Archive for July, 2011

July 29, 2011

Vislatvijas Dziesminieku saiets Jaunpiebalgā, „Lielkrūzēs” 13. augustā

Sīkāk par programmu un dalībniekiem – VAK dzied, dejo un dzejo

July 26, 2011

Klāt upju tīrīšanas talka!

Šogad ( jau trešo gadu pēc kārtas) 30. jūlijā, upes tīrīšanas talka notiks Vitrupes upē. Atbrīvosim to no zariem un sanesām, pēc tam – ravēsim.

Tiekamies Vitrupes stāvvietā  pulksten 11.00. Autobuss – Rīga-Salacgrīva plkst. 8.30 no Rīgas, biļetes cena – 2,80 līdz Vitrupei. Šoseja Rīga-Ainaži, pie autobusa pieturas.

Sestdien pa dienu talkojam, tad pavadam brīnšķīgu vakaru Cērpenē,
tie, kuri bija pagājušogad, atceras šo brīnišķīgo vietu.
Svētdien – lēnais ceļš ar ekskursijām mājup.

Jārēķinās, ka strādājam upē, tapēc vajadzīgi apavi, ar kuriem var kāpt
ūdenī, sausas drēbes, ko pārģērbt un groziņš svētdienas brokastīm. Tāpat vajadzīgs arī
guļammaiss vai kas cits piemērots gulēšanai.

P.S. Paldies, paldies visiem, kuri bija kopā ar mums Mazirbē!

P.S.2 Vasara nav nemaz tik gara, izmantosim iespēju būt dabā, upes pašā viducī!   

July 25, 2011

Bezspēcība un roku plātīšana

Valsts iestādes un amatpersonas ir bezspēcīgas, lai
apturētu Karvas HES būvniecību uz Vaidavas upes, jo visas saņemtās atļaujas
esot likumīgas. Nekā Personīga pirms mēneša stāstīja par to, ka uz upes,
kuru valdība iekļāvusi neapbūvējamo sarakstā, sākti plaši HES būvniecības
darbi. Būvatļauja celtniecībai saņemta pirms desmit gadiem un visus šos
gadus pagarināta. Šajā laikā Latvija ne tikai iestājusies Eiropas Savienībā,
bet faktiski nomainījusi visu vides aizsardzības likumdošanu.

Trīs ministri – zemkopības, vides un ekonomikas atzīst, ka situācija nav loģiska, taču
bezspēcībā noplāta rokas.

Savukārt, saeimas deputāti iesaka nevalstiskajām
organizācijām vērsties tiesā un prasīt HES būvatļaujas apturēšanu.
Te saite:
http://www.tv3.lv/content/view/13279/282/

 

July 25, 2011

Valsts mežiem problēmas ar FSC sertifikāta atgūšanu

 
Pagājis gads kopš uzņēmumam Latvijas Valsts Meži
auditorkompānija atņēma FSC sertifikātu. Sertifikāts ir apliecinājums tam,
ka koksne, kas nākusi no mežiem, apsaimniekota videi draudzīgi un
ilgstpējīgi. FSC ir būtisks mārketinga instruments, bez kura kokmateriāla
vērtība rietumu valstīs ievērojami krītas un daudz kur vispār koksne netiek
pieņemta. Sertifikāta apturēšana apliecināja, ka sabiedrībai piederošajos
valsts mežos ar apsaimniekošanu viss nav kārtībā. Latvijas Valsts Meži tam
nepiekrīt. Viņi uzskata, ka setifikāts atņemts nepamatoti un ka šogad līdz
Jāņiem to atgūs. Latvijas valsts meži ir viens no pelnošākajiem uzņemumiem,
pērn tika noplenīti 72 miljoni latu.

http://www.tv3play.lv/play/247078

July 21, 2011

Aizsargāsim mežus kopīgi

http://www.draugiem.lv/cirvis

 

July 19, 2011

Visiem Latvijas plašsaziņas līdzekļiem

 Tautvaldības politikas Lēdmanes un Ķeipenes atbalsta grupas aicinājums visiem Latvijas sirdsapziņas un labas gribas cilvēkiem.         

            Ar šo aicinājumu un ar savu darbību solidarizējamies ar valsts eksprezidentu Valdi Zatleru. Esam patriotiski pacilāti par Valda Zatlera pilsonisko un  valstisko soli, paceļot godīgas un taisnīgas politikas karogu. Šajā virzībā nevēlamies būt pasīvi vērotāji, visa vecā nekritiski noliedzēji vai visa jaunā akli pielūdzēji. Mēs vēlamies būt līdzdarbīgi, līdzprasīgi un līdzatbildīgi, balstot ne vien Valda Zatlera idejas, bet solidarizējoties arī ar tām politiskajām partijām un kustībām, kuras gatavas iet jauno – patiesas Tautvaldības politikas ceļu. Ar savu iniciatīvu vēlamies veidot reālu atgriezenisko saiti starp varu un tautu.

 Aicinājums veidot reālu Tautvaldību ar vistautas vēlētu prezidentu.

            Mūsu visu uzdevums ir 23. jūlija referendumā aktīvi, pilsoniski un ar plašu vēlētāju līdzdalību apliecināt 10. Saeimas atlaišanu un ārkārtas vēlēšanās ievēlēt tādu Saeimu, kura ir ne vien kompetenta, bet arī ciešas apņemšanās vadīta – veidot jaunu Tautvaldības politiku, rakstīt  likumus, kas garantē šīs politikas īstenošanu un dzīvotspēju. Kuras viens no  uzdevumiem ir uzlabot vai radīt jaunu Satversmi ar Tautvaldību stiprinošām tiesībām, kur pamatlikums garantē reālas iespējas varas suverēnam (tautai) īstenot savu varu ne tikai parlamenta vēlēšanu laikā, bet jebkurā valstij izšķirīgā brīdī, savu vārdu sakot referendumā, kurā aktīvais pilsonis nav atkarīgs no pasīvā iespējām izgāzt tautas nobalsošanu, uz referendumu neaizejot. Jāizbeidz varas kultivētās pļāpas par pilsonisku sabiedrību un tautvaldību,  ja tai liegta reāla vara.

Satversmē jāiekļauj vistautas vēlēta prezidenta nosacījums, prezidentam piešķirot pilnvaras, kas ļauj veidot un kontrolēt izpildvaru, īstenojot to varas dalīšanas mehānismu, kas izslēdz neprofesionāļu un partijas ielikteņu veidotu valdību un novērš varas koncentrāciju atsevišķu cilvēku vai to grupējumu rokās. Izslēdzot patlaban tik plaši īstenoto savējo bīdīšanu visos varas zaros un atzaros, ka korupcija ir nenovēršama pēc definīcijas. Vienlaikus jābūt izstrādātai racionāli īstenojamai prezidenta impīčmenta kārtībai.

Satversmei jāgarantē reāla tiesu varas neatkarība, nevis tiesu varas patvaļa.

Satversmei jākļūst par Tautvaldības īstenošanas instrumentu, nevis piesegu visatļautībai, kad demokrātija uz papīra krasi atšķiras no tautvaldības dzīvē.

Aicinājums plašsaziņas līdzekļiem.

          Pirmais. Jāatmet liekulība, izlikšanās,  demagoģija un rupjie meli, lai kā arī saimnieks to nepavēlētu.

Otrais. Jābeidz naidot un šķelt cilvēkus pēc attiecīga pasūtījuma principa.

Trešais. Jābeidz atražot  melīgu paštaisnumu, kad visiem zināmās morālās vērtības tiek privatizētas kā vienas partijas īpašums – vienalga, vai uz rietumiem vai austrumiem tendētas uzmācības tiražējumā. Pietiek pašslavināties ar morālu izredzētību, kura tiek devalvēta un nodota savtīgo interešu kaujās!

Ceturtais. Jāizbeidz tā traģikomiskā melu tiražēšana,  kura burtiski izņirdz pilsonisko aktivitāti.  Piemēram, kā komunistu laikos jebkuru varas neakceptētu aktivitāti sauca par rietumu inspirētu, tā šodien jebkuru ļaužu domāšanu ar savu galvu pasludina par „tēvoča” Sorosa gribu. Un apvaino tautu Tēvzemes mīlestībā,  nepakļāvībā un patriotiskā stājā!

Piektais. Sāpīgi, ka daudzviet žurnālisti izskatās pēc tādiem, kam nesāp nekas. Žurnālisti! Ja jūs masveidīgi izplatāt to a apriori vienaldzību un nolemtību, ka nekas nemainīsies, ka atkal „vecie vēži” jaunās kulēs, tad izskatās, ka tam arī kalpojat, lai nekas un nekad nemainītos. Aicinām godprātīgi, drosmīgi, patiesi un valstiski pildīt ceturtās varas lomu – atmaskot, atklāt, kritizēt un meklēt risinājumu ceļus, neatņemot, bet  radot cerību un ticību, ka šajā valstī ir iespējams viss, kas ved uz labu.

Aicinājums Latvijas ļaudīm.

            Mums jāmācās likt lietā savu galveno politisko ieroci – Tautas spēku. Ja esam vīlušies varas deleģējumā – Saeimā, valdībā, amatpersonu ievēlēšanā ar aizkulišu sazvērestību palīdzību, tad TAUTAI jāņem vara savās rokās. Šo spēku sauc par Tautvaldību ar TAUTAS solidaritāti, kurai pie vietas jānoliek tās partijas un tie deputāti, kas liedza veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā un aizmuguriskā sazvērestībā prezidenta vēlēšanas izvērta par tiesiski nepieņemamām  un morāli liekulīgām. Jāparāda durvis visām tām partijām, kuru deputāti paši atmasko savu partiju īsto seju.

Visiem, arī jaunekļiem no VL!, godprātīgi jāvienojas, ka valsts interesēs ir nevis naidošana, bet sabiedrības apvienošana pret izsaimniekošanu, oligarhismu un valstiskuma pamatu graušanu! Par amorālu uzskatāma tautas  šķelšana pēc etniskā, ideoloģiskā, vecuma, dzimuma un citām pazīmēm. Ir laiks atteikties no banālajām politiskām aktivitātēm, kuras nav nekas cits kā spalvu spodrināšana un atrādīšanās vien savam vēlētāju lokam ar vienu mērķi – ietikt varā.

            Aicinām līdzīgi kā Tautas frontes laikos ikvienā pagastā, ciemā dibināt atbalsta grupas šeit definētajai Tautvaldības politikai. Bez Valda Zatlera paceltā karoga mēs būtu turpat, kur bijām pirms 28. maija, kad Prezidents drosmīgi un vīrišķīgi uzsāka Saeimas atlaišanas procedūru. Mēs neredzam citu izeju, kā vien pulcēties zem šī karoga, ja tas ved Tautvaldības, godīgas un pašaizliedzīgas politikas virzienā! Mēs prasām un prasīsim no sevis un šīs politikas īstenotājiem to atbildību, kurai nepieciešams šo karogu celt vēl augstāk un iet līdz galamlīdz tādas valsts radīšanai, kura godājama un mīlama visās tās saimnieciskajās, politiskajās, tiesiskajās un morālajās izpausmēs!

 

            Ceram, ka uz šo aicinājumu atsauksies pilsoniski aktīvi ļaudis no jebkuras Latvijas pilsētas, novada, pagasta, ciema, ģimenes.

            Šajā atbalsta grupā var pieteikties: personiski Lēdmanē pie Tāļa Salas, Ķeipenē pie Andra Upenieka vai elektroniski – tautvaldība@inbox.lv, neuzrādot personas identifikācijas datus.

 

2011. gada 16.jūlijā     

Atbalsta grupas vārdā:                            Andris Upenieks 

                                                                                                            Tālis Sala

                                                                               

 

 

 

 

July 19, 2011

Gaiša doma

Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme; dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir.

 Sv. Augustīns

 


July 19, 2011

Iet uz referendumu nozīmē cīnīties par Latviju

Oligarhiem piederošajos Latvijas preses izdevumos un tīmekļa vietnēs pēdējās dienās sākusies klusa aģitācija pret prezidenta Valda Zatlera rosināto Saeimas atlaišanu vai arī mēģināts šo faktu „noklusēt”. Lai arī maz ticams, ka valsts nozadzējiem šoreiz izdosies apmānīt vēlētājus, mēs tomēr gribam pievērst uzmanību tam, kādēļ uz 23. jūlija referendumu noteikti jāiet.

Pirmkārt, tā būs mūsu tautas pirmā vēsturiskā iespēja demokrātiskā ceļā sodīt Saeimas politiķu vairākumu par sistemātisku un cinisku sabiedrības ignorēšanu, savtīgumu un nodevīgumu pret tautu.

Otrkārt, to izmantot ir mūsu pienākums pret bērniem un bērnubērniem. Tikai pēc sekmīga referenduma varēs cerēt uz jaunu „laika skaitīšanu”, pozitīvām maiņām valsts pārvaldē un oligarhu privatizētās tautvaldības atgūšanu.

Treškārt, tautas nobalsošanas panākumi kalpos par vislabāko atbalstu godīgai politikai.

Pietiek pārbaudīt cilvēku pacietību! Pietiek uz mūsu rēķina un par mūsu līdzekļiem valdīt melnajiem kraukļiem, kas visu Latvijā grib atstāt pa vecam. Pietiek uzticēties korumpētiem tēvadēliem „Biernam ar Lipstu” un viņu politiskajām kliķēm!

Ja vēl pirms kāda laiciņa sūrojāmies, ka atšķirībā no Trešās atmodas gadiem nevaram atšķirt „savējos” no „pretiniekiem”, tad tagad šī frontes līnija no jauna skaidri iezīmējusies. Mēs zinām, ka brīvas plaukstošas Latvijas ierakumu „tajā pusē” šodien ir gan staļiniskās vēstures atjaunotāji un valdošās Kremļa partijas partneri no Saskaņas centra, gan visciniskākā oligarha visciniskākā kabatas partija ZZS, gan kampēji no politekonomiskās kliķes PLL. Viņi visi apbrīnojamā saskaņā sevi atmaskojuši kopīgos balsojumos pret tautas demokrātiskām brīvībām un tiesībām.

Tādēļ, apliecinādami Latvijas labas gribas cilvēku solidaritāti, iesim uz referendumu un pēc tam – ar iztaisnotiem pleciem un lepni paceltu galvu – uz priekšu! Lai melnie kraukļi bīstas un atkāpjas.

 

 

Jēkabpils Latviešu biedrība

July 19, 2011

Pirmais solis – referendums!

VAK 23. jūlijā viesosies Mazirbē. Lai kur mēs visi šajā dienā atrastos, uz referendumu jāaiziet( kopā ar pasi!). Jāpiedalās un jāveido Latvijas nākotne pašu rokām, jāpierāda tiem, kas joprojām vaimanā, ka „ nekas jau nemainīsies” un „ ievēlēs tos pašus” – mainīsies! Šādas vaimanas tiražē tikai ar vienu mērķi – neejiet un neko nedariet, lai oligarhiem un viņu roklaižām – pakaļlaižām turpinātos treknā dzīve. ZZS, Saskaņas centrs un PLL ciniski un augstprātīgi skandina jau tagad – „ uz vēlēšanām iesim ar to pašu sarakstu, nekas nemainīsies!”. Mūsu varā, lai šie tautas nodevēji nesaņemtu ne pliku pigu! Un mēs viņus nevis „apčakarēsim” kā viņi to darīja ar mums, bet godīgi un demokrātiski izsviedīsim no nākamās Saeimas.

(R)

July 5, 2011

Melnie gulbji – karalisks skaistums!

Cēsīs melno gulbju pārim tagad līdzi peld seši mazuļi. Dzīve patiešām ir brīnišķīga un neparasti skaista!

July 5, 2011

Laupītājmežsaimniecības īsais kurss

 

 

Laupītājmežsaimniecībai, ko atjaunotās Latvijas mežos gadiem īsteno akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” (LVM), pēdējā laikā veltīts tik daudz publikāciju, ka cilvēkam, kurš tām nav sekojis no paša sākuma, grūti saprast, kas īsti meža nozarē notiek. Tālab mēģināšu atgādināt galveno.

Latvijas valsts meži

LVM joprojām lepojas ar to, ka šogad guvusi vairāk nekā 70 mljn. latu peļņu un iestādījusi lērumu koku. Dabas aizsardzības speciālisti tomēr brīdina, ka valsts uzņēmuma dzīšanās pēc izciršanas apjomu palielināšanas jau tagad traģiski izjaukusi visai tautai, ne tikai šai akciju sabiedrībai piederošo mežu dabisko līdzsvaru. Valsts mežu dienesta apkopotie dati liecina, ka „rekordlielās” apmežojuma platības ir „rekordmazas” uz plašo izcirtumu fona. Korupcijas pētnieki savukārt pamanījuši, ka no apmēram 4 mljn. latu, ko LVM šogad ziedojuši labdarībai, lauvas tiesa tikusi Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pietuvinātām organizācijām, tai skaitā 200 000 latu Aivara Lemberga vadītās Ventspils futbolistiem. Nemitīgā interešu konfliktā atradies ZZS zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš no vienas puses pārrauga Valsts Meža dienestu (VMD), kam mežs jāsargā, bet no otras paraksta naudas piešķīrumus no meža izcirtēju – a/s „Latvijas Valsts meži” kases. Nevienam nav arī noslēpums, ka augstākos amatus LVM vadībā grūti ieņemt bez „nozares partijas” politbiroja piekrišanas.

Apvieno naudas kāre

Kad cilvēki vaicā, kas zem notiekošā Latvijas Valsts mežos slēpjas, uz to var atbildēt vienā vārdā: NAUDA! Tās dēļ apdomu zaudējuši jau tā iepretim citiem mežsaimniekiem ārkārtīgi dāsni atalgotie LVM vadītāji. Par naudu var pirkt ne tikai politiķus, bet arī zinātniekus. Atklājies, ka valsts mežu pētīšana institūts „Silava” saņem palielas un tiešas LVM iemaksas, kas tā darbiniekus padarījušas faktiski atkarīgus no mežu izcirtēju iegribām un kas neviļus mudina „zinātniski pamatot” vai jebkuru, pat sabiedrībai kaitīgu mežu izcirtēju iegribu. Institūta direktors Jurģis Jansons ir ne tikai bijušais LVM darbinieks, bet joprojām izmanto akciju sabiedrības finansējumu. Jūnija vidū, kā zināms, viņš izsūtījis padotajiem bēdīgi slavenu dienesta vēstuli par nepieciešamību parakstīt kolektīvu petīciju vērienīgas mežu izciršanas atbalstam un pret „nozares nomelnošanu”. Viņš tajā nepārprotami aicinājis kolēģus neaizmirst par „labumu”, ko institūta darbinieki gūs atbalstīdami šo „nozari”, tas ir, LVM, Zemkopības ministriju un ministru J.Dūklavu.

Interesanti, ka augstākminēto politiku stutē arīdzan tā saucamā Meža īpašnieku biedrība (MIB), kuras nozīmīgākie biedri ir LVM un lielās mežistrādes kompānijas. Citi MIB dalībnieki nereti izrādījušies LVM rīkoto cirsmu konkursu uzvarētāji.

Tikpat negodprātīgs bizness Latvijas valsts mežos šobrīd turpinās arī pēc mežu nociršanas. Jauno mežu stādījumu kvalitāte, ko pēc LVM pasūtījuma nereti veic privātas kompānijas, ir zema, turklāt jaunaudzes pēc iestādīšanas praktiski netiek koptas, toties nauda par to samaksāta.

Tā nesātīga naudas kāre, apvienodama korumpētus politiķus un alkatīgus uzņēmējus, piesaistīdama pērkamus zinātniekus un negodīgus ierēdņus, radījusi plašu laupītājmežsaimniecības bāzi, kas pēdējā laikā diktē mežu politiku, gluži pretēju tai, kas oficiāli deklarēta valdības dokumentos.

Ar likumu pret tikumu

Lai valsts mežos faktiski jau pastāvošo laupītājmežsaimniecību legalizētu un atraisītu rokas neierobežotais izciršanai, zemkopības ministrs J.Dūklvas apmēram pirms gada uzsācis Valsts Meža dienesta reorganizāciju. Tā kā šobrīd mežus vēl sargā un tātad kaut kādā ziņā to izputināšanu ierobežo 70 vietējo mežniecību tīkls, ministrs ieplānojis to vietā atstāt 10 virsmežniecības, kas ar mežu uzraudzīšanu īsti nevarēs nodarboties. Arī jaunajā Meža likuma redakcijā Zemkopības ministrija iecerējusi Valsts Mežā dienestam atņemt meža zinātniskās pārvaldības, tas ir, dienesta galveno – mežkopības funkciju. Piedāvāti priekšlikumi tālākai kailciršu koncentrācijai.

Par zemu nevar novērtēt LVM propagandas struktūru pēdējos gados sabiedrībā cītīgi potētos uzskatus, ka mežs salīdzināms ar rūpnīcas cehu, burkānu tīrumu un tml., kur jāražo tikai nauda un nekas vairāk. Tā pamazām sagrauts latviešu mežkopju, mežsargu un meža īpašnieku sensenais tikums mežu, ko esam tikai aizņēmušies no nākamajām paaudzēm, neuzskatīt par īpašumu parastā nozīmē, neuztvert to kā plikas koksnes noliktavu, bet gan kā dzīvām mājām, meža florai un faunai – tautas spēka un bagātības avotu.

Ieinteresētie propagandisti

LVM līdz šim konsekventi un mērķtiecīgi izplatījusi pagalam kaitīgus mītus, ka mežs noveco un tādēļ laikus „jānovāc”, ka kailcirtes ir labas, jo „mežu traucē tikai vienreiz”, ka kailciršu koncentrēšana ir ekonomiski izdevīga un ekoloģiski pamatota utt. Vienlaikus tam pašam kalpojuši „nozari” aizstāvošu „zinātnieku” un „speciālistu” pseidooptimistiski spriedelējumi par „nespeciālistu” nekompetenci un aicinājumi, raugoties uz bezgalīgajām kailcirtēm, neticēt savām acīm. Runa ir ne tikai par Jurģa Jansona saviem padotajiem nodiktēto vēstuli, ko vairāki „Silavas” zinātnieki tomēr uzdrošinājušies neparakstīt. Tai sekojusi LLU Mežsaimniecības fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska 7. jūlija intervija portālam nozare.lv . Arī viņš  apgalvo, ka mežu izciršanas oponenti izmantojot tikai tukšus saukļus un „nomelnojot nozari”, nebalstīdamies uz pamatotiem argumentiem. Jāatzīst, pārliecinošu argumentu izņemot to, ka „nozare” kādam dod iespēju nopelnīt, nav paša Dubrovska kunga politekonomiska pasūtījuma iespaidā tapušajā viedoklī. Pat atskaites punktam, lai pierādītu, ka „viss ir kārtībā”, viņš izvēlējies 1935. gada meža kopplatības rādītāju, lai arī Latvija tad vēl nebija pat īsti attapusies no 20. gadsimta sākuma un Pirmā Pasaules kara laupītājmežsaimniecības sekām. Tikai jaundibinātās valsts Mežu departamenta direktora un mežsaimnieku skolotāja Kriša Meldera vadībā sākās nopietna Latvijas zaļā zelta saudzēšanas un sargāšanas politika, kuras augļus nu bez žēlastības savām vajadzībām grib izniekot pašreizējie nozares izcirtēji un „speciālisti”.

Dainis Īvāns


July 4, 2011

Mārupītes piesārņojums – ārkārtīgi bīstams

 
Pēc nakts ugunsgrēka biroja ēku kompleksa “Baltais vējš” angārā, kas atrodas
Rīgā, Ulmaņa gatvē 119, Mārupītē nokļuvušas bīstamas vielas – profesionālā sadzīves ķīmija: mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļi un medicīnā izmantotas vielas. Ugunsgrēka laikā
kaitīgās vielas kopā ar dzēšanā izmantotu ūdeni ieplūdušas lietus kolektorā, pēc tam grāvī, tad Mārupītē un patlaban virzās Māras dīķa un Daugavas virzienā.

Apkārtējo māju īpašnieki nedrīkst lietot aku ūdeni. Cilvēkiem nevajadzētu tuvoties Mārupītei un Māras dīķim, peldēt vai kā citādi lietot šo ūdeni, kā arī –  laist pie tiem savus mājdzīvniekus.
Ūdenim ir nokrāsa, kā arī jūtama specifiska smaka. Piesārņotajā ūdenī ir “pilns spektrs, kokteilis” spēcīgā koncentrācijā.

Pēc ķīmisko vielu ieplūšanas Mārupīte, pavērās visai baiss skats – aculiecinieku iesūtītie video un fotouzņēmumi ar agonijā mirstošām zivīm duļķainā un putojošā ūdenī starp savu sugas brāļu līķiem ir sirdi plosoši. Pīles tup Māras dīķa krastos, jo līdz ar mazgāšanas līdzekļu nonākšanu ūdenī ir
nomazgāts ūdensputnu dabiskais tauku slānis no spalvām un pīles vairs neturas virs ūdens.

Lai gan atbildīgie dienesti darīja visu, kas viņu spēkos, lai glābtu par katastrofu nosaukto situāciju, jautājums ir pavisam cits – kāpēc notika tā, kā notika? Kāpēc kaitīgās vielas vispār nonāca upē?

Raimonds Vējonis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:
„Lūk, rezultāts vides institūciju optimizācijai! Līdzekļu trūkuma dēļ tās nespēj pilnvērtīgi novērst sekas. Ir skumīgi, ka amatpersonas sāk domāt
tikai tad, kad dabai nodarītais kaitējums sāk apdraudēt cilvēkus.”

Šis ir otrs nopietnākais ekoloģiskais negadījums Rīgā pēdējo gadu laikā. Medijos parādījās informācija, ka piesārņojums Mārupītes upē
varētu saglabāties apmēram divas nedēļas, toties upes ekosistēma tik ātri neatjaunosies gan. Pastāv varbūtība, ka zivis un ūdensputni šajā upē un arī
Māras dīķī varētu neparādīties vēl pāris gadus. Tiesa, šie visi ir tikai minējumi, jo neviens vēl nav sniedzis precīzu novērtējumu vai atzinumu, cik
ilgā laikā tad minētais 294 dažādu profesionālo sadzīves ķīmiju un dezinfekcijas līdzekļu „kokteilis” varētu pazust no ūdens. Nav jābūt ķīmijas profesoram, lai saprastu, ka ne visi elementi saskarē ar ūdeni veido šķidros
savienojumus vai iztvaiko gaisā. Jādomā, ka ķīmisko reakciju rezultātā, pastāv arī iespēja rasties dažāda veida nogulsnēm.

Līdz ar to pirms pāris gadiem iztīrītais Māras dīķis šobrīd darbojas kā nosēdaka. Tā kā šajā ūdenstilpnē straumes ātrums ir ļoti neliels, kaitīgās vielas izgulsnējas dūņās dīķa dibenā un tur arī paliek. Nav grūti iztēloties, kas varētu notikt nākamajā pavasarī, ledus iešanas laikā, piemēram, kad straume būs lielāka… Ūdens tiks sakults, un sen „aizmirstās” kaitīgās vielas varētu tikt paceltas atkal virspusē.
Edgars Tavars, LZP valdes priekšsēdētājs: „Labi, šoreiz tās ir 360 beigtas zivis – Valsts vides dienests ļoti priekšzīmīgi pat saskaitījis cik konkrētu sugu pārstāvju ir gājušas bojā. Pīles nedaudz izsistas no ierindas kamēr sakārto savu spalvu. Dzeramā ūdens kvalitāte SIA Rīgas Ūdens klientiem visticamāk pat nav apdraudēta. Tomēr es vēlos uzdot provokatīvu jautājumu:
„Kas notiktu, ja šāda veida ķibele būtu gadījusies netālu no centrālajām ūdensņemšanas vietām – Baltezerā vai Ogrē, piemēram? Cik lielam jābūt
postījumam, lai mēs beidzot saprastu, ka vides jautājumi ir jāuztver nopietni un tiem jāvelta pienācīga uzmanība, laiks, finanšu un darbaspēka
resursi?
Ugunsgrēks „Baltais vējš” kompleksā nav nekāda pārdabiska parādība. Līdzīgi notikumi var atgadīties arī citviet un ne tikai Rīgā. Turklāt pārsimt mirušu zivju un apskādēti putni nebūt nav tas briesmīgākais, kas var notikt, ja vides jautājumi tiek pamesti novārtā. Tie ir tikpat svarīgi un ar katru gadu kļūst arvien svarīgāki un nozīmīgāki nevis otrādi.

Mārupīte ir neliela upīte, Daugavas kreisā pieteka Rīgā un Mārupes novadā.
Upes garums ir aptuveni 12 km, no kuriem 6km atrodas Pārdaugavā, bet otra puse – Rīgas rajonā. Torņakalnā uz Mārupītes ierīkots Māras dīķis un izteka no tā tiek regulēta ar slūžām. Lejpus Māras dīķa ierīkoti Arkādijas dārzs un Uzvaras parks. Mārupītes upe ietek Daugavā aiz Raņķa dambja Āgenskaln

July 1, 2011

Zāģbaļķu dimensija

 

Nozare cīņā par mežu neierobežotu izciršanu iesaista zinātniekus

Šī gada 14. jūnijā, tieši Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā plkst. 16:05:11 valsts mežsaimniecības institūta „Silava” direktors Jurģis Jansons apakšniekiem izsūtīja iekšēju elektronisku vēstulīti, ko vērts darīt zināmu tautai.

Par veciem paņēmieniem jaunās skaņās Dainis Īvāns – Meži, meži