Tā. Vai citādi.


Es daru tā. Tu – citādi. Es zinu, ka vajag tā. Tu zini, ka – var arī citādi. Varbūt padalīsimies – kā?

__________________________________________________________

Ziemassvētku eglīte. Citāda.

Lai gan skaista, svaigi smaržojoša eglītē mājās ir patiešām jauka, tomēr vienmēr jau drusku žēl, ka tā tiek tik vardarbīgi kaut kur nocirsta un izrauta no meža… Un pēc svētkiem arī – to izmet, jo skujas nobirušas, vairs nesmaržo un vispār – svētki beigušies. Žēl eglītes. Tad nu piedāvājam variantu – eglīte no Grāmatām. Vienkārši, bet izteiksmīgi un tāpat – svētku sajūta ir!

CAM00400

Pilnīgi traka, bet oriģināla gurķu ātrās marinēšanas recepte

1 kg gurķu sagriež uz pusēm un vēl uz pusēm. Ņem padziļu trauku – katliņu vai tml. Ieber tajā – 75g cukura, 3 ēdamkarotes sāls, pus ēdamkarote melnie, maltie pipari, 2 ēdamkarotes etiķa, izspiež sulu no galviņam ķiploka. Visu sajauc katliņā, pieber sagrieztos gurķus un apmaisa.

Pēc 4 stundām var sākt ēst. Garšo dīvaini, bet labi.

________________________________________________________________________________________________

mācītiesNav nemaz tik slikti ik pa brīdim atkal mazliet pamācīties!

Rakstniece Lelde Stumbre piedāvā 10 lekciju kursus ar prezentācijām:

1.     Dramaturģija  – „Rakstām lugu!”- teorija un prakse

2.     Proza – „Rakstām stāstu” – teorija un prakse

3.     3. Teātra mākslas elementi un to praktiskais pielietojums saskarsmē, darba kolektīvos, karjeras izaugsmē ( Harizmātiska personība, lomu spēles u.c.)

Viens kurss – 10 lekcijas. Vienas lekcijas ilgums – 4 stundas.

Lekciju biežums – pēc vienošanās.

Maksa: viena lekcija –  Ls 5 no cilvēka

Apmeklētāju optimālais skaits – 10-15 cilvēki

Kursi notiek sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienības Literāro akadēmiju un to apmeklētāji saņem sertifikātu par kursu beigšanu.

Ne tikai Rīgā, bet jebkurā Latvijas pilsētā.

Pieteikties un sarunāt var visu: 29170255, lelde@vak.lv

Ar cieņu

Lelde Stumbre

______________________________________________________________________________________________________-

Izvēlēsimies, ko ēst!
biopartikaJa arī tu vēlies tikt pie vietējās bioloģiskās pārtikas, iegādājoties pa tiešo no zemniekiem par pieņemamām cenām, tad piebiedrojies Tiešās pirkšanas pulciņam, kas tieši šobrīd veidojas Siguldā. Grupā pasūtīt ir jautrāk, izdevīgāk un videi draudzīgāk!
Šādi pulciņi kā kopienu iniciatīvas jau darbojas dažādās pasaules valstīs, vairāki jau ir Rīgā un veidojas arī citās Latvijas pilsētās. Interesenti apvienojas grupā, lai pa tiešo no tuvākās apkārtnes zemniekiem iepirktu bioloģiski ražotus produktus par ražotāju cenām. Viss loģistikas darbs tiek brīvprātīgi sadalīts starp grupas biedriem. Un pievienotā vērtība ir draudzīgas attiecības gan starp grupas biedriem, gan ar zemniekiem.
Kā tas darbojas? Pavisam vienkārši
  • grupa ar cilvēkiem vienojas par vietu un laiku, kad tiek organizēta tikšanās ar zemniekiem – piegādātājiem;
  • noteiktā vietā un laikā, regulāri notiek produktu piegāde;
  • visus darbus sadala pulciņa dalībnieki – dežuranti;
  • detalizētāku aprakstu meklē sadaļā “8 soļi” (www.tiesapirksana.lv)
Vairāk par Tiešo pirkšanu:

 

Interesenti var rakstīt, zvanīt Inesei (inese.romanova@zemesdraugi.lv, mob. 28378038)

_____________________________________________________________

Sveiki, Dabas Dobes jaunumos!
dabasdobeBIO jaunlopa gaļa, kazas piens un siers, dārza darbi un nedēļas
atlaides -20%!

Esam visbeidzot sagaidījuši atgriežamies piedāvājumā BIO jaunlopa
gaļu:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_85_97!?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email Tagad papildus jau
iecienītai karbonādei, lāpstiņai un šķiņķim var izvēlēties arī
gabaliņu steika pagatavošanai un zupas izlasi. Bioloģiskajai
gaļai vienmēr tiek stingri kontrolēta izcelsme un izsekojamība,
citādi to nevarētu saukt par bioloģiski audzētu. Tas ir labs
garants, ka iegādajaties tieši to, kas rakstīts uz iepakojuma. Ja
ir rakstīts, ka tas ir liellops, tad tas ir liellops, nevis
zirgs.

Piena produktiem ir pievienojies kazas piens:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_86_101?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email un sieri! Kazas piena
sastāvā nav laktozes, tas ir bagāts ar vitamīniem,
olbaltumvielām, minerālvielām. Īpašās struktūras dēļ tas ir ļoti
labi sagremojams un ir ieteicams cilvēkiem, īpaši maziem bērniem,
kam ir alerģija pret govs pienu vai gremošanas sistēmas
traucējumi.
No sieriem pašreiz piedāvājumā ir uz maizītes smērējams kazas
siers bez piedevām:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_86_199?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email un ar ķiplokiem:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_86_199?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email, pie salātiem labi
noderīgais Svaigais kazas siers:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_86_199?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email un siers eļļā ar
garšaugiem:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_86_199?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email.
Drīz, pavisam drīz pavasaris gūs virsroku, zeme atkusīs un sēklas
sāks dzīt asnus. Ja Jums patīk pa zemi parušināties un savu
dobīti iekopt, ir laiks izvēlēties sēklas. Mums ir piedāvājumā
BIO sēklas: tomātiem, gurķiem, burkāniem, kabačiem, puraviem,
redīsiem, lapu salātiem, rukolai un dažādiem garšaugiem.:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/272_290?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email

Kļavu sulas:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_327?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email pašreiz dēļ lielā aukstuma
ir pārstājušās tecēt, bet ceram, ka pavisam drīz tās atkal tecēs
un būs pieejamas.Visiem, kas jau pieteikušies, tiks pirmais
vedums. Aicinam visus gribētājus pieteikties jau laicīgi, jo
sulas nudien ļoti ātri tiek izpirktas.
Šīsnedēļas atlaides: gargraudu nepulētie rīsi:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_136?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email, sojas pupiņas,:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_84?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email maisījums prosas kūkas
pagatavošanai,:
http://www.dabasdobe.lv/lv/bode/82_274?utm_source=email+marketing&utm_campaign=Dabas+Dobes+jaunumi+marts+2&utm_medium=email visiem -20% !
Saulainu mums visiem nedēļu!
Ar sirsnīgiem sveicieniem,

Jūsu Dabas Dobe

_____________________________________________________________

Kaspars Strazdiņš stāstīs par savu pieredzi, par svaigēšanu – dzīvā barība

Lekciju, kuru es vadīšu, organizējam kopā ar dārznieku entuziastu klubu “Tomāts”.
būs interesanti! Ja tevi interesē veselīgs dzīvesveids, ļoti iesaku atnākt!

Lekcijā stāstīšu par un ap svaigēšanu, gatavošu svaigo ēdienu – varēs nogaršot zaļo kokteili un citus svaigēdāju ēdienus, apskatīt kādas “virtuves ierīces” ir populāras starp svaigēdājiem, uzzināt kā praktiski kļūt par svaigēdāju, kā arī daudzas citas interesantas un savādāks lietas no ikdienas perspektīvas.

17. martā, no plkst. 10.00-13.00,
Rīgā, akadēmijas laukumā 1 (latvijas zinātņu akadēmijā), 1. stāvā.
lekcija: “DZĪVĀ BARĪBA”

Dalībnieku reģistrācija no 9.00 – 10.00
ieeja par ziedojumu ar vēlamo summu – 2Ls

Kaspara Strazdiņa blogs – http://www.savadak.lv

Trakā iepirkšanās

Kas Ziemassvētkos īsti ir svarīgākais? Kristus piedzimšana, saulgrieži, ģimenes kopā sanākšana, apdāvināšanās? Vai pietiek laika šim būtiskajam? Varbūt ir vērts šo un to pamainīt un tā nezaudēt svētku būtību?

  • Saklājiet skaistu un veselīgu svētku galdu ar ēdienu, kas gatavots no svaigiem Latvijas produktiem. Nelieciet svētku dēļ mirt dzīvniekiem, labāk izmēģiniet kādu jaunu veģetāru recepti.
  • Atrodiet savu zemnieku saimniecību, no kuras regulāri iegādāties pārtiku. Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība (Republikas laukums 2, 2120.kabinets, tālr. 7027330) var palīdzēt sameklēt piemērotāko bioloģisko saimniecību, kas saņēmusi Latvijas Ekoprodukta sertifikātu.
  • Dāvanas…tas ir vissmagākais jautājums. Bet varbūt tās vajag pasniegt tikai bērniem, kuri ļoti tās gaida un viņiem vēl grūti paskaidrot pārspīlējumus, ko radījuši pieaugušie?
  • Dāviniet netradicionālas un praktiskas dāvanas – no vecām lietām var pagatavot jaunas, ja vien ir drusku fantāzija un apķērība. Nemateriālas dāvanas, kas tik drīz nenonāks atkritumu spainī – piparkūku mīklu, skaisti noformētu recepšu grāmatu, kaltētus garšaugus (to esat izdarījuši jau vasarā…) kopīgu botāniskā dārza apmeklējumu, teātru, koncerta, operas biļeti… Apsoliet (rakstiski un lozējot ģmenes vidū) mēnesi mazgāt traukus, izvest pastaigā suni, rūpēties par putniem aiz loga, katru svētdienu gādāt par brokastīm visai ģimenei, lasīt grāmatas (teiksim, vienu grāmatu mēnesī) un tml. un tā arī dariet.
  • Sākot ar jauno gadu, ieviesiet ģimenē vēl dažus svētkus: Dienu bez iepirkšanās! Dienu bez auto! Dienu bez (ak šausmas) elektrības! Dienu bez televizora, bet ar grāmatu…
  • Sastādiet sarakstu, kad dodaties iepirkties, tas patiešām palīdzēs nenopirkt piecas nevajadzīgas preces vienas vajadzīgas vietā! Un domājiet –  kas ir jūsu pamatvajadzības un galvenās vērtības.
  • Kad jūs kaut ko vēlaties nopirkt, sāciet ar “ko man vajag”, nevis “ko es gribu”. Vai tā ir jūsu izvēle vai reklāmas ietekme uz jūsu apziņu? Vai jums ir nepieciešamas šīs preces pamatfunkcijas vai statuss, ko tā varētu sniegt? Izvairieties no plaši reklamētām precēm un no sajūtas, ka ar jums manipulē. Īpaši pirms lielākiem pirkumiem vispirms apsveriet visus veidus, kā jūs varbūt varētu iztikt bez šīs lietas.
  • Aprēķiniet, cik stundas jums bija jāstrādā, lai nopirktu šo preci. Vai tas ir tā vērts?
  • Nepērciet lietas, kuras izmantosiet reti, ja tās var noīrēt vai aizņemties. Varbūt izdevīgāk ir pirkt pakalpojumu, nevis produktu. Ja tomēr esat nolēmuši iegādāties reti izmantojamu sadzīves tehniku, mēģiniet kooperēties ar kaimiņiem un pirkt un lietot to kopīgi.
  • Pērciet preces ar minimālu iesaiņojumu vietējo īpašnieku veikalos. Centies pirkt izturīgas lietas. Izvēloties starp līdzīgām precēm, dod priekšroku vietējiem ražojumiem un tiem, kas ir videi draudzīgāki. Latvijā ir nopērkamas arī preces ar ekomarķējumu, piem., Latvijas Ekoprodukts, Ziemeļu gulbis.
  • Daudziem cilvēkiem ir savs Ahilleja papēdis jeb lieta, kas tiek iegādāta biežāk un vairāk nekā vēlams. Daži no viņiem ir atklājuši, ka ierobežot šo vājību palīdz piespraude, kad roka jau stiepjas pēc preces, var palūkoties un izlasīt “Šis ir mans āķis” vai „Patiesībā man to nevajag” vai līdzīgu tekstu.
  • Cilvēks ir vārga būtne un galu galā jūs ar mierīgu sirdsapziņu reizēm varat atļauties lietas tikai sava prieka pēc, zinot, ka tas ir luksuss.
  • Pērkot mazāk, mēs automātiski neveidojam labāku pasauli, tikai mazāk piesārņotu. Dzīvojiet vienkārši, lai visi var vienkārši dzīvot. Kā teica Gandijs: “Uz zemes ir gana vietas ikviena vajadzībām, bet ne ikviena alkatībai.”

Ziemassvētki tomēr tuvojas… Un dāvanu laiks pilnīgi noteikti ir sācies! Ko uzdāvināt? Kaut ko skaistu, praktisku, mīļu, oriģinālu…

Māksliniece  Signe Folka piedāvā pašas rokām gatavotas burvīgas lietiņas, spēj tik izvēlēties! Ja kaut kas iekrīt acīs un sirdī, sazinieties ar mākslinieci – signefolka@inbox.lv !

Burvīgi mežģīņu lampu abažūri, tādus var izveidot jebkuram gaismeklim, kur vecais abažūrs jau savu nokalpojis vai vienkāŗši – apnicis.

Drēbju pakaramie – gaisīgi, krāsaini, neslīdīgi un amizanti!

Ļoti sievišķīgs mežģīņu groziņš gan ziediem, gan rotaslietām…

Dāvanu maisiņi un daudz citi maisiņi…

Savādas vāzes, tādas nebūs nevienam!

Piespraudes pie mēteļa vai kleitām.

Vēl nesen tā bija diezgan noskretusi kumodīte un gribējās to vienkārši izmest, tomēr māksliniece radīja mēbeli, kas greznotu jebkuru priekšnamu vai istabu!

Vecais, labais ulmaņlaika virtuves krēsls, arī tas vēl nesen izskatījās diezgan paplucis. Tagad – īsts skaistulis!

Mākslinieces Signes Folkas mākslinieciskā darbība  vērsta uz zaļo patēriņu – neko nedrīkst izmest, visu var atjaunot, nospodrināt un pārkrāsot, no vairs nevajadzīgiem priekšmetiem var radīt ko pavisam jaunu, pievienojot savu, māksliniecisko, skatījumu. Tā rodas jaunas mēbeles, apģērbi, aksesuāri, ikdienas sadzīves priekšmeti un tas viss mūsu dzīvi padara vienkārši brīnišķīgu!

Kā es neieguvu e-parakstu.

Jau labu laiku domāju par to, ka zaļās lietas jārealizē dzīvē pēc iespējas vairāk, tad nu, lūk, viena patiešām zaļa lieta – e-paraksts.

Valsts un pašvaldību iestādes noteikušas, ka tās pieņem dokumentus elektroniski, vairs nav vajadzības smērēt papīru, pirkt konvertus, tērēt laiku, nogādājot dokuentus attiecīgai iestādei. Vienīgi – jāsaņem savs e-paraksts. Tad nu nolēmu – pamēģināt.

Visu šo procesu uzsāku tieši nedēļu pirms 18. novembra svētkiem…

  1. Pa dienu izpētīju mājaslapu un uzzināju, lai iegūtu e-parakstu, jānoskatās filmiņa.

Pēc filmiņas noskatīšanās sapratu, ka tik vienkārši tas vis nebūs… E-parakstu var iegūt tikai internetbankas lietotāji. Nav i-bankas, nav paraksta. Es, paldies Dievam, esmu internetbankas lietotājs. „Ieeju” savā bankā un atkal nopriecājos – izrādās mana banka „ vienīgā sagādājusi saviem klientiem iespēju izdarīt to virtuāli”. Tiešām? Cik jauki… Bet kā ir ar pārējiem?! Visu citu banku klientiem, izrādās, pēc ielogošanās, jāizdrukā pieteikums, tad ar šo pieteikumu jādodas uz kādu no klientu apkalpošanas centriem un tur pēc iesnieguma nodošanas un naudiņas samaksāšanas, var saņemt e-parakstu.

  1. Ieeju savā internetbankā un tas, izrādās, jādara trīs reizes. Tas nozīmē, ka tevi „ „izmet” no bankas un tu atkal „ ej iekšā”, tevi atkal „ izmet” un tu atkal „ ej iekšā”. Trešajā reizē es ar savu pieteikumu tomēr esmu tikusi līdz anketas aizpildīšanai. Ievadu visus iespējamos datus, personas kodu, pases nummuru. Pēc mirkļa izlec atbilde – e-parakstu nevaram izsniegt, jo uzrādīts nepareizs pases nummurs. Bet tas ir pareizs, jo es turu pasi sava  deguna priekšā! Tomēr es nepadodos – rakstu elektronisku vēstuli uz e-paraksta mājaslapu. Pēc pusstundas pienāk atbilde – iespējams, ka bankas rīcībā ir citi manas pases dati. Es tik un tā neliekos mierā –  zvanu uz banku. Man, kā daudziem citiem, bankas karte izsniegta stipri sen (pirms apmēram 15 gadiem) un tajā laikā visiem LR pilsoņiem bija citas pases, tātad pases nummuri tiešām nesakrīt. Banka, ja man tajā kaut kas darāms, identificē mani pēc personas koda. Uz savu banku vairs aiziet nepaspēju (man ir arī jāstrādā…) Atgriežos internetbankā un izdrukāju pieteikumu. Tagad ar papīru jāiet uz bibliotēku, jo tikai tur varu identificēties ar savu pieteikumu un saņemt e-parakstu. Labi, iešu. Izrādās – nekā! Rīgā ir tikai dāžas bibliotēkas, kur to var izdarīt un neviena no tām nav pilsētas centrā. Ir Sarkandaugavā, Dzirciema ielā, Imantā, Brīvības ielā pie Gaisa tilta… Manā dzimtajā pilsētā Olaines bibliotekā to nevar izdarīt. Nākošā dienā bija jābrauc darba darīšanās uz Ventspili, tad nu nopriecājos – tur ir divas skaista bibliotekas, tur gan jau varēšu identificēties…
  2.  Diena.  Esmu Venspilī un mans pasākums notiek tieši blakus bibliotēki, man līdzi ir pase un anketa, dodos turp! Tomēr pieslēgt e-parakstu neizdodas, jo vienīgais apmācītais darbinieks aizbraucis uz Rīgu. Atkla nekā! Toties esmu ieguvusi savā īpašumā ventus, arī nav slikti. E-paraksta gan joprojām nav.
  3. diena Nākošā diena ir pirmssvētku darbadiena – darba vēl daudz, pēcpusdienā ieeju mājaslapā, kur brīdina, ka 17, novembrī būs kaut kādi traucējumi. Nu labi… Dodos godināt Latviju dzimšanas dienā. E-paraksta joprojām nav. Pēc svētkiem mēģināšu atkal – atnāk mani iepriecinoša vēstule no e-paraksta mājaslapas, ka nākošnedēļ identificēties var arī Latvijas universitātē.
  4. Pēc trim brīvdienām, labi atpūtusies ķeršos atkal pie e-paraksta gūstīšanas. Universitātē to varēšot izdarīt no otrdienas, toties es varēšu piedalīties loterejā un saņemt katru e-parakstu par 5 santīmiem.

Otrdienā mājaslapā informāciju par universitāti vairs neatrodu. Hm… Turpinājums vēl sekos, jo joprojām esmu bez e-paraksta!

Vienmēr Jūsu

Elita

Arī  ekovalstī varētu būt sava nauda, kāpēc ne?

Par ventiem kā latu alternatīvu sacēlās liela brēka un tika aicināts
uz Ventspili sūtīt psihiatrus vai Drošības dienestu.

Apgaismībai:
pasaulē pastāv vairāk nekā 200 nevalstiskās naudas sistēmas:
http://www.complementarycurrency.org/

Izlasiet Ņujorkas Asamblejas paziņojumu Attiecībās un pēc tam varbūt tiešām sāks likties, ka nav vērts iegulties kopējā zārkā un labāk atvienoties no šīs verdzības.(R)

————————————————————————————————————————————————————————————————————————————————————————

Kā izmantot piparmētras,

kas saaugušas dārzā un vairojas arvien trakāk.

Protams, piparmētras kaltē, lieto svaigas, var ielikt saldētavā un tamlīdzīgi. Piparmētras ir brīnišķīgs augs, tikai es nezināju, ka bez pieskatīšanas tas vairojas dārzā kā aptracis un galu galā tu jau esi izmisumā – ko lai ar to iesāk!

Tad nu padzirdēju atkal vienu recepti un tā man izlikās ļoti vērtīga, tādēļ labprāt dalīšos ar jums visiem savā sajūsmā:

2-3 saujas piparmētru lapiņu aplej ar 1 litru ūdens (lai visas lapas ir zem ūdens) un ļauj nostāvēties 24 stundas.

Piparmētru ūdeni savāra kopā ar 1 kg cukuru – izveidojas piparmētru sīrups, ko atdzesē un pilda pudelēs.

Pēc tam to var šķaidīt ar dažādiem dzērieniem – ūdeni, vīnu, dažādiem citiem alkoholiem, taisīt boles, limonādes utml. Novietots vēsā vietā, tas uzglabāsies vai visu ziemu.

Garšo pasakaini!

Siltumnīca no vecajiem logiem!

Tā bija patiešām ģeniāla ideja – no vecajiem logiem izveidot siltumnīcu! Pēc istabas remonta pagalmā tika sakrauti  vecie logi – kārtīgi mierlaiku logi, ar visiem stikliem, rāmjiem, kloķiem un palodzēm, kopsummā ap sešpadsmit. Izmērot un saliekot tos zālītē, izrādījās, ka iespējams uzbūvēt siltumnīcu – nelielu, 2m x 2.20m, tomēr itin pieklājīgu… Tad nu ķērāmies pie darba.

Te, tātad bija sakrauti vecie logi. Vēl tīri lietojami, pat nesen krāsoti…

Bija vajadzīgi arī daži instrumenti – līmeņrādis, taisns dēlis, metāla stūrīši, lai logus saskrūvētu, dažus ķieģeļus, kas kalpo siltumnīcai par pamatiem, lai koka detaļas negulētu tieši uz zemes.

Logus saliek, ņemot vērā to dalījumu, tā, lai pēc tam ir arī smuki…

Re, siltumnīca gatava! Izskatās glīti, vai ne? Jā, vajadzēja vēl piepirkt drusku plēvi, ar to aizdarījām trijstūri pie jumta kores un durvis – tā, lai tās var pacelt un nolaist, tas vajadzīgs vēdināšanai. Nu, un, protams, zeme un stādi! Zeme kārtīgi jāuzrok un jāielabo ar mēsliem vai kompostu. Stādus var vēl nopirkt tirgū, pat tagad, jūlija vidū. Es iesēju vēl arī dilles, salātus, iestādīju četrus tomātu stādus( tādus, palielus) un vienu palielu pipariņu. Siltumnīca tagad jāuzmana – jāvēdīna, jāaiztaisa, jālaista stādi. Bet tas ir tā vērts! Skaisti taču! (R)

Klūgu žogs

Pavasarī nolēmu – mēģināšu nopīt nelielu klūgu žogu… Kaut kas izdevās. Drusku šķībs, drusku greizs, tomēr pamatīgs un stabils un galvenais – veic savu pamatfunkciju – nodala dārzā komposta vietu no pārējās teritorijas. Tādus žodziņus varētu sapīt vēl daudz un dažādus, vajadzīgi tikai izejmateriāli – svaigi grieztas klūgas. (R)

Pavasarī pie mājas tika apzāģēti izstīdzējuši korinšu krūmi. Ieraugot pamatīgo zaru kaudzi, sapratu, ka te varētu pietikt vienam nelielam klūgu žodziņam. Jāizmēģina!

Nozāģētos zarus apstrādāju, nocērtot sīkos zariņus un saliekot kaudzē apmēram pēc lieluma – resnākos atsevišķi, tievākos atsevišķi. Pinot žogu, izrādīsies, ka tas ir ļoti svarīgi!

Re, žogs jau gatavs! Iedzinu zemē resnos mietus, apmēram metru attālumā vienu no otra, tad no apakšas sāku pīt, izmantojot resnos zarus, ar tievajiem varēju aizdarināt radušos caurumus. Kad žogs bija gatavs, ar zāģīti apzāģēju galus. Nu jā… nav perfekti. Bet tas, cik perfekti izskatās, atkarīgs no zariem – man nācās izmantot tos visus bez atlikuma – taisnos, līkos, īsos, garos, resnos un tievos. Ideālam, perfektam žogam, saprotams, zari visi būtu taisni, gludi un viena resnuma. Tomēr nevienu striķīti un kur nu vēl naglu – neizmantoju! Lai veicas arī jums!

Rabarabarberu laiks ir klāt! Lai dzīvo rabarberi!

Šobrīd galvenais, kas jādara – jāapēd vismaz viens  dārzā svaigi nogriezts rabarbera kāts! Turpat dārzā, stāvot pie dobēm, bez cukura, bez citām piedevām, vienkārši jāapēd, jāsavelk ģīmis, bet jānoloka viss kāts bez atlikuma (lapas var neēst…)

Nākamais solis rabarberu laikā – jāuzcepj skaista, svaigi smaržojoša rabarberu kūka, jāvāra ķīseļis vai padzēriens no rabarberiem, bet, re, Olita atsūtījusi interesantu recepti:

To tagad  lietoju ar gardu muti. Rabarberu laiks ir pilnā sparā, bet ne visiem patīk dikti lielais
skābums – tad to var mīkstināt ar ķirbi!!!!!
ĶIRBJU – RABARBERU SALDAIS
Katliņā uzvāra ūdeni ar kanēļa standziņu. Pieber sarīvētu
ķirbi un vāra mīkstu. Tad pieber gabaliņos sagrieztus rabarberus (2(ķ):1(r) vai 1:1) un cukuru, arī čučut sāli. Vāra mīkstus.
Tālāk sākas variācijas ar:
– stērķeli,
– mannā,
– klimpām utt.

P.S. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka tieši pašlaik gandrīz vai visas dārzā atrodamās nezāles praktiski ir ēdamas – nātres, virzas utml. Jaunie dzinumi droši liekami klāt jebkuriem salātiem, zupām , sautējumiem. Visi šie zaļumi tieši pašlaik pilni ar neprātīgi daudz vitamīniem – izmantosim!

Antroposofiskā medicīna – pieejama arī Latvijā.

Aizvien lielāku popularitāti un vērtību cilvēku izpratnē par savu veselību un tās uzturēšanu/saglabāšanu
mūsdienās ieguvusi alternatīvā un komplementārā medicīna – homeopātija, dažādas ar fiziskajām aktivitātēm un filozofijām saistītas ķermeņa
atveseļošanas programmas kā joga, alternatīvās terapijas: mūzikas, mākslas, krāsu terapija, aromterapija un daudzas citas.

Tehnoloģiju un stresa laikmetā tiekšanos pēc veselīga dzīvesveida un ārstēšanos bez ķīmiskām zālēm neapstrīdami izvēlas aizvien vairāk cilvēku.
No 2011. gada marta arī Veselības centrā 4 piedāvājam vienu no komplementārās jeb papildinošās terapijas veidiem – ANTROPOSOFIJAS TERAPIJU.
Tā ir elitāra terapija, kas balstās uz salutoģenēzi (vārds salutoģenēze radies no latīņu valodas salus, salutis: veselība un grieķu vārda genese: izcelsme, rašanās, izveidošanās). Salutoģenēze skaidro veselības rašanos.
Antroposofās medicīnas mērķis ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti, papildinot gadsimtiem senas zināšanas ar modernās medicīnas sasniegumiem.
Antroposofā medicīna balstās uz Rūdolfa Šteinera filozofijas pamatiem.
Ikkatram cilvēkam ir savs sirdsdarbības ritms, elpošanas ritms, nieru un citu orgānu ritms, kas ir saistīts ar cilvēka vecuma ritmu un fizioloģiju.
Komplementārās medicīnas stūrakmens ir pareizā ritma atjaunošana cilvēkam. Vizīte pie antroposofā ārsta ir ilga saruna ar pacientu, kuras laikā tiek meklēti cēloņi saslimšanai. Cilvēkam jāievēro savs pareizais gulēšanas,
ēšanas, dienas režīma ritms, kā arī savstarpējo attiecību ritms. Ja kāds no ritmiem tiek izjaukts, cilvēks saslimst. Visbiežāk cēlonis izjauktajam līdzsvaram ir stress. Cilvēks, mainot savus dzīves paradumus, atveseļojas.
Paralēli tiek pielietota dažāda ārstnieciskā terapija-ritmiskā masāža, mākslas terapija, runas terapija, eiritmija (www.antroposophija.lv).
Rūdolfs Šteiners izstrādājis 15 minūšu vingrinājumu sistēmu higiēniskajai eiritmijai. Viņš vēlējās un cerēja, ka tā varēs palīdzēt vismaz tiem cilvēkiem, kuri grib strādāt garīgi, lai ar ikdienas vingrinājumiem spētu
tonizēt pastāvīgu distoniju un tai pretoties. Šie vingrinājumi stipri atšķiras no ārstnieciskajā eiritmijā izmantotajiem, kaut arī pamatelementi visiem trim eiritmijas veidiem ir kopīgi.

Pie nozīmīgākajiem elementiem pieder “Apzinātā soļošana”. Mēs tikai aptuveni nojaušam, ka šajā, no pirmā mirkļa tik vienkāršajā vingrinājumā, slēpjas
dziļa likumsakarība, kas ir ļoti svarīga mūsu ķermeņa un tajā mītošās dvēseles izzināšanā. Šo vingrinājumu izmanto arī diagnosticēšanā.

Vēl viens būtisks vingrinājums ir “Savilkšanās un atslābināšanās”. Šajā polaritāšu vingrinājumā darbojas vidus un trejādības elementi.
Trejādības elements parādās arī pirmajā eiritmijas skaņu vingrinājumā “I-A-O”. Šie trīs patskaņi, kuri senos laikos veidoja Dieva Vārda sakni, atšķirīgā secībā rodami dažādās tautās. “I” pazīstams kā vīrišķais princips,
“A” kā sievišķais, bet apaļais “O” kā abu iepriekšējo apvienojums. Rūdolfs Šteiners noteica šo patskaņu attiecības higiēniskā sakārtotībā ar ķermeņa
trejādo būtību, lai panāktu tā harmonizāciju.

Galva un figūra eiritmijas žestā ir “I”, ar kājām plati uz zemes veidojam žestu “A”. Un abi šie pretējie virzieni sastopas vidū un harmonizējas ar “O” žestā noapaļotām rokām. Atkārtojot šo secību, paātrinot un palēlinot tempu, atjaunojam visu trīs cilvēka garīgo spēku savstarpējo iedarbību: domāšanu, jūtas un gribu. Tad ejam tālāk pie iepriekš minētās patskaņu rindas
“A-E-I-O-U”, kura nosaka cilvēka rašanos un līdz ar to var iedarboties sevišķi spēcīgi. Tā saucamā eiritmijas žestu “evolucionējošā rinda B-M-D-N-R-L G-CH-F S-H-T” vēl pamatīgāk ietekmē apziņu un pastiprina visu ķermeņa konstitūciju.

Higiēniskajā eiritmijā var izmantot dažādas atsevišķu līdzskaņu kombinācijas, jo tiem piemīt dzīvinoša un harmonizējoša darbība. Šos vingrinājumus ieteicams pildīt noteiktā, individuālā secībā — vismaz
septiņas nedēļas. Tie līdz pret strauji pieaugošajām alerģiskajām slimībām.
Gan eiritmijas speciālists ar lielu praktisko pieredzi, gan arī nespeciālists, kurš nodarbojas ar eiritmiju, padziļinot vingrinājumus, jūt, kā visa viņa cilvēciskā būtība paplašinās, nostiprinās sociālās attiecības
ar laikabiedriem, ģimenes locekļiem, darba biedriem, u.t.t. Un visbeidzot – Rūdolfa Šteinera izveidotās eiritmiskās meditācijas. Šīs nodarbības notiek grupās vai individuāli, skolās, semināros, uzņēmumos, saietos. Ideāli būtu, ja vingrinoties cilvēks pieliktu arvien lielākas pūles un sasniegtu zināmu intimitātes pārdzīvojumu. Tas rada vēlēšanos darbu turpināt. Taču jāatceras, ka tās ir ilgstošas nodarbības diplomēta speciālista vadībā.

Gribētos teikt, ka ikviens, kurš pakāpeniski vingrinās eiritmijā, neatkarīgi no vecuma un pieredzes var atlicināt dažas minūtes higiēniski harmonizējošām nodarbībām. Pietiktu ar septiņām minūtēm no rīta, lai ķermenis pamostos, un septiņām minūtēm vakarā, lai atslābinātos. Ar pacietīgiem vingrinājumiem mēs veidojam sava ķermeņa aizsardzību pret ikdienišķām saaukstēšanās parādībām, kā arī citām saslimšanām un dzīves grūtībām. Galu galā taču dzīvojam līdzsvara meklējumos! Un eiritmija ir veids, kā piekļūt tā dziļākajai būtībai.
Tulkoja  Anita Grauduma

Dziedinošās eiritmijas nodarbības
pieejamas arī Latvijā:
Ievadnodarbības dziedinošajā eiritmijā.
Tēma – Mugurkaula traucējumi.
Siguldā, Līvkalna ielā 26

Ceturtdien, 28.aprīlī pl.19.00-20.15
Piektdien, 29.aprīlī pl.10.00-11.15 un 12.15-13.30

Pasniedzēja – kustību terapeite, dziednieciskā eiritmiste
Jūlija Jansone (Berlīne).

Nodarbībās aicināti pieaugušie ar un bez priekšzināšanām eiritmijā.
Ievadnodarbības kā sākums garākam nodarbību posmam vasaras brīvlaikā.
Jūsu jautājumi ir ļoti svarīgi!

Pieteikties, lūdzu, pa tel.26499778 vai e-pastā: julija.dzulija@gmail.com

Līdzi jāņem zeķes, paliels dvielis vai sega (daļa nodarbības notiks uz grīdas).

Pret ziedojumiem!

Tāpat arī no 25. – 29. aprīlim  tiek piedāvātas dziedinošās eiritmijas nodarbības individuāli vai grupā
Rīgas Valdorfskolā Baltā ielā 10.



Sāksim sulu kūri!

Un nekavējoties! Bērziem sulas tek tā, ka šļakst vien! Ir visādi paņēmieni, kā tikt pie bērzu sulām – sākot no tā, ka pieej pie bērza un redzi – dienvidu pusē gar stumbru tek strautiņš, parubini mizu nost – un tek jau kā no krāna! Tad pa galvu pa kaklu skrien pēc kāda trauka, jo pārņem izmisums, ka viss labums nolīst zemē! Bet var arī tā mierīgi un mērķtiecīgi – izurbt ar urbi slīpu caurumu bērzā, iepriekš jau sagatavojot koka renīti un traukus, ko nemitīgi mainīsi, jo sula tek kā traka! Sevišķi siltā laikā, piesaulītē…

Kamēr bērziem lapiņas vēl nav parādījušās, jādzer sulas, katru dienu vismaz tie slavenie trīs litri, kurus cilvēkam tāpat it kā būtu jāizdzer. Tomēr bērzu sulas ir kas īpašs – šajā, sulu tecināšanas laikā, tās ir sevišķi veselīgas un mūsu organismam vajadzīgas. Vismaz nedēļu gara dzeršanas kūre sev jānoorganizē, lai izskalotos visi sārņi, kas ķermenī sakrājušies pa garo ziemu, kad tikai ēdām un gulējām!

Es bērzu sulas dzeru tikai šajā, sulu tecināšanas laikā, kad tām vislielākais spēks un arī garša ir tāda, kāda tā ir – vairāk vai mazāk saldena. Satecinātās sulas šo laiku glabāju tikai stikla traukos. Pagājušā gadā piedzīvoju dīvainu sulu pārvērtību plastmasas bundulī – tā pēc pāris dienām kļuva sarkana un es, nevarēdama izskaidrot dīvaino reakciju, izlēju to laukā. Tagad no plastmasas traukiem atturos…

Saprotams, daudzi sulas ieskābē ar rozīnēm vai upeņu zariņiem, kā nu kuram patīk un, ko tur liegties – vasaras karstumā tāds dzēriens ir patiešām jauks. Tomēr lielākā dzeršana norisinās tieši tagad – katru dienu, rītā un vakarā, gandrīz vai ēšanas vietā! Un tas ir viens no lielākajiem iemesliem, kādēļ man ir sajūta – ziema patriekta, beigusies pilnīgi un galīgi, pavasaris ir klāt! (R)

VAK jaunumi, notikumi, ieteikumi!!!

Ja satiec policistu…

Kāda zināma dāma N no VAK  katru rītu, kā arī šad un tad arī vakaros dodas pastaigā ar savu suni Mairu…

…Ai, bija vēl tāds notikums! Zināmā dāma N manā klātbūtnē runā pa telefonu un es klausos arvien pieaugošā izbrīnā: Dāma saka: „ Maira, tu mani saprati? Es būšu mājās un tad aprunāsimies…”. Galu galā es nenociešos un jautāju: „ Tu runāji ar savu suni Mairu? Ko viņa tev atbildēja?”

…Bet tagad turpinu iepriekšstāstīto! Zināma dāma N dodas pastaigāties ar suni Mairu  uz tuvējo mežiņu pie savas mājas. Kādu vakaru viņa pie miskastēm ievēro paliela izskata, vecu, bet vēl tīri spriganu veco laiku čemodānu un nolemj, ka tas jāpaņem – gan saimniecībā noderēs. Bažīdamās, ka čemodāniņš varētu pazust, kamēr viņa pastaigājas ar Mairu. Dāma N paķer čemodāniņu un braši dodas pastaigā kopā ar to. Kamēr viņa staigā, vakars paguvis jau satumst un viņa iznāk no mežiņa tumsas ar Mairu un čemodānu rokās, lai dotos uz mājām. Bet pie mājas dāmu aptur policists, kurš novērojis – sieviete iznāk no meža ar čemodānu rokās. Aizdomīgi… Policists uzrunā dāmu N:

–        Kas jums čemodānā?

–        Līķis! – dāma N priecīgi atbild.

Kāds jautājums, tāda atbilde.

Sunītis Maira – vienmēr priecīga, vienmēr smejoša!

Semināriem un sapulcēm – nē!

VAK katru gadu dodas sagaidīt saullēktu 22. martā  un tas notiek, kā saprotiet, ļoti agrā rīta stundā – saule šajā dienā lec 6.20. tas nozīmē, ka jāceļas vismaz stundu agrāk, lai tiktu līdz Zaķusalai. VAK biedri, saprotams, ir sprigani un spējīgi piecelties, cik agri vien vajag, tikai… nekādā gadījumā šajā dienā nedrīkst rīkot nekādas sapulces vai seminārus. Sevišķi tādus, kur pašiem jāsēž prezidijā vai vispār kaut kur auditorijas priekšā. Citādi var iznākt, kā kādai no VAK uzņēmīgajām dāmām, kura pēc saullēkta sagaidīšanas sēdēja tajā dienā kāda semināra prezidijā, aizsnaudās un… nokrita no krēsla visu laimīgo skatītāju acu priekšā! Tādēļ saullēkta sagaidīšanas dienā – atpūtīsimies!

Ziņkārīgā vārna! Kamēr VAK biedri bļotkoja uz ezera, tika novērots, ka vārna aplūkoja katru izkalto caurumu ledū, pārbaudot – ir zivis noķertas vai nē?

Vasariņa tuvojas, VAK sakārto savus braucamos, lai dotos ceļojumos pa Latviju! Gaidiet – būsim klāt!

Trešdien, 30. aprīlī Teātra bārā uzstājās dziesminieks Haralds Sīmanis. Viņam jauna frizūra… Re, kāds skaistulis!

Mēs vienmēr zinām, kur atrodas mūsu Virsaitis…

P.S. Ak vai, augšminētā sunīte nav Maira, tā ir Berta!

April, april!!!!

PACEL  ACIS … UZ  LOGU … KĀDU?

Olita Ziemele

Eduards Zariņš (fotoattēli)

Ak, daudzinātā skaistule Rīga! Ak, tava izsmalcinātības pērle – Alberta iela! Aizraujoši silueti, bagātīgas fasāžu apdares, izsmalcinātas detaļas! … Ak, logi!? Prastie plastikāta logi greznajās ēkās?!

No logu vēstures

Sākotnēji mājokļus izgaismoja un vēdināja caur durvīm. Tad sienā izveidoja caurumu – loga pirmsākumu, kuru pret vēju un sniegu aizklāja ar aizbīdņiem vai nedaudz caurspīdīgajām lopu pūšļplēvēm.

Logu kā fasādes izdaiļotāju sāka pielietot Romas impērijas laikā (8.gs.p.m.ē.- 5.gs.m.ē.), būvējot lielās mūra ēkas. Logs kļuva noteicošākā  fasādes sastāvdaļa. Logu samēroja ar fasādi: izvietojuma ritms, atbilstošs formu dalījums, proporcija pret fasādes laukumu, saskaņota detaļu izgreznošana utt.

Mūra būvniecībai ienākot Romas impērijas provincēs pie Reinas un Donavas, sākās logu attīstība Viduseiropā – romāņu perioda (950.-1250.) sākumā ar pieticību formās un izmēros līdz lielai formu dažādībai un apdares bagātībai tā vēlīnajā posmā.

Viduslaikos māju logus aizvēra ar slēģiem, bet, sākot no 13.gadsimta, iestikloja ar rombveida vai apaļiem, vidū sabiezinātiem stikliņiem svina rāmīšos.

Gotiskajā periodā (1250.-1520.) logi ieguva ievērojamus izmērus un augstu māksliniecisko izpildījumu (sevišķi – kulta celtnēs). Ēku pārseguma svara atvieglošanai un meistarīgai pārnešanai uz šaurām sienu joslām, pielietoja stāvas velves un arkas. Logu karkasa konstrukcijas ar  smailloka arkām un ornamentālo aipildījumu radīja pasakainas akmens mežģīnes. Ēku izgaismojums caur krāsaino stikliņu vitrāžām kļuva vēl brīnumaināks.

Renesanse (1520.-1650.) atgriezās pie logu dažādības taisnstūra formās vai ar pusloka arkas pārsedzi, apdarē izmantojot antīkās klasikas elementus.

Reprezentatīvais baroks (1650.-1770.) izcēlās ar nepieredzētu logu formu dažādību, lieliskām proporcijām, bagātīgu apdari un fantastiskiem šķēršlīšu režģiem.

Atkal antīkajai klasikai atgriežoties dekoratīvi nabadzīgajā klasicismā (1770.-1840.), logi šo pieticības impulsu saglabājuši arī vēsturisko stilu eklektikā un modernismā jeb jūgendstilā (1840.-1914.) un atnesuši līdz pat mūsdienām. No 1845.gada sāka izgatavot plānu, caurspīdīgu stiklu, kas pieļāva lielākus loga rūts izmērus. Sīkrūšu dalījumam bija vairs tikai dekoratīva nozīme. Tikai 20.gadsimtā radās liela izmēra stikla lokšņu velmēšana.

Dzelzs un dzelzbetona skeleti, saliekamie elementi  vairs nenoslogoja ārsienas. Tika ieviestas arī jaunas apkures un vēdināšanas metodes. Tas, kopumā, deva iespējas mūsdienu stikloto ēku būvniecībai. (Vai tas ir cilvēcīgi? Tas jau ir cits stāsts!)

Atgriezīsimies Alberta ielā! Tagad, jau logu attīstības vēsturi zinošāki, vēlreiz paskatīsimies uz augšu. Attēlos piedāvājam divas ēkas: apjomos bagātu, nacionālā romantisma noskaņās radītu jūgendstila māju ielas stūrī un baroka detaļām bagātīgi dekorētu eklektikas māju ar ritmisku ielas fasādi. Šīs nedaudz atšķirīgās ēkas izvēlējos, lai parādītu to postu, ja zūd svarīgākais ēkas fasādes elements – LOGS. Ēkas autors logu izlolojis vienotu ar ēkas koptēlu un stilu. Jo bagātāka fasāde, jo bagātāks formās un detaļās ir tās logs. Tad … atnākam mēs (ar sava laikmeta saprašanu, kas neatpazīst detaļu smalkumu, proporcijas,  koka vērtību utt.) un … nomainām vecos, “izpuvušos” ar siltumu un klusumu sološajiem plastikāta logiem. Bet, kā izskatās?!  Plakani, “liesi”! Acis neaizķeras aiz detaļu formīguma…

Un vēl … par dažiem logu mītiem (A – autores iebildes).

Plastikāta logi:

  • ilgmūžīgi (A – to kalpošanas laiks dažviet klusu minēts tikai 10-15 gadi!)
  • aiztur vēju un telpā saglabā siltumu (A – to var nodrošināt tikai loga pareiza ielikšana ārsienā un, lai cilvēks neiedzīvotos slimībās, telpās jābūt dabīgai vēdināšanai)
  • lētāki kā koka logi (A – to neatsver īsā un neveselīgā kalpošana!)

Vecie koka logi:

  • neatbilstoši mūsdienu prasībām (A – koks ir dzīvs un tam atbilstoši kopjams: jānovērš tā ilgstoša mirkšana lietū – pārbauda un labo ūdens noteces lāsenīšus; krāso vai lako ar dabīgajiem materiāliem, kas ir ilgmūžīgāki (!) kā sintezētie; jāsagatavo aukstajam laikam; mūsdienu cilvēka “mīkstčaulība” un vārīgums jānovērš ar norūdīšanos!)
  • nav vērts labot, jo tas neatmaksājas (A – agrākie tikumi un būvnoteikumi nepieļāva  mitra, nelaikā zāģēta koka izmantošanu, tāpēc vēl glābjams un labi atjaunots vecais koka logs būs ilgmūžīgāks par jaunu, ne pārāk labas kvalitātes, ķimikālijām un plastikātiem piesūcinātu, bet dārgu koka logu).

Restauratoriem ir tāds jēdziens – autentiskums. To lieto, runājot par vecām lietām, kas nepārveidotas un neuzsmucinātas saglabājušās no to pirmsākumiem ar laika un cilvēku atstātajiem lietošanas nospiedumiem. Vienkārši – vecajam ir savs īpašs “smeķis”!

Ja uzskatam, ka senā ēka ir jāsaglabā, tad jāsaglabā arī tās detaļas – līdz pat margām un rokturīšiem! TĀ IR VIDE!!!



Mazs, mīļš radījums – degu.

Alise Rožukalna

Daudzu Latvijas iedzīvotāju sirdis diendienā priecē  mājdzīvnieks un dažādie, reizēm visai ekscentriskie izgājieni, ar kādiem mazie draugi mūs mēdz aplaimot.

Mūsu mājas prieks un acuraugs ir Čīles vāvere jeb Smilšu pele Degu (Lat. Octodon degus). Mazais, brūnganais zvēriņš, kura astes galu rotā neliels spalvu kušķītis, ir salīdzinoši viegli uzturams draugs – tā diētas pamatā ir dažādas sēklas, graudi un sažuvuši zāles stiebri, ko gan uz svara, gan jau sapakotus var iegādāties Zoo veikalos. Degu pelēm ir nosliece uz cukura diabētu, tādēļ saldumus gan tam nevajadzētu dot, taču, lai draugu īpaši uzmundrinātu, to var uzcienāt ar nelieliem ābeļu zariņiem. Šādos brīžos mazā Degu pele uzgriezīs jums muguru un, mazajās ķepiņās satvērusi kārumu, ar lielu sajūsmu notiesās to klusā būra stūrī.

Degu pele ir tīrīgs radījums, kura izkārnījumiem nepiemīt spēcīgs, netīkams aromāts,

bet higiēnas nolūkos zvēriņam būtu jānodrošina pa smilšu vannai vismaz reizi divās nedēļās.

Kaķu un suņu mīlētāji varētu iebilst, ka mazie grauzēji nav tik sabiedriski, vai nākt klajā ar vēl „diskriminējošākiem” komentāriem, sakot, ka mazajiem rakariem nepiemīt gana daudz personības.

Tad nu, mīļie, – lai nu kam, bet Degu pelei rakstura un personības piemīt tieši tik lielā mērā, lai ne vien pierādītu, ka tā ir saimnieku izrādīto rūpju vērta, bet arī  sniegtu savu artavu sarežģīto „mājdzīvnieka – saimnieka” attiecību iekopšanā un izrādītu nepārprotamu interesi par apkārt notiekošo. Degu peles citu grauzēju starpā izceļas ne vien ar inteliģenci, bet arī sabiedriskumu. Savā dabiskajā vidē tās dzīvo baros, kopīgi uzņemoties rūpes par bara jaunuļiem, taču kā mājdzīvnieki, tās ātri pieķeras saviem saimniekiem, ir drošas, nebīstas no fiziska kontakta un daudzos gadījumos (it sevišķi, kad tiek „uzrunātas”) pat atbildēs jums ar īsiem, spalgiem čirkstieniem.

Degu peles ir aktīvas kā dienā, tā naktī. Reizēm mani nebeidz pārsteigt, cik daudz enerģijas Māte daba ielikusi šajā mazajā grauzējā. Lielāko daļu dienas mūsu dzīvnieciņš pavada, skrienot ritenī, kas novietots būrī. Ģimenes leģenda vēsta, ka dienā, kad tas tur tika ievietots, Degu, sācis skriet, nepārstāja veselām stundām.

Kad mēs savu Degu uzrunājam, tas saspicē mazās austiņas, paceļas uz pakaļkājiņām un klausās. Reizēm tas izlemj, ka ir pienācis laiks „pārkārtot” savu nelielo dzīves telpu, un, atspēries, pārbīda kartona cilindru, ko esam tam iekārtojuši naktsguļai, tā, ka pakaiši šķīst uz visām pusēm. Tikai apmierināts ar rezultātu, tas atgriežas pie citām ierastajām nodarbēm.

Bet īstā dzīve (jeb – uzdzīve, ja jums tīk) sākas naktī.

Tiklīdz gaismas ir izslēgtas un mēs dodamies pie miera, mūsu Degu pele sāk dažādas „aizraujošas” nodarbes, kas mums, protams, varētu šķist diezgan bezjēdzīgas, bet zvēriņa pasaulē ir līdzvērtīgas mūsu labākajiem laika pavadīšanas principiem.

Reizēm mūsu mazais draugs nododas aizraujošai tuneļa rakšanai. Lai arī varu likt galvu ķīlā, ka nevienai Degu peli visā plašajā pasaulē vēl nav izdevies izrakties cauri būra metāliskajai grīdai, kā vēstī tautas teiciens, „kas nespēlē, tas nevinnē”. Un tā nu mūsu Degu pele pavada garas stundas, rokot tuneli, noklājot grīdu ap būri ar liegu zāģu skaidu kārtiņu.

Otra iecienītākā nakts nodarbe mūsu Degu ir sava papes cilindra (jebšu – gultas vietas, smalkāk izsakoties) „rekonstruēšana”: ērti iekārtojusies uz cilindra virspuses, tā savā nodabā plēš nost papīra kārtas, vienu pēc otras.

Šeit jāpiebilst, ka mūsmājās mēs esam tāds „pielaidīgs pulks”. Jā jādīrā, tad jādīrā.

Bet pagājušajā naktī mani pēkšņi pārņēma zināms aizkaitinājums, kad mūsu mazais draugs  nolēma nodoties nelielam roku muskulatūras treniņam, kas izpaužas skrienam riteņa griešanā ar vienu ķepiņu. Neapnicis tas stāv pie riteņa un monotoni to griež, un, lai arī būrī mīt tikai viens mazs, palaidnīgs Degu eksemplārs, es varu apzvērēt, ka troksnis, ko mazais zvēriņš ar monotono riteņa griešanu ģenerē, ir līdzvērtīgs veselai draiskai mazu Degu armijai, kuri naivā aizrautībā sarīkojuši grauzēju olimpiādi.

„Degu!”, es klusi nošņācos. Uz brīdi iestājas klusums. Kā mazs, nerātns bērns, kas pieķerts blēņojamies, Degu uz brīdi izbeidza savu nodarbi. Tomēr klusums ilga ne vairāk kā piecas minūtes. Tad es dzirdu mazu Degu ķepiņu pārīti sākam nepacietīgi mīņāties. Un jau pēc brīža atsākās monotona un neatlaidīga riteņa griešana.

Savukārt, situācijās, kad pati Degu pele nolēmusi doties pie miera, bet mēs – lielie,  neizprotamie cilvēkveidīgie joprojām nedodamies pie miera, sapīkusi, tā demonstratīvā īgnumā, pārvelk pār galvu nelielu papīra gabaliņu, un jau brīdi vēlāk telpā dzirdami ļoti delikāti maza, dusoša Degu šņācieni.

Tomēr ikvienu šādu sīku un cilvēcisku gaušanos, protams, atsver reizes, kad, uz pakaļkājiņām apsēdies, mazais resgalis čiepstēdams, „stāsta” mums par savām dienas gaitām, vai – skaļi un draudzīgi „sasveicinoties”, uzčiepst ikreiz, kad kāds atgriežas mājās. Bet kā atlīdzība par visām sīkajām rūpēm, kas ieliktas, mazo Degu peli uzturot, ir tie „intīmie” brīži, kad mums atļauts pakasīt burvīgā radījuma vēderiņu. Tad, saslējusies uz pakaļkājiņām, mazā pele svētlaimīgi aizmiedz acis, izpleš priekšķepiņas, un, kad pienācis laiks pievērsties citai kņudošai vietiņai, maigi mums iekož pirkstā.


Meteņi Sēlijas sirdī Viesītē

Pagājušajā sestdienā un svētdienā Sēlijas „galvaspilsēta” Viesīte kļuva arī par masku galvaspilsētu, jo XII Starptautiskais masku festivāls šeit bija pulcinājis masku grupas no visas Latvijas un arī no Lietuvas.

Āzis, Meteņa dzinēji, lāča dancinātās ar pīcku, lācis, garā sieva, dzērve, mironis, nāve, čigāni un čigānietes un visādi citādi interesanti „ļautiņi” bija sabraukuši no Madonas, Kokneses, Rīgas, Amatas novada, Dagdas, Rēzeknes, Cēsīm, Izvaltas, Mālpils, Preiļiem, Vidrižiem Līvāniem, Vecsaules, Vidrižiem un pat no Ventspils, kā arī no Kurtuvēniem Lietuvā. Bija arī Katrīnas sievas no Igaunijas. Pavisam festivālā piedalījās 20 masku grupas

Gaļas smaržu viņi šķita saožam jau pa gabalu un ikvienā zemnieku sētā, kur iegriezās, arī saņēma kāroto cienastu, izdancināja saimnieci, apdziedāja māju iemītniekus, bet dažu labu iegāza arī kupenā un iepēra. Bija iespēja uzdancot pat ar nāvi un pieturēties pie lāča īsās astes, iegūstot laimi un veiksmi visam gadam.

Maskotais gājiens cauri Viesītes centram devās uz Aumaņu kalnu, kur svinēja Meteņus un pavasara atnākšanu. Tautas ticējums liecina, ka tur, kur ciemojušies Meteņu čigāni, valdīs labklājība. Jādomā, ka arī Viesītes novada ļaudīm šogad netrūks ne svētības, ne gaišas noskaņas.

Māra Grīnberga, „Jaunais Vēstnesis”, speciāli Pienotavai.


Folkloras kopu “Grodi”, “Laiva”, Amatas novada folkloras kopas “Zvīgzna” un
“Iljinskaja pjatnica” “Pureņu” mājās Viesītes novada Elkšņu pagastā.

Viesītes novada „Pureņos” ciemojās masku grupas no folkloras kopas „Grodi”,
„Iljinskaja pjatnica”, „Laiva”, „Zviigzna” un folkloras kopa no Amatas novada.


Ko neparastāku pagatavot no kaltētām cūku pupām!

Latvieši pieraduši cūku pupas novārīt sāls ūdenī un ēst ar rūgušpienu vai kefīru. Cūku pupu ēšanas lielākais bums notiek vasaras beigās vai rudens sākumā, pēc tam tās tiek netaisnīgi aizmirstas. Citas tautas rīkojas radošāk – gatavo cepumus, saldās maizes, kotletes, pastētes, biezas mērces. Piedāvājam dažus neparastus ēdienus no kaltētām cūku pupām.

Saldā maize

(taisnstūra veidnei 12×30 cm diametrā)

200 g vārītu cūku pupu,

70 ml olīveļļas,

3 ēdamkarotes skābā krējuma,

130 g kviešu miltu,

100 g mazo brūno rozīņu,

150 g cukura,

1 tējkarote malta kanēļa,

1 tējkarote vaniļas ekstrakta vai 2 ēdamkarotes vaniļas cukura,

1 ½ tējkarotes dzeramās sodas,

½ tējkarotes sāls.

Cūku pupas pa nakti izmērcē un izvāra mīkstas. Blendera traukā sakuļ eļļu, krējumu, cukuru un tad pamazām pieber cūku pupas ar visām miziņām un sablendē viendabīgā masā. Atsevišķā traukā izsijā miltus, pievieno kanēli, vaniļas ekstraktu, sāli, sodu un samaisa. Pievieno sablendēto masu un kārtīgi izmaisa. Beigās pievieno rozīnes un atkal izmaisa. Masu liek veidnē un 50 – 55 minūtes cep cepeškrāsnī, kas jau uzkarsēta līdz 165 grādiem. Garšo patiešām lieliski un nevar pateikt, ka maizei pievienots tik daudz cūku pupu!

Kotletes

(4 porcijas)

200 g vārītu cūku pupu,

100 g kukurūzas,

150 g svaigā siera,

5 ēdamkarotes sasmalcinātu puravu,

130 g kviešu miltu,

3 ēdamkarotes skābā krējuma,

50 – 80 g piena,

½ tējkarotes malta koriandra,

½ tējkarotes maltu melno sinepju (var izmantot arī krievu sinepes),

sāls, pipari.

Izvāra atsevišķi cūku pupas un kukurūzu (ja nav konservēta). Smalkos gabaliņos sagriež svaigo sieru (var izmantot arī Krievijas vai Holandes sieru, tikai tad to ieteicams sarīvēt uz rupjas rīves). Cūku pupas ar visu mizu arī sagriež smalkos gabaliņos un visas sastāvdaļas sajauc viendabīgā masā. Ar mitrām rokām veido mazas kotletītes un cep uz pannas gaiši brūnas. Pasniedz ar krējumu. Mazliet pat garšo pēc gaļas!

Ēģiptiešu brokastis

(3 porcijas)

300 g vārītu cūku pupu,

1 tomāts,

2 – 3 ēdamkarotes sezama pastas,

3 ķiploka daiviņas,

1 citrons,

1/3 tējkarotes maltu melno piparu,

2 tējkarotes malta kumīna (vai ķimeņu),

saišķis pētersīļu vai kinzas,

olīveļļa.

Cūku pupas iemērc uz nakti lielā ūdens daudzumā, no rīta novāra mīkstas (aptuveni 2 stundas). Nokāš un saspaida ar stampiņu, bet tā, lai paliek gabaliņi. Ja masa ir ļoti bieza, var pievienot nedaudz ūdens, kurā vārītas pupas. Samaisa bļodā sezama pastu (var iegādāties garšvielu veikalos), saspiesto ķiploku un citrona sulu, sakuļ ar dakšiņu. Pievieno šo maisījumu pupām, pieber sāli, kumīnu (ķimenes). Rūpīgi samaisa. Sagatavoto masu ieliek seklā šķīvī, izlīdzina, vidū izveido padziļinājumu, kurā smalki iegriež tomātu un zaļumus. Pārlej ar olīveļļu un pasniedz ar maizi. Ēdiens labi garšo gan silts, gan auksts, Ēģiptē tradicionāli to ēd brokastīs (sauc 27ful mudammas). Ja nav pieejama sezama (tahina) pasta, var izmantot skābo krējumu, kam pievieno nedaudz krievu sinepju, sasmalcinātu puravu, malta koriandra. Latvieša vēderam šis ēdiens brokastīs laikam ir par smagu, toties pusdienās vai launagā – gluži laikā!

Spageti ar pupu mērci

(4 porcijas)

450 g spageti makaronu,

500 ml izvārītu cūku pupu,

1 mazs sīpols,

350 – 400 ml buljona,

100 g cietā siera,

50 g olīveļļas,

1 ēdamkarote citrona sulas,

6 ēdamkarotes sasmalcinātu zaļumu (pētersīļi, kinza, dilles),

sāls un malti melnie pipari.

Apcep uz pannas smalki sagrieztus sīpolus (aptuveni 5 – 7 minūtes, kamēr mīksti), pievieno ķiplokus, sāli un piparus un cep vēl 30 sekundes, tad pieber cūku pupas (labāk nolobītas, bez mizas) un pusi no buljona. Cep pāris minūtes, apmaisa un noņem no uguns. Šo masu sablendē kopā ar eļļu, atlikušo buljonu, zaļumiem, cieto sieru un citrona sulu. Ja mērce iznāk pārāk bieza, pievieno vēl buljonu. Pasniedz ar spageti makaroniem, kurus izvāra lielā ūdens daudzumā.

Jaunais gads sagaidīts – tas ir nokārtots. Tagad laiks atkal pastrādāt, iziet laukā, pacilāt lāpstu un pie viena – izveidot sniegavīru un varbūt pat kādu cietoksni!

Piparkūkas!!!

Pēdējais laiks vēl uzcept piparkūkas! Mans padoms aizņemtajām
vai mazliet slinkajām saimniecēm (-kiem), kas nemāk vai nav
paspējuši paši samīcīt mīklu. Tomēr, lai mājā būtu šī
brīnumsmarža – cepam!
Nopērk mīklu veikalā (iesaku “Meduslāci” no Aizkraukles) un
uzlabo pēc savas patikšanas, ar saviem stiķīšiem un mazajiem
noslēpumiem…
Mīklu nedaudz pastaipu uz malām, lai plašāks plācenis – tam pa
virsu uzklāju mīkstu sviestu, uzkaisu *citronskābi* (tā “dzēš”
sodu, kas uzpūš piparkūkas, un dod kraukšķīgumu!!!), visādas
garšvielas pēc patikšanas (kanēlis, krustnagliņas, smaržīgie
pipari utt.). To saveļ un kārtīgi izmīca. Rullē plāni ~1,5-2mm.
Cep ap 180 grādos, bet, kad sajūt smaržu, uzmanīgi – lai
nepiedeg!
Lai brīnumaini un labas pārmaiņas nesoši Saulgrieži!
Olita

Priecāsimies, līksmosim – Ziemas svētki nāk!

Ziemassvētku vakarā jātur maize, sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.

Tā kā zemniekiem tas bija arī auglības, cerības un pārticības laiks, tad dainās Ziemassvētki ieguvuši salīdzinājumu «bagātie», kad netrūkst ne ēdienu, ne dzērienu. Uz galda jābūt divpadsmit dažādiem ēdieniem, kas jāēd deviņas reizes pēc kārtas, lai visu nākamo gadu veiksme un nauda būtu jūsu sabiedrotie.

Svētku galdā latvieši cēla cūkas un kazas gaļu, zirņus, pupas, desas, baltmaizi un raušus. Goda vietā bija īpašs graudu ēdiens – ķūķis. 24. decembra vakars bija Ķūķu vakars. Graudu ēdieni mītos simbolizē dzīvības procesu nepārtrauktību, cieņu pret senčiem, no kuru labvēlības atkarīga turpmākā labklājība. Galvenās latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas – mieloties svētku naktī, vilkt bluķi, iet čigānos jeb budēļos, zīlēt un dāvināt dāvanas. Tad nu:

Ziemassvētkus gaidīdams,
Saldu daru alutiņu;

Gan zināju Ziemassvētkus
Trīs dieniņas svētījami.

Karstalus. Trīs dažādu šķirņu tumšos alus salej kopā vienā katlā un silda, kamēr karsts, tikai uzpasē, lai nesāk vārīties. Tad katrs savā kausā, no kura dzers, ieliek lielu karoti medus un gāž virsū karsto alu. Dzer…

Ķūķis

Sastāvdaļas

  • grūbas – 300 g
  • žāvēts speķis – 200 g
  • sīpoli – 75 g
  • ūdens – 2 l
  • sāls – pēc garšas

Pagatavošana: 80 min.

Grūbas uzber uz sausas pannas un maisot apgrauzdē spilgti brūnas. Tad katliņā ieber vienu kārtu grūbu, uzliek smalki sagrieztu un ar sīpoliem apceptu speķi, atkal grūbas un speķi, nobeidzot ar grūbām. Visu pārlej ar karstu ūdeni vai buljonu, kuram jau sāls ir klāt, un cep bez maisīšanas maizes krāsnī vai cepeškrāsnī, pēc vajadzības lejot šķidrumu klāt. Gatavai kočai jābūt irdenai un pilnīgi sausai. To ēd kā tradicionālo Ziemassvētku ēdienu.

Puzuri.
Galvenais telpu rotājums Ziemassvētkos bija puzuri (dēvēti arī krīģi, spurguļi un lukturi) – no salmiem, niedrēm un citiem materiāliem darināti, pie griestiem piekārti veidojumi. Vienkāršākais puzuru veids ir tā sauktā “saulīte” – kartupelis, kurā sasprausti ar olu čaumalām un spīdīgiem papīriņiem rotāti stari. Sarežģītākās konstrukcijas top kā daudzšķautņaini piramidāli režģi, kas atgādina kristālu modeļus. Puzurus piekāra Ziemassvētkos, bet Metenī sadedzināja, lai nākamo gadu darinātu no jauna.

Puzuri simbolizē sakārtotu Visumu, enerģētiski attīra sētu un tās iemītniekus. Puzuru kustība, tiem griežoties un šūpojoties gaisa plūsmās, saistās ar dzīvības spēka pieplūdumu. Ja puzuris palika mierā un nekustējās, ticēja, ka kaut kur tuvumā atrodas ragana vai kāds cits nelabais.

Bluķa vilkšanas senākā nozīme – piedalīšanās kosmiskajā Saules atgriešanās mistērijā, kad tā, nolaidusies Debesu kalna zemākajā ielejā, atkal gatavojās uzsākt jaunu kāpienu augšup. Bluķa velšanās atgādināja gan Saules kustību, gan Esamības ciklu mūžīgo miju.
Līdz ar bluķa vilkšanu neatņemama Ziemas svētku tradīcija ir budēļi, saukti arī par čigāniem, ķekatniekiem, nūjiniekiem, preiļiem un kurciemiem. Latgalē, tāpat kā Lietuvā plaši lietots apzīmējums kaļedas vai kaladnieki. Ķekatās (no lietuviešu keketa “pūlis”, “drūzma”) – maskotos gājienos no ciema uz ciemu – gāja no Mārtiņiem līdz Meteņiem, taču pats nozīmīgākais budēļu (no lietuviešu budinti “modināt”, “sacelt”) laiks ir Ziemassvētki. Šodien, folkloras grupu rīkotajos Ziemassvētkos tie paši budēļi  nereti ir arī bluķa vilcēji. Tomēr senāk bluķi vilka saimes ļaudis, bet budēļos nāca tuvāki un tālāki kaimiņi. Pazīstamākās budēļu maskas ir dzērve, siena vāls, āzis, vilks, čigāns, dzīvais mironis, nāve.

Budēlim, tēvainim

smalka pīta pātadziņa;
Vairāk zelta, ne sudraba,

mīļas Māras norakstīta.




Drīz katram mājās būs eglīte, lielākajai daļai – īsta, dzīva, smaržojoša, no meža. Tomēr var arī citādi. Saules muzejā redzamas citādas eglītes. Arī interesanti…

Ak Dievs, kā gribas pīrāgus! Pašceptus, kārtīgi mīcītus, ar cauraugušu speķīti un galvenais – lai visa māja smaržo!

Tad nu pētiet divas kārdinošas receptes pīrāgiem un raušiem no Olitas.

Pīrāgi

piens – 1 glāze

taukvielas (sviests, eļļa) – 200 g

milti (rupjie kviešu milti, manna ar klijām) ~ 1 kg

raugs – ½ paciņa

sāls – naža gals

cukurs – ½ tj. k.

(Pīrāgu izdošanās galvenais knifs – pareiza gatavošanas secība!)

Vispirms, mazliet uzsildītā (ne karstā!) pienā jāiemaisa sadrupināts raugs, pieliekot sāli un cukuru. Jāmaisa līdz raugs ir izšķīdis.

Tad liek izkausēties sviestu (pa to mazo brītiņu ir sācis “darboties” raugs).

Piena-rauga šķidrumam  pieliek miltus – tik daudz, kamēr veidojas bieza mīkla, ko ar karoti grūti apmaisīt.

Pievieno nu jau izšķīdināto sviestu (garšīgāki) vai eļļu (to var nesildīt, bet ļauj arī pienam-raugam kādu mazu laiciņu uzrūgt).

Ber klāt miltus tik, lai mīcot mīklu, tā atlektu no trauka malām.

Kad mīkla savelta bumbā, to liek ledusskapī uz ~ ½ stundu. Tad tā jau var kāpt pāri bļodas malai un ir gatava cepšanai. Cep ~ 250 C.

Pildījumiem:

  • Speķis (cauraudzītis) ar sīpoliem, ķimenēm, m.pipariem
  • Siers (pikants) ar sviesta strēmelīti un zaļumiem (dillēm)
  • Medus (cukurs – bet ne tik garšīgi) ar sviesta strēmelīti un ķimenēm / kanēli / utt.

Graudu plācenīši

(Kvieši, tritikāle – vieni paši ir sīksti, bet tiem ir labs lipeklis, kas labi satur citu graudu birstošo masu.

Mieži, auzas – vieni ir pārāk birstoši, vēlams pievienot kviešus vai tritikāli.

Rudzi – samērā labi turas kopā, garšo kā jau rupjmaizīte.

Var arī diedzētus graudus.)

Graudus mērcē ūdenī 1-2 dienas (atkarībā no cietības).

Ūdeni nolej un graudus noskalo, samaļ gaļas mašīnā (process ir diezgan smags – ja paliek grūti malt, iesprūst, tad pamaļ atpakaļ).

No iegūtās masas ar mitrām rokām veido nelielus, pēc iespējas plānākus plācenīšus un cep pannā, sakarsētā eļļā no abām pusēm.

Nedaudz padzisušus, bet vēl siltus apziež ar medu vai ievārījumu.

____________________________________________________

Ziemas buķete
Puķu pušķis! Īsts? Saprotams, ka īsts! Visi ziedi vasarā lasīti, kaltēti, saglabājuši ne tikai formu, bet arī krāsu.” Ragavas jātaisa vasarā”. Labākais lasīšanas laiks – līdz Jāņiem.

Buķetes veidoja – Ieva.


Ieva savu Adventes vainagu pagatavoja no kaltētām citronu šķēlītēm…un tūkstoš citiem krikumiem, kas cītīgi tika vākti vasarā un rudenī.

Ziemas Saulgriežus var sagaidīt arī tā!

Ja gandrīz nav neviena santīma kabatā, tas nekas, jo kāda tukša burka vai pudele  virtuvē vienmēr būs atrodama, kā arī diega gals vai dzijas dzīpars.  Un galvenais – nav jātērē nauda un jāsilda mūsu jau tā pārkarsusī ekonomika.
Un vēl – ugunsdroši!!!

Ar sveicieniem, Dacīte


Re, TĀ es uzmeistaroju Adventes vainagu!

Sāku jau pirms pieciem gadiem, kad Timmari veikalā nopirku pamatni četrām svecēm. Tā ir stingra un pamatīga metāla konstrukcija, kas kalpo ļoti labi un katru gadu mans vainags ir savādāks.


Kaut arī pamatnei ir mazie šķīvīši, kur svecei notecēt, tomēr labāk to ielikt vēl kādā traukā, es izvēlējos – pītu, lēzenu šķīvi. Veidojot vainagu, pītās šķīvja malas kompakti saturēs vainagu.

Tagad var sākt fantazēt – kā un ar ko izveidot vainagu. Es sāku ar čiekuru virteni, kas bija saglabājusies no iepriekšējā gada…

Tad atkal – fantazēt un palūkoties apkārt – kas ir pie rokas vai ap māju? Es atradu sarkanos mežrozīšu augļus un mūžam zaļo bukša krūmu.

Mans Adventes vainags gatavs! Ak, nē, vēl taču svecītes!

Vai nav skaisti?!

Priecīgu, mierīgu, siltu un laimīgu Ziemassvētku gaidīšanas laiku! (R)
Te vēl viens paštaisīts Adventes vainags, tāds moderns… To izgatavoja Elīna.


Veci priekšmeti. Galdiņi, krēsli, skapji, pakaramie… Uz tiem paskatoties, kādreiz gribas vienkārši tos izmest – jau tā visas malas ir pilnas ar mantu! Ieva tā arī gandrīz izdarīja ar vecu drēbju pakaramo, kas glabājās vēl no padomju laikiem -”  kāja”  tam sen jau nolūzusi, augšējie ” ragi” arī… Ko ar to darīt? Saskaldīt malkā, jā, to vēl varētu, bet, ja nu… Un Ieva deva tam ” otru iespēju” – piestiprināja pakaramā atlikušo, vidējo, daļu pie sienas. Tagad tas līksmo, jo tā darbs nu ir daudz nozīmīgāks, nekā kļūt neredzamam zem smagu mēteļu kaudzes. Tagad uz tā pakarina krelles… Jā, izskatās tiešām labi. Un jau sen ir skaidrs – krelles ir kaut kur jāuzkar, nevis jāsamet kastītē – ar laiku tur izveidosies vien neatšķetināms mudžeklis. Lai slava savu laiku nodzīvojušiem pakaramajiem!

Advertisements

3 Comments to “Tā. Vai citādi.”

  1. Jā,degū ir bezgala jauks.Ļoti mīl skriet ritenī,ātri tas sāka piegrabēt-tā,,pļiku,,-,,pļeku,, un tā mūsu degū dabūja papildvārdu-PĻEKUCIS un,šķiet,ka arī viņu tas reizēm uzjautrina.Protams,jāuzmana,jo slieksme pagaršot vadiņus.

  2. hei – eku iemaldījies mans puzurītis:)

  3. Labs risinājums eglītei. Ko tādu vēl nebiju redzējis 😀

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: