Archive for November 13th, 2010

November 13, 2010

Pārgājiens “Tieši rudenī”

Trīs dienas Latvijā bezcerīgi lija, bet 13. novembrī pat tika solīta vētra! Var jau būt, ka vētra arī kaut kur plosījās, tikai ne Lorupes gravās. Tur bija kluss, mierīgi, smaržoja pēc meža, sēnēm, ūdens… Un drosmīgākie devās pārgājienā kopā ar Siguldas zivju inspektoriem, jo galvenais taču ir – piemērots apģērbs un labs noskaņojums. Tad nu metāmies novembra mežā iekšā – kurš teicis, ka tādā laikā mežā nekā nav ko redzēt? Bet klintis, kas atklājās, jo kokiem vairs nav lapu, bet simttūkstoš dažādu sūnu veidi, spilgtās vijolīšu lapas, dīvaino kosu plantācijas, saldo saknīšu papardītes. Un īsta, mitra, tāda bieza un stipra meža smarža! Un mazā Lorupe, kas čakli nesās uz priekšu līkumu līkumiem. Redzējām taimiņus, kuri varonīgi dodas pretī straumei uz nārstu vietām, atradām kāda riebīga malumednieka žebērkli, bridām, stigām, rāpāmies, līdām četrrāpus, slīdējām mālos…nu, ekstrēmi, ekstrēmi! Bet – patiešām labi novembra vidū sajust mitru, bet tik spēcīgu dabas pieskārienu. Mēs esam patiešām laimīga tauta – mums ir tik skaistas, neskartas un brīnumdaudzveidīgas vietas. (R)

Vairāk bilžu – rubrikā Stāsti bildēs

Advertisements
November 13, 2010

Zodiaks

Autors – Arvīds Ulme



Zodiaka atradēji bija Ēģiptes pirmiedzīvotāji, kuri,

  • pirmkārt, sasniedza daudz lielāku vecumu nekā mēs,
  • otrkārt, tur vienmēr bija visskaidrākās debesis un zvaigznes varēja novērot daudz vieglāk un ilgstošāk, nekā pie mums, kur debesis bieži klātas mākoņiem,
  • treškārt, gandrīz lielākā daļa cilvēku visu karsto dienu gulēja un devās ārā tikai vakarā un savu darbu veica visu vēso nakti, kur tad viņu priekšā viņiem vienmēr bija zvaigznāji.

Drīz tad viņi arī ievēroja to nemainīgās figūras un deva tām nosaukumus, kas saskanēja ar kādā noteiktā laikā iestājušos dabas parādību vai ar kādu šajā zemē veicamu darbu.

Daudzkārtēja Zodiaka vērošana vērotājus drīz noveda pie pieņēmuma, ka Zodiaks ir liels aplis, kas sadalīts divpadsmit gandrīz vienādās daļās, un katrā šajā daļā ir kāds savs nekustīgs zvaigznājs.

Senie cilvēki zvaigznes turēja par tālākām no Zemes nekā Saule un Mēness, un tādēļ Saulei kopā ar Mēnesi lika virzīties iekšpus lielā Zodiaka.

Bet Zodiaks arī kustējās tā, ka Saule caur lielā Zodiaka kustību 30 dienās nostājās zem kādas citas zīmes.

Bet to, ka arī Mēness pāris dienās vienmēr nonāca zem kādas citas zīmes, viņi izskaidroja ar tā lielāku ikdienas skrējienu ap Zemi, caur ko tas nekad tajā pat laikā kā Saule atkal nenonāca tajā pat vietā – Mēnesi viņi dēvēja arī par “Tūļīgo zvaigznāju”.

Bet bija arī daži gudrie, kuri par Mēnesi apgalvoja tieši pretējo, tomēr mācība par Mēness tūļīgumu bija dominējošā.

Redziet, tā izcēlās senais Zodiaks un tagad noskaidrosim, kā šie divpadsmit  zvaigznāji ieguva savus nosaukumus.


Par visām 12  Zodiaka zīmēm – rubrikā Attiecības