus ne mirkli neattur turpināt pelt un nievāt mušu.
Muša ir- “elektriska būtnīte” un ikviens bacilis, vīruss vai nūjiņa, viņai pieskaroties, acumirklī iet bojā. Viņa strādā, lai atindētu un attīrītu šo zemi. Un, ja muša ir nosēdusies uz jūsu karotītes, tad ēdiet droši- tā ir tikpat kā svētīta!
Muša nav radusies tā saucamajā evolūcijas ceļā. Pirmā redzamā dzīvība uz šīs Zemes bija tieši – muša. Un tā vēl šodien ir tāda pati, kāda bijusi daudzus miljonus gadu pirms Ādama!

Arvīds Ulme

(Itin viss par brīnumaino lidonīti – rubrikā Attiecības)

October 13, 2010

Eksistenciāli draudi cilvēcei


Sakarā ar to, ka kļūdu summa ekoloģiskās drošības kultūras sistēmā, kā arī sociālās un ekonomiskās drošības sistēmās, ir novedusi cilvēci līdz eksistenciālam riskam, kā arī tādēļ, ka Latvijas armijas karavīri atrodas militārajās zonās, kur tiek lietoti urāna ieroči, kā arī –  sakarā ar to, ka Saeimas  14. oktobra  2010. g. darba kārtībā iekļauti…

Likumprojekts Grozījums Jūras kodeksā (1983/Lp9)
Likumprojekts Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1944/Lp9)
Likumprojekts Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1945/Lp9
Likumprojekts Bīstamo kravu aprites likums (1843/Lp9)
Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā (1943/Lp9)
Grozījums Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1917/Lp9)
Likumprojekts Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums (1939/Lp9)
Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā (1965/Lp9)

… uzskatām par nepieciešamu neatliekami informēt Latvijas sabiedrību par sekojošo.

Baltijas jūra ir radioaktīvākā jūra pasaulē. Tā ir cietusi no atomieroču
atmosfēras testiem Aukstā kara laikā, Černobiļas avārijas radītajām sekām un arī tās krastos esošās atomelektrostacijas un pagaidu kodolatkritumu glabātuves turpina pasliktināt situāciju. Radioaktīvā elementa Cēzija-137 koncentrācija Baltijas jūras nogulumiežos sasniedz līdz pat 50.000 Bekerelu uz kvadrātmetru (tas nozīmē, ka vienā sekundē notiek 50.000 sabrukšanas aktu). Radioaktīvais piesārņojums indē mūsu ūdeni, mūsu pārtiku un gaisu, kurš vēlāk ar vēja palīdzību tiek aizpūsts uz krastu.

Saindētā gaisa elpošana un saindēto zivju un citu produktu ēšana rada
nopietnus veselības traucējumus, tostarp vēzi. Piemēram, pēc Černobiļas avārijas Baltijas jūras krastos Zviedrijā pierādīti pieauga saslimstība ar krūts vēzi, kamēr Zviedrijas iekšzemes teritorijā tā kritās.

Esam gatavi, kopā ar ECRR (www.euradcom.org ) zinātnisko sekretāru Pr. Chris Busby (Rīgā 14. – 15. oktobrī), sniegt Jums detalizētu prezentāciju par sekojošiem akūtiem aspektiem, kuriem informāciju sīkāk apzinošas atsauces atrodamas dokumenta beigās

•        Baltijas jūra pēdējo 40 gadu laikā kļuvusi par radioaktīvāko pasaulē
•        Saslimstība Latvijā ar onkoloģiskām slimībām ar katru gadu pieaug
•        Urāna u c daļiņas izraisa neatgriezeniskus bojājumus DNS un genofondam
•        Radioaktīvās nano-daļiņas pārvietojas ar gaisa plūsmām apkārt visai pasaulei
•        Pētījums Izraēlā secina, ka spermas auglība desmit gadu laikā
pazeminājusies 40 %
•        ASV un LB karavīriem ir iespēja iesaldēt sēklu pirms došanās
karadienestā
•        IAEA ieteiktais ICRP radiācijas risku paredzēšanas modelis rada kļūdas pat līdz vairāku tūkstošu reižu apmērā. Jālieto ir ECRR modelis, kas uzticami paredz Radiācijas riskus

Ir ļoti svarīgi ka Latvijas iedzīvotāji iegūstot informāciju par
kodolatkritumu kapsētām, kas top jūras piekrastē Zviedrijā un Somijā, sāk iesaistīties Espo Konvencijas piedāvātajos procesos, kas dod iespēju
kaimiņvalstīm izteikt savu viedokli par projektiem kas var ietekmēt to
vidi.

Baltijas Jūras Reģionālā Eiropas Radiācijas Risku Komiteja aicina

1)        izdarīt grozījumus visos augstāk minētajos likumos, lai analizētu vidi no tajā izplatījušās radiācijas aspektiem,
2)         veikt Baltijas jūras reģionā no radioaktīvajām vielām aizsargājošus pasākumus, un vidi attīrošus projektus, kā arī informēt iedzīvotājus par radiācijas sekām, rast līdzekļus neatkarīgiem zinātniskiem projektiem, kas izmeklē Baltijas jūras radiācijas ietekmi uz iedzīvotāju veselību,
3)        Latvijas valdību izmainīt Latvijas “kā Kodolatkritumu glabātuvju
projektu Zviedrijā un Somijā NEIETEKMĒTAS VALTS statusu; lai Latvijas
valdība un pašvaldības iesaistītos Kodolatkritumu glabātuvju izveides
analīzes pārrunu procesos pēc Espo Konvencijas pamatprincipiem;
4)         atbildīgās institūcijas steidzami pārvērtēt pielietojamo Radiācijas Risku modelēšanas sistēmu, apgūstot ECRR radiācijas risku novērtēšanas modeli;
5)        monitorēt Urāna daļiņu piesārņojumu Baltijas jūras reģionā (Helcom neveic);
6)        izveidot Urāna ieroču upuru karavīru atbalsta Fondu, gādāt karavīriem iespēju iesaldēt pēctecību garantējošo sēklu pirms saskares ar riskantiem ieročiem,
7)        gādāt par slepeno ieroču radioaktīvās informācijas apzināšanu, jo šādas munīcijas atliekas, pārvietojoties gaisa slāņos, var iznīcināt cilvēci vienas paaudzes laikā,
8)        steidzami izmainīt ekoloģiskās drošības kultūras sistēmu, kā arī
sociālās un ekonomiskās drošības sistēmas, kļūdu summa kurās ir novedusi cilvēci līdz eksistenciālam riskam

Cieņā, Ditta Rietuma

Baltijas Jūras Reģionālā ECRR ģenerālsekretāre
http://www.euradcom.org, bsr@euradcom.org
Tel. 298 110 64

General secretary, Baltic Sea Regional ECRR
http://www.euradcom.org
+46-703 999 069
+371-298 110 64 (now)

October 13, 2010

Balss no ” pūļa”

Labdien, visiem!
Izskatās, ka Andris Ansis Špats ir šo to pārpratis vai neko nav sapratis vai raksta kāda uzdevumā!
Aicinu izlasīt viņa rakstu
http://diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/cilveki-attopieties-2010-10-05-1

Gribu izteikt savu sašutumu par Špata kunga rakstīto Dienā, 5. oktobrī . Rakstu no Francijas, kur mana ģimene nokļuva, lai 1944.gadā izmuktu no Sibīrijā paredzētās mājvietas, ko priekš mums bija izlēmusi padomju vara un tās atbalstītāji Latvijā, lai gan tēvs nebija ne zinātnieks, ne ģenētiķis, bet viekārši lauksaiminieks. Visu mūžu būšu vecākiem un Francijai pateicīga par šeit iegūto izglītību un dzīves pieredzi. Tātad tad zinu, kurš kuru un kāpēc nosūtija uz Sibīriju 1941., 1944. un 1949.gadā.
Špata kungs raksta : „ … Latvijā būtu laiks saprast arī to, ka sen nav “pūlim” tiesības apturēt zināšanu progresu, jo PSRS laiki ir pagātne! „  Špata kungam derētu noskatīties latviešu vēsturnieka filmu „ Soviet Story”  . Varbūt viņš tur ieraudzītu kā Padomijas un Vācijas ģenētiķi ir rīkojušies ar cilvēci, un, kā savā laikā pat Nobeļa prēmijas laureāts Bernārs Saws ir turējis runas, par kurām viņu šodien tiesātu un sodītu, – vismaz Francijā. Pūlim PSRS laikā nebija nekādas teikšanas, bet gan vienīgi Staļinam un pāris viņa draugiem.
”aģitatori …pret ĢMO…ir vai nu maz mācīti īpatņi vai pārņemti ar naidu pret visu jauno!!!”  Tas man atgādina ka Meža brāļi arī savā laikā bija „ bandīti, kriminālisti, Lielās Tēvijas ienaidnieki!”
” Tā ir skumja fakta konstatācija, ka sabiedrība nekur tālāk par padomijas “pūli” nav tikusi. Latvijā būtu laiks saprast arī to, ka sen nav “pūlim” tiesības apturēt zināšanu progresu, jo PSRS laiki ir pagātne!”
Špata kungam, acīm redzot, ir  problēma ar „ pūli”. Pēc viņa rakstītā, izskatās, ka tie 80% tautas, kas balsoja pret GMO Latvijā ir tikai neizglītoti tumsoņi, kuri varbūt grib atkal dzīvot kokos un gatavi ar nūjām zinātniekus no Latvijas izvākt?
“Latvijā būtu laiks saprast arī to, ka sen nav “pūlim” tiesības apturēt zināšanu progresu, jo PSRS laiki ir pagātne!”
Kā es, Francijas pilsone, gardi smējos par šo teikumu! Tāds teikums šodien var atrasties tikai kāda bijušā PSRS līdera mutē! No demokrātiskām iekārtām Špata kungam nav ne jēgas. Kas tad ir “pūlis” ja ne tauta, vairākums, kas izlēmuši, kā kopā sadzīvot, izdzīvot, pārdzīvot doto laikmetu? Latviešu informētai, izglītotai, apzinīgajai tautai, tā saucamajam “pūlim”, tiem 80% – ir visas tiesības negribēt ēst ģenētiski modificētus organismus, kuriem nepieciešamas tādas indes kā pesticīdi vai herbicīdi lai izaugtu, un, kuri nu jau kopš 70. gadiem audzēti savā dzimtāja zemē (ASV),  pārvērtuši tūkstošiem tās auglīgās zemes hektārus par neauglīgiem tuksnešiem, destabilizējuši patērētāju hormonālo sistēmu, un pat pēc nesenajiem pētījumiem veicinājuši hermafrodītismu ūdeņu dzīvniekos! Un šīs tiesības katrai zemei izvēlēties GMO audzēt vai ne, ir apstiprinātas Eiropas likumdošanā.
Oponēt nav muļķot. Ne jau tāpēc, ka cilvēkam maizes darbs ir ģenētikā, ka līdz ar to viņš ir godīgs vai tālredzīgs vai apzinīgs vai nekorumpēts utt !…. Šodien labi informēts cilvēks zina, ka moderno valstu Univeritātēs daudz vairs nenodarbojas ar fundamentālo pētniecību, bet gan tikai ar pētijumiem, kas ekonomiski izdevīgi multinacionālajām firmām kā Monsanto, Syngenta un tamlīdzīgām, kuras tad «sponsorē» līdz pat 80% no pētījumu izdevumiem. Genētiķim šodien jābūt prioritāri rentablam.
To nezināt ir kļūda. To negribēt zināt – ir jau grēks!
Špata kungam arī varētu ieteikt neturēt lasītājus par muļķiem, kas neprastu izšķirt līdzīgu augu dabisko krustošanas zinātni no eksperimentālās zinātnes, kas, kalpodama agroindustrijai, vardarbīgi iepotē augu šūniņās tiem gluži svešas sastāvdaļas, (piem. zemenēs zivs īpašības) un ļauj ielikt tirgū dzīvnieku un cilvēku veselībai nepietiekami pārbaudītus produktus.
Špata kungs vēl īsti nav aptvēris, ko nozīmē vārds “brīvība” demokrātijā, nobeidzot savu rakstu ar “brīva finansu plūsma, brīva cilvēku pārvietošanās, brīva nodarbes izvēle!” Mēs visi šodien zinām, ko nozīmē brīvi ar finansēm rīkoties. Ar labu reklāmu un izcilu matemātiķu/ treideru palīdzību, cik daudzi “brīvi” neiekrita banku līzingu aizdevumu slazdos? Ar labu reklāmu cik daudz nav šodien cietušu, kropļu un mirušo pateicoties “izcilu” zinātnieku izgudrojumiem (azbests, izaugsmes hormoni , piesārņotās pārlejamās asinis, potes kas attīsta citas slimības, antibiotikas, kuras ir sabojājušas cilvēka imūnsistēmu, nemaz nerunājot par DDT sekām uz dzīvniekiem, Distilbens utt)? Gandrīz vai katru dienu tiek paziņots aizliegums tirgot kārtējo šādu vai tādu ķīmisko izgudrojumu, jo tam ir ļaundabīgas sekas uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Veselības labā Eiropas Parlaments pat ir izveidojis “Reach” aizliegto ražojumu sarakstu. Te nu nonāca dažu „brīvu“ zinātnieku atklājumi !
Ētikas trūkums šodien ir sastopams daudzās profesijās. Ētika nav rentabla. To māca tikai filozofiem, bet tie arī nav rentabli un to kļūst arvien mazāk un mazāk šajā laikmetā…
Zinātnei jākalpo tautai, cilvēkiem, nevis cilvēkam jāatļauj sevi pārvērst par zinātnieka laboratorijas pelīti !
Anita Kļaviņš
53170 La Cropte Francija

October 5, 2010

Štutgartē kara stāvoklis

Štutgartē (Vācija) cilvēki protestē pret simtgadīgu parka koku izciršanu.
Parka vietā valdība paredz būvēt plašu dzelceļa stacijas kompleksu:
Stuttgardt 21.
Iesaistītās naudas summas ir milzīgas – vairāk kā 4 miljardi eiro.
http://en.wikipedia.org/wiki/Stuttgart_21

Štutgartes vēsturē tā ir plašākā demonstrācija. Cilvēki dežūrē pie
parka pat naktī, daudzi nakšņo kokos.
Protestos iesaistās pat bērni. Policija pret protestētājiem lieto
ūdens strūklas un piparu gāzes ….
Youtube video:
http://www.youtube.com/watch?v=Yj7HByhSqJU

Par šiem notikumiem uzzināju no cilvēka, kas nupat atgriezies no
komandējuma Štutgartē. Tur atmosfēra esot patiešām satriecoša … kā
karā … cilvēki pret valdību 😦

Tatjana Gvozdeva

 

Laba ziņa no Štutgartes.

Štutgartieši panākuši, ka kokus parkā neizcirtīs, bijušas sarunas un spēcīgi argumenti no abām pusēm. Koki parkā bija individualizēti – apsieti lentēm, izrotāti ar lācīšiem, lellēm, plakātiem. Katrs koks ir personība!

Stacijas celtniecība uz pilsētas parka rēķina nobremzēta!

 

October 1, 2010

Ekskursija”Pretī zelta rudenim”!

Pirmā oktobra diena patiesi bija zeltaina un šajā ekskursijā piedalījās bērni no Ziepniekkalna pamatskolas (skolai pieder arī zaļais ekoskolas karogs). Viņi bija izvēlējušies braukt nevis uz Siguldu vai Tērveti, bet atnākuši kājām līdz Mārupītei. Bērniem tas bija zināms pārsteigums – re, kāds mežs! Un upīte! Un liels onkulis milzīgā priekšautā ņemas pie akmeņiem savā dārzā! Izrādās, šī vieta atrodas tepat Rīgā un ekskursija bija veltīta Mārupītes apkaimei, tēlnieku dārzam un upītei. Bērniem pastāstīja, ka upītē nedzīvo zivis vien, tur atrodami daudz dažas mazas ūdenbūtnes, kuru dažādība parāda ūdens tīrību vai piesārņotību upē. Ekskursiju vadīja Rīgas domes deputāts Valdis Gavars, vietējais bieriņietis, tēlnieks Igors Dobičins un VAK visgudrākā galva un skaļākā balss – Elita kalniņa.

Vairāk par ekskursiju var ieraudzīt rubrikā – Stāsti bildēs.

October 1, 2010

No viena grāvja – otrā!


30.septembrī Salcgrīvas novada Domē notika pirmā darba grupas sēde par Lībiešu upuralu turpmāko likteni.
Kompānija bija ļoti plaša – gan Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta fonds, gan VAK, gan Guntis Eniņš, gan Līvu savienība, gan pieminekļu aizsardzības inspekcijas darbinieki.
Kā lasītājs, iespējams, zina – pirms apmēram mēneša tika apturēts Salacgrīvas novada Domes lēmums par Lībiešu upuralu iznomāšanu.
Sanāksmē visi vienojās par to, ka jādibina nodibinājums šo alu apsaimniekošanai.
Visi piekrita ka šīs alas ir  zīmīga senču pagāniskās ticības vieta, kurā vēl joprojām notiek upurēšana un tās neapšaubāmi ir jāaizsargā. Taču priekšlikumi, kurus dzirdējām, tomēr prasās pēc  izvērtējuma un diskusijām – smilšakmens ir trausls materiāls un, palielinoties apmeklētāju slodzei, šeit iegravētās senču zīmes kļūtu arvien vairāk apdraudētas.
Guntis Eniņš un Līvu Savienība ieteica likt alai priekšā stikla sienu vai metāla režģi, ievilkt alās elektrību un uzstādīt videokameras, tirgot biļetes un ierobežot apmeklētājus šādā veidā. Vai neizklausās par daudz komerciāli? Vai upuralā būs pieejami arī konsultanti, kuri pamācīs kā latviešiem savus dievus pielūgt un kā savu ziedu pareizi nolikt? Un par elektrību jāmaksā… Izklausījās dīvaini, jo vairāk tādēļ, ka svētvietas, svētavoti, svētbirzes vai rituālie akmeņi – šīm lietām nevajadzētu būt pieejamām par maksu – dziednieki, kuri par savu darbu atsakās ņemt naudu, labi zina, ar ko tas var beigties – nauda iznīcina spēku.

Alās dzīvo arī aizsargājamo sugu sikspārņi, kuriem noteikti nepatiks  elektriskais apgaismojums. VAK ieteica – ja tā ir dabas svētnīca, tad tai maksimāli tādai arī jāpaliek, bet Līvu savienības biedri varētu uzņemties šīs apkārtnes veidošanu par līvu kultūrvēsturisku teritoriju.
Prombraucot neatstāja sajūta, ka, apturot vienu privatizāciju, nonāksim pie citas.
.

October 1, 2010

Visi vienā maisā?

Pagājušā gadā notika notika Dabas aizsardzības sistēmas reforma.
Rezervātu un aizsargājamo teritoriju administrāciju vietā tika izveidota
viena Dabas aizsardzības pārvalde Siguldā, bijušajā Gaujas Nacionālā Parka administrācijā. Diemžēl konkrētajos rezervātos un dabas aizsargājamās teritorijās kā Slīterē, Salacgrīvā u.c. patstāvīgu šo teritoriju administrāciju vairs nav. Šī sasteigtā reforma radīja veselu virkni problēmu, jo katrā vietā bija ieguldīti prāvi Eoropas līdzekļi un tika domāts par maksimālu decentralizāciju nevis otrādi.
Tagad visās teritorijās sāk veidot fondus, piemēram, Gaujas Nacionālā Parka fondu, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta fondu utml., kuri tiek pielīdzināti nevalstiskām sabiedriskām organizācijām, lai gan patiesībā tas ir valsts uzdevums – aizsargāt un kopt šīs teritorijas.
Vai nebija prātīgāk un arī lētāk tomēr sargāt vidi kā  agrāk – katrā vietā, kur šo teritoriju pazīst un zina cilvēki, kuri tur strādā un dzīvo?
Vai neizklausās absurdi, ka , piemēram,Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta administrācija sargās teritoriju no Salacgrīvas līdz Baltezeram? Kā mēdz teikt – ja tas der visam, neder nekam!