Archive for December, 2010

December 29, 2010

Vēstule no Salas

Jau trešo gadu jelgavniekus un pilsētas viesus pašā pilsētas centrā, Pilssalā, priecē tur mītošais savvaļas zirgu ganāmpulks.Pa šo laiku baram izveidojies savs pastāvīgo apmeklētāju loks,daudzi viņus redz rātni ganāmies zaļās pļavās upju ielokā, dodoties ikdienas gaitās un tagad tos var redzēt arī no skatu laukuma Trīsvienības baznīcas tornī.

2007/2008 un 2008/2009.gada ziemas bija visai maigas un zirgi tās pārcieta ar minimālu cilvēku palīdzību,  kas arī ir projekta mērķis – ļaut zirgiem dzīvot apstākļos, kas maksimāli pietuvināti dabiskajiem, pie tam veidojot palieņu pļavu dabisko ainavu, noganot lieko zali un krūmu atvases. Pagājušā ziema pārbaudīja gan savvaļnieku, gan manus, kā viņu aizbildņa, pieskatītāja un tuvākā drauga spēkus un mēs kopīgi uzvarējām ar minimāliem zaudējumiem. Diemžēl šī gada ziema, lai arī balta un skaista, atnākusi priekšlaicīgi un kas visdraudošākais – ar Saulgriežu laika sasalstošo lietu. Rezultātā zirgi praktiski nespēj pārvietoties, jo virs 30-40cm biezā sniega ir uzsalusi ap 1cm bieza ledus kārta – tieši tik augsta un tik asa, lai lūstot savainotu zirgu kājas. Zirgi netiek uz savām barošanas vietām kārklu krūmājos, nespēj izkašņāt zāli un atālu no sniegapakšas, viņi ir absolūti bezpalīdzīgi un pirmoreiz pilnībā atkarīgi no cilvēku palīdzības.

Diemžēl manā rīcība esošie līdzekļi ir visai ierobežoti – siena un naudas pietiek vien apmēram 3 nedēļām tas ir laiks, kas ir visgrūtākais pēdējo gadu maigajās ziemās.Tādēļ lūdzu  visus, kuriem rūp Pilssalas 40 skaisto zirgu liktenis, palīdzēt ar sienu (ļoti labi der arī pērnais), dārzeņiem (kāposti gan nav vēlami) un visu veidu lopbarību….

Ar cieņu – Einārs Nordmanis – Pilssalas apsaimniekotājs, savvaļas zirgu ganāmpulka uzraugs. Kontakttālruņi – 20264343, 29841851, e-pasts aquavit@inbox.lv

December 23, 2010

Priecīgus svētkus!

December 20, 2010

Gaiša doma

Gaisma tomēr reiz uzvarēs saujiņu tumsas!

December 20, 2010

Saule nāk! Saule nāk!

Saules māte kalnā kāpa,
Priekšautiņu pacēlusi;
Kur nolaida priekšautiņu,
Tur pabira sudrabiņš.

Saules atkalatdzimšana. Jauns sākums. Gaismas un dzīvības atgriešanās svētki. Ziemas Saulgrieži ir pagrieziena punkts. Saules atgriešanās, Gaismas uzvara pār tumsu. Brīdis, kad nakts visgarākā un diena visīsākā, brīdis, kad nakts ir visdziļākā un tumšākā un sākas gaismas atgriešanās.

Ar katru nākamo dienu dienas atkal kļūst garākas. Prieka pilni svētki. Mēs svētam šos svētkus, jo Sauli un tās mirdzošos, kvēlos starus uztveram kā sava likteņa sildītājus un izgaismotājus. Bez Saules mēs nespējam augt paši  un mūsu Zeme nespētu pastāvēt bez Saules atdevīgās un dāsnās gaismas un siltuma.

Latvijā 11.decembra vakarā šogad Saule ir sasniedza tālāko rieta punktu Dienvidos. Tālāk tā vairs nepavirzīsies. Ik gadu pienāk tāds mirklis, kad vakaros diena īsāka vairs nekļūst. Tas ir laiks ap 13.decembri, kad mūsu kalendāros rakstīti Lūcijas, Gaismas un Ausekļa vārdi. Katrā atsevišķā gadā iespējamas nelielas nobīdes laikā – diennakti agrāk vai vēlāk. Šogad, 11.decembrī Saule noriet plkst. 15:42. Tai pat minūtē Saule rietēs līdz 19.decembrim, bet pēc 19.decembra no vakara puses diena ik pārdienas vai biežāk kļūs par minūti garāka. Diena rūk vēl tikai rītos. Būs īsākā diena 21.decembrī, tad gaismas laiks ik dienu augs garāks, bet rīti kļūs garāki tikai pēc 1.janvāra nākamajā gadā.

December 15, 2010

Apsveicam!

Šogad Cicerona balvu nacionālajā politikā par oratora talantu un spēku, īpaši trešās Atmodas laikā ieguvis Dainis Īvāns.

Emocionāli spēcīgo Daiņa Īvāna runu balvas pasniegšanas brīdī lasiet rubrikā – Attiecības

Vairāk par Cicerona un Mērfija balvu Latvijā – rubrikā Knapsieriņi

December 13, 2010

Kad vaukšķi kodīs, meži zaļos

Tā pirms gandrīz 80 gadiem rakstīja mācīts mežkopis Krišs Melderis:

„Bet vecie Laimas laiki pagāja … Nāk jauni, citi laiki. Zūd senā meža romantika. Svētās birztalas izcirstas, svētās teikas un pasakas aizmirstas. Senāk upurēja zeltu mežam, tagad mežu upurē zeltam. Tajā pašā laikā iznīkst sentēvu jaukie tikumi. Izmirst Apsīšu Jēkaba Andra tēvi un J.Poruka Sirdsšķīstie. Straujā tempā virzās uz priekšu mežu izciršanas darbi. Rezultātā garīgs tukšums cilvēkā – smilts un akmens tur, kur senāk piens un medus tecēja

Tāds meža lāsts par viņa svētuma zaimošanu! …”

Dainis Īvāns “Kad vaukšķi kodīs, meži zaļos” – rubrikā Attiecības

December 12, 2010

Pirmās trīs dienas

Šeit dižā Mozus Radīšanas teika tiek izskaidrota no Gara zinātnes viedokļa, no tām atklāsmēm, kas cilvēkiem dotas, lai mēs varētu iemācīties lasīt senrakstus to garīgā, nevis burtiskā nozīmē.

  • Faktiski mums, lai mēs vispār daudzmaz  varētu saprast senrakstus, tai skaitā arī mūsu tautas teikas, pasakas un dziesmas ir jāiemācās lasīt pilnīgi jauna – līdzību un atbilstību zīmju valoda, ko nevienā skolā, ne augstskolā nevar iemācīties.
  • Apgūstot šo garīgo-atbilstības lasītmāku, mums atklāsies pavisam Citas pasaules. Tad nu šīs pirmās trīs Radīšanas dienas, lai mums ir arī pirmās trīs mācību stundas.
  • Tās nebūs vieglas, bet tā ir iespēja, lai no mūsu Vakara un Rīta mūsu dvēselē    uzaustu mūsu- Pirmā Diena.
  •  Un tā būs skaista.

   Arvīds Ulme

 Plašāk, vairāk un varenāk – rubrikā Attiecības

December 6, 2010

Gaiša doma

Koki un meži ir augstākā dāvana, ar ko daba cilvēku apveltījusi, tādēļ
cieniet un saudzējiet tos.

 Romietis Plīnijs pirms 2000 gadiem

December 3, 2010

Ļoti laba ziņa no Zantes!

Kandavas dome šonedēļ pieņēmusi Zālamana cienīgu lēmumu – dāņi savu cūku fermu Zantē tomēr nebūvēs. Zantenieši apmierināti un jūtas savās mājās atkal daudzmaz drošībā, dāņi – nikni un taisās sūdzēties. Katram, protams, ir tādas tiesības. Tomēr prieks, ka kāda vieta Latvijā tika nosargāta, paliks tīra un smaržojoša un tur dzīvos apmierināti cilvēki. Arī VAK tur pielika savu mazo pirkstiņu. Lai mums visiem kopā veicas arī turpmāk!

December 3, 2010

Nav ciema, nav problēmu?

Imants VĪKSNE

Demonstrējot latviešiem neraksturīgu vienotību, maziņš Kurzemes ciems spējis pasargāt  sevi no administratīvas iznīcināšanas – teritorijas plānotāju iecerētā robežu maiņa saistīta ar vēja biznesa interesēm, un ir
pretrunā Gārzdes iedzīvotāju vēlmēm.

Šonedēļ notikušajā sabiedriskajā apspriešanā ļaudis pierādīja, ka ar viņiem nevar vienkārši manipulēt un jautājumus izlemt viņu vietā. Pašvaldības līderi apsolījuši to respektēt.

(Kas notika Gārzdē – rubrikā Attiecības)