Archive for November 17th, 2010

November 17, 2010

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

Mīļi, silti sveicieni visiem, visiem – tuviem, tāliem draugiem, paziņām, mīļajiem, garāmgājējiem, blakussēdētājiem, garāmbraucošiem, pretimnākošiem – it visiem skaistus, draudzīgus LATVIJAS SVĒTKUS!

Advertisements
November 17, 2010

Par mežu un manu tautu

Arvīds Ulme                                           

Par mežu un manu tautu

Mana tauta – kā aizsnidzis mežs.

Te klusu cieš balta, te nopūšas…

Visādi vēji te nāk un iet…

Bet mežs tikai klausās, kā putni dzied.

Bet, ja pārlieku pie zemes sāk liekt,

Mežs pieceļas kājās…nu, noturiet!

Un vienā mirklī sagriezās gaisi,

Un debess kā skrandas pie kājām jau pinas;

Jo niknāks kļūst vējš, jo mežs paliek stiprāks.

Un pēkšņi šo mežu vairs nevar pazīt neviens –

Kur zudis tā lēnums, kur palicis miegs…

Ik zars, ik lapa, ik papardes zieds –

Viss saplūdis vienā…

Viss kļuvis… kā viens!

Nāk uzvara tuvāk.

Gaisma priekā kliedz!

Vēl atlicis viens trieciens…vēl viens

Pieskāriens.

Vēl pieskāriens viens…

Pie zemes negaiss nu dziest –

Puteņi norimst

Mājās pārnāk – miers.

Un mana tauta

Kā aizsnidzis mežs –

Atkal stāv balta

Un klusu

Cieš.

November 17, 2010

Piemini Latviju

Latvi, lai kurā zemes daļā tu nonāktu – Piemini Latviju!

Nekad un nekur savā mūžā tu nedzirdēsi skaistāka vārda par šo vārdu; tāpēc nemities to daudzināt, nebeidz slavēt šo valsti, kas šo vārdu nes. Ja esi tēvs, paud to saviem bērniem, ja esi māte, dziedi par viņu pie savu bērnu un mazbērnu šūpuļiem, bet ja esi bērns, kas dzimis trimdā – nerimsti taujāt par šo zemi savus vecākus. Latvija lai tavās domās un iedomās ir kā tāla, brīnišķīga sala pasaules jūrās, uz kuru vienmēr jāstāv vērstam tavas dzīves laivas priekšgalam.

Diena vai nakts, vakars vai rīts, piemini viņu, iemīli arvien dedzīgāk.

Gada laikiem nākot un ejot – piemini Latviju!

Jānis Jaunsudrabiņš