Oficiāli

Cenu aptaujas nolikums

“Zaļās Atmodas muzeja” iekštelpu kosmētiskais remonts

  1. sadaļa: INSTRUKCIJA PRETENDENTIEM

1.Pasūtītājs

Biedrība „Vides aizsardzības klubs”,

Raiņa bulv. 21 – 5, Rīga, LV – 1050

Reģ. Nr. 40008003594

Tālrunis:67226042

e-pasts: elita@vak.lv

Kontaktpersona: Elita Kalniņa tālr. 29374253

2.Cenu aptaujas  priekšmets un apjoms

“Zaļās Atmodas muzeja” ēkas iekštelpu kosmētiskais remonts

3.Līguma izpildes laiks

2017.gada 1.maijs.

4.Piedāvājuma iesniegšanas vieta, datums un laiks4.1.Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2016.gada  17 oktobrim, plkst. 12.00  Biedrības Vides aizsardzības klubs telpās Raiņa bulv. 21 -5, Rīgā.

4.2.Izmantojot pasta pakalpojumus, tiks izskatīti tikai tie pretendentu piedāvājumi, kuri saņemti līdz 2016. gada 21. oktobra plkst. 12.00.

4.2.Piedāvājumu var iesniegt elektroniski līdz 4.1 punktā minētajam termiņam, nosūtot to uz kontaktpersonas elektronisko pasta adresi.

4.3. Piedāvājumi, kuri tiks saņemti pēc 4.1. un neatbildīs 4.2.punktā minētajiem nosacījumiem, netiks vērtēti un tiks nosūtīti atpakaļ iesniedzējam neatvērti.

5.Piedāvājuma derīguma termiņš

Visu pretendentu piedāvājumi ir spēkā līdz līguma noslēgšanai vai cenu aptauja ir izbeigta neizvēloties nevienu piedāvājumu.

6.Piedāvājuma varianti un apjoms.

6.1.Pretendentam ir tiesības iesniegt tikai vienu piedāvājuma variantu.

6.2.Pretendentam piedāvājums ir jāiesniedz par visu apjomu.

7.Prasības piedāvājumu iesniegšanai un noformēšanai

7.1.Piedāvājumi par visu iepirkuma apjomu iesniedzami latviešu valodā vienā oriģinālā.

7.3.Piedāvājums jāiesniedz nelabojamā elektroniskā formātā, vai (jānosūta) vienā aizvērtā, aizzīmogotā un parakstītā aploksnē norādot sekojošu informāciju:

7.3.1. pretendenta nosaukumu un adresi;

7.3.2. norādi „Zaļās atmodas muzeja”  ēkas iekštelpu kosmētiskais remonts.

7.3.Piedāvājums jānogādā elektroniski, personiski vai pa pastu.

7.4.Pretendenti pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām var grozīt vai atsaukt iesniegto piedāvājumu.

  1. Vispārējās prasības pretendentiem

8.1. Par pretendentiem var būt personas, kuras atbilst šī nolikuma prasībām un kuras izsaka vēlēšanos piedalīties iepirkumā.

8.2. Visi pretendenti piedalās cenu aptaujā uz vienādu noteikumu un vienlīdzības pamata.

8.3. Ja pretendents ir fiziska persona, tam jābūt reģistrētam kā nodokļu maksātājam.

  1. Pretendenta iesniedzamie dokumenti.

Pretendents iesniedz šādus dokumentus:

1) pieteikumu cenu aptaujai uz kura, tai skaitā, jānorāda – pretendenta pilnu nosaukumu, adresi, reģ. Nr., tālruņa Nr., bankas rekvizītus (nosaukums, kods, konta numurs); pretendenta uzņēmuma vadītāja un personas, kas pārstāvēs pretendentu cenu aptaujā – vārdu, uzvārdu un kontaktinformācija;

2) pretendenta apliecinājumu, kurā norāda, ka attiecībā uz to nepastāv šādi nosacījumi – pasludināts tā maksātnespējas process, apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai līdz līguma izpildes paredzamajām beigu termiņam tas būs likvidēts;

3) Uzņēmuma reģistrācijas apliecības un nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju;

  1. Piedāvājumu vērtēšana.

10.1.Tiks pārbaudīta piedāvājuma noformējuma atbilstību Nolikumā pretendentiem norādītajām prasībām. Tiks lems par to, vai iesniegtais piedāvājums noformēts atbilstoši nolikumā norādītajām prasībām. Neatbilstošie piedāvājumi netiks vērtēti.

10.2. Tiks pārbaudīta pretendenta atbilstību Nolikumā norādītajām prasībām. Neatbilstošo pretendentu iesniegtie piedāvājumi netiks vērtēti.

10.3. No piedāvājumiem, kas atbilst visām prasībām, izvēlēsies piedāvājumu ar saimnieciski izdevīgāko cenu.

10.4. Trīs darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informēs visus pretendentus par pieņemto lēmumu, nosūtot informāciju pa pastu un elektroniski.

  1. Piedāvājuma cena

11.1. Piedāvājumam jābūt izteiktam euro bez PVN, atsevišķi jānorāda piedāvājuma cena ar PVN ja pieteicējs ir nodokļu maksātājs.

11.2. Gadījumā, ja divu vai vairāku piedāvājumu cenas par visu iepirkuma priekšmetu kopumā ir vienādas, komisija izvēlas tā pretendenta piedāvājumu, kura piedāvātais izstrādes kopējais termiņš ir visīsākais.

  1. Pretendenta pienākumi:

12.1. rakstveidā informēt Pasūtītāju pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām līdz iepirkuma noslēgumam par izmaiņām iesniegtajos pretendenta atlases dokumentos, kas saistītas ar:

1) pretendenta saimnieciskās darbības apturēšanu vai pārtraukšanu;

2) tiesvedības uzsākšanu par pretendenta darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

3) nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu rašanos;

4) pretendenta profesionālās darbības pārkāpumu konstatēšanu.

12.2. Pēc Pasūtītāja pieprasījuma sniegt papildu informāciju;

12.3. Ievērot instrukcijā pretendentiem minētos noteikumus.

  1. Pretendenta tiesības:

13.1. Pieprasīt un saņemt rakstisku informāciju par cenu aptaujas norisi;

13.2. Saņemt informāciju par izdarītajiem grozījumiem cenu aptaujas norisē;

13.3. Apskatīt un iepazīties uz vietas ar objektu un veicamo darbu apjomu, saskaņojot ar pasūtītāju apmeklējuma laiku.

13.3. Citas šajā instrukcijā un normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

  1. Iepirkuma līgums

14.1. Pamatojoties uz Pasūtītāja lēmumu, pasūtītājs nosūta piedāvājuma iesniedzējam uzaicinājumu noslēgt iepirkuma līgumu.

14.2. Ja izraudzītais iepirkuma uzvarētājs atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, komisija izvēlas nākamo saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Ja arī nākamais izraudzītais pretendents atsakās slēgt iepirkuma līgumu, Pasūtītājs pieņem lēmumu izbeigt iepirkumu, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

14.3. Pretendentu iesniegtie materiāli netiek nodoti atpakaļ iesniedzējam.

  1. Apmaksas nosacījumi

15.1. Priekšapmaksa paredzēta 10%) apjomā no darbu tāmes vērtības, primārai materiālu un inventāra iegādei,  ne vēlāk kā 10dienu laikā pēc iepirkuma līguma noslēgšanas, un pievienotā veicamo darbu apjoma kalendārā grafika, kas ir kā neatņemama šī iepirkuma līguma sastāvdaļa.

15.2. Summa par veiktajiem darbiem pa etapiem tiek izmaksāta 10 dienu laikā pēc konkrēti izdarīto darbu pieņemšanas-nodošanas akta sastādīšanas un parakstīšanas pamatojoties uz kalendāro grafiku atbilstoši darbu tāmei un līgumam.

  1. sadaļa: TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

“Zaļās Atmodas muzeja” un kultūras centra ēkas
iekštelpu kosmētiskais remonts

 

Darba uzdevums:

Veikt iekštelpu kosmētisko remontu.

 

Nr. Nosaukums Darbu apraksts
1. Iekštelpu kosmētiskais remonts Veikt darbus atbilstoši Latvijā pastāvošajai likumdošanai, būvdarbu tehniskajiem noteikumiem un standartiem
1.1. Sienu remonts – 640 m2 Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, slīpēt, krāsot
1.2. Sienu flīzēšana – 50 m2 Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, hidroizolēt, flīzēt
1.3. Griestu remonts – 320 m2 Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, slīpēt, krāsot. Atjaunot griestu segumus atsevišķās vietās
1.4. Grīdu remonts – 270 m2 Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, slīpēt, gruntēt, špaktelēt, krāsot. Atjaunot grīdas segumus atsevišķās vietās
1.5. Grīdu flīzēšana – 40 m2 Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, hidroizolēt, flīzēt
1.6. Logu remonts – 35 gab. Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, slīpēt, krāsot
1.7. Durvju remonts – 23 gab. Attīrīt no iepriekšējiem uzkrāsojumiem, gruntēt, špaktelēt, slīpēt, krāsot
1.8. Elektroinstalācijas piemērošana muzeja prasībām – 90 vienības Sadales, gaismekļu, slēdžu, rozešu un ventilatoru ierīkošana atbilstoši muzeja un ugunsdrošības prasībām
1.9. Santehnikas mezglu ierīkošana – 15 vienības Santehniskās sistēmas ierīkošana atbilstoši publisko telpu lietošanas sanitārajām prasībām. Tualetes podi, izlietnes, krāni, kanalizācijas un ūdensvadu līnijas


  1. sadaļa: PRETENDENTA FINANŠU PIEDĀVĀJUMS

“Zaļās Atmodas muzeja” un kultūras centra ēkas
iekštelpu kosmētiskais remonts

 

_____________________________________________________ (pretendenta nosaukums)

 

adrese ____________________________________________________________________

 

reģistrācijas apliecības Nr. ____________________________________________________

 

bankas rekvizīti _____________________________________________________________

__________________________________________________________________________

 

Piedāvājam izpildīt pasūtījumu saskaņā ar cenu aptaujas “Zaļās Atmodas muzeja” un kultūras centra ēkas iekštelpu kosmētiskā remonta izvirzītajām prasībām par šādu līgumcenu:

 

Nr. Nodevums Termiņš Līgumcena
1. “Zaļās Atmodas muzeja ēkas iekštelpu kosmētiskais remonts    
1.1. Sienu remonts – 640 m2
1.2. Sienu flīzēšana – 50 m2
1.3. Griestu remonts – 320 m2
1.4. Grīdu remonts – 270 m2
1.5. Grīdu flīzēšana – 40 m2
1.6. Logu remonts – 35 gab.
1.7. Durvju remonts – 23 gab.
1.8. Elektroinstalācijas piemērošana muzeja prasībām – 90 vienības
1.9. Santehnikas mezglu ierīkošana – 15 vienības
Kopā
PVN 21%
Kopā

 

Cenā iekļauti visi likumdošanā paredzēti nodokļi un maksājumi.

Mūsu piedāvājumā iekļautas visas nepieciešamās izmaksas, kas nodrošina “Zaļās Atmodas muzeja” un kultūras centra ēkas iekštelpu kosmētiskā remonta veikšanu

_________________________________________      ___________     _________________

(Pretendenta pilnvarotās personas ieņemamais amats)      (paraksts)           (vārds, uzvārds)

 

______________________________________

(dokumenta aizpildīšanas datums)                                     z.v.

 

 

Sabiedriskās apspriešanas
Rīgas pilsētas  būvvalde aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par paredzēto koku ciršanu Rīgā, Sudrabkalniņa pieminekļa kompleksā Slokas ielā, Tallinas ielā 74, Grostonas ielā 12 un Rūsiņa ielā 1.
No šodienas, 8.  oktobra, līdz 21. oktobrim publiskā apspriešana notiek 4 zirgkastaņu un 2  priežu ciršanas iecerei Slokas ielā, kur paredzēta Sudrabkalniņa  pieminekļa teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija. Projekts paredz atjaunojot  apstādījumus atbilstoši to autoru sākotnējai iecerei, renovēt ietvju, laukumu  un kāpņu segumu un atjaunot mazās arhitektūras formas.
Tāpat no 8. līdz 21. oktobrim tiek gaidītas  iedzīvotāju atsauksmes par plānoto blīgznas ciršanu a/s „Staburadze”  piederošajā zemes gabalā Tallinas ielā 74, kur paredzēta ražošanas ēku  rekonstrukcija. Patvertnes aizsargkonstrukcijas paredzēts demontēt, to vietā  izbūvējot uzņēmuma korpusus apvienojošu galeriju.
No ceturtdienas, 10.oktobra, līdz 24.oktobrim notiks  publiskā apspriešana 12 vītolu ciršanas iecerei Grostonas ielā 12, kur SIA  „Merks” plāno realizēt kvartāla apbūvi  starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu.
No 10. līdz  24.oktobrim aicinām iesniegt atsauksmes par plānoto papeles un kļavas  ciršanu Rūsiņa ielā 1, kur SIA „Pro Capital”  veikt biroju ēkas būvniecību.
Publiskās  apspriešanas laikā rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt Rīgas  pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Rīgā, Amatu ielā 4, 1.stāvā,  tālr. 67105800, 67012889, apmeklētāju pieņemšanas laikā:
      pirmdienās, ceturtdienās: 10.00 – 19.00
      otrdienās, trešdienās: 9.00 –  16.00
    piektdienās: 9.00 – 14.00,
jebkurā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra filiālē (bezmaksas  informatīvais tālrunis 80000800), jebkurā Rīgas Centrālās bibliotēkas  filiālbibliotēkā, elektroniski aizpildīt portālā www.riga.lv sadaļā e-pakalpojumi, vai nosūtīt tās  Rīgas pilsētas būvvaldei pa pastu (Amatu iela 4, Rīga, LV-1050).
Iepazīties ar koka ciršanas ieceres materiāliem,  kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koka ciršanu iespējams Rīgas  pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijā Rīgā, Amatu ielā 4, 206.kab.  apmeklētāju pieņemšanas laikā – pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 14.00 līdz  18.00, tālr. 67012976, Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā www.rpbv.lv vai pie koku ciršanas ierosinātājiem:
  • RPA „Rīgas pieminekļu aģentūra” pilnvarotās  personas SIA „ADZ BIROJS” arhitekta Aivara Zavadska, tālr. 67273211 par koku  ciršanu Slokas ielā;
  • A/s „Staburadze”  kontaktpersonas Gundara Vārnas, tālr. 29866863 par koku ciršanu Tallinas ielā  74;
  • SIA „MERKS” pilnvarotās  personas Reiņa Sproģa, tālr. 29423265 par koku ciršanu Grostonas ielā 12;
SIA „Pro Capital”  pilnvarotās personas SIA „AG architecture”, tālr. 29876808 par koku ciršanu  Rūsiņa ielā 1.

_______________________________________________________________________________________________________________________________________________

http://delna.lv/darbibas-jomas/juridiska-palidziba-iedzivotajiem/delnas-un-sadarbibas-organizaciju-kapacitates-stiprinasana/

SIF Delnas kapacitātes projekts

Eiropas Sociālā fonda projekts „Biedrības „Sabiedrības par atklātību – Delna” un sadarbības organizāciju kapacitātes stiprināšana efektīvākai līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesā un publisko pakalpojumu sniegšanā labas pārvaldības sekmēšanai un korupcijas mazināšanai”

Biedrības „Sabiedrības par atklātību – Delna” 01.09.2012 noslēdza līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu par Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/12/APIA/SIF/124 īstenošanu.

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir panākt efektīvāku biedrības „Sabiedrība par atklātību – Delna” un tās sadarbības partneru  līdzdalību politikas plānošanas, ieviešanas un lēmumu pieņemšanas procesos un publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī Eiropas Savienības politiku pasākumu īstenošanā, lai sekmētu labāku pārvaldību un mazinātu korupciju.

Projekta kalendārs

 Septembris  Oktobris  Novembris  Decembris  Janvāris  Februāris
23.10.2012 – Apmācību seminārs par ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu izmantošanu organizāciju darbības spēju un ietekmes uz politikas procesiem paaugstināšanai (Vada:I.Kulitāne)26.10.2012 – Apmācību seminārs darbinieku un biedru zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada:I.Spriņģe, A.Grišāne) 09.11.2012 – Brīvprātīgo juristu sagatavošanas seminārs juridisko pakalpojumu sniegšanai (Vada: A.Grišāne, K.Petermanis)14.11.2012– Apmācību seminārs darbinieku un biedru zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada:A.Grišāne, K.Petermanis)16.11.2012 un 30.11.2012 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada: K.Petermanis, A.Grišāne no 9:00 līdz 15:30)

23.11.2012 – Apmācību seminārs par ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu izmantošanu organizāciju darbības spēju un ietekmes uz politikas procesiem paaugstināšanai (Vada:I.Kulitāne)

 

19.12.2012 un 20.12.2012 – Apmācību seminārs darbinieku un biedru zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada:I.Spriņģe, A.Grišāne, K.Petermanis)15.12.2012– Apmācību seminārs komunikācijas ar valsts pārvaldes institūcijām prasmju un spēju pilnveidei un attīstīšanai (Vada: M.Celmiņa un I.Strode)20.12.2012 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada: I.Spriņģe) 01.2013 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai01.2013 – Brīvprātīgo juristu sagatavošanas seminārs juridisko pakalpojumu sniegšanai 02.2013 – Apmācību seminārs darbinieku un biedru zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada:I.Spriņģe, A.Grišāne, K.Petermanis02.2013 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai
 Marts  Aprīlis  Maijs  Jūnijs  Jūlijs  Augusts
03.2013 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai 04.2013 – Apmācību seminārs darbinieku un biedru zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai (Vada:I.Spriņģe, A.Grišāne, K.Petermanis)04.2013– Seminārs juridisko pakalpojumu sniedzējiem par juridisko pakalpojumu pielāgošanu kvalitātes standartiem04.2013 – Apmācību seminārs komunikācijas ar valsts pārvaldes institūcijām prasmju un spēju pilnveidei un attīstīšanai

04.2013 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai

04.2013 – Brīvprātīgo juristu sagatavošanas seminārs juridisko pakalpojumu sniegšanai

05.2013 – Apmācību seminārs brīvprātīgo zināšanu un prasmju pilnveidei un spēju attīstībai 07.2013 – Brīvprātīgo juristu sagatavošanas seminārs juridisko pakalpojumu sniegšanai 08.2013 – Projekta rezultātu izvērtēšanas pasākums

Semināri tiek organizēti Rīga Biznesa Augstskolas telpās no 9:00 līdz 17:30, Skolas ielā 11, Rīgā.

Projekta kalendārs tiek regulāri atjaunināts.

Projekta partneri

Nodibinājums „Baltijas Pētnieciskās Žurnālistikas Centrs”

Biedrība „Vides aizsardzības klubs

Biedrība “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS)

Biedrība „Zemes draugi”

Raksti par projektu

Delna uzsāk apmācību semināru ciklu SIF projekta ietvaros

Iemācies strādāt kā Delna!

Delna īsteno projektu savas un sadarbības organizāciju kapacitātes celšanai

Atbalstītāji

Projekta īstenošanai paredzētās kopējās attiecināmās izmaksas ir 22 031,59 LVL; no kurām Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 20 284,48 LVL jeb 92,07% un privātās attiecināmās izmaksas – 1 747,11 LVL jeb 7,93% no visām izmaksām. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.

Projekta īstenošanas termiņš – 31.08.2013

_____________________________________________________________________________________________________

29.12.2012.

Nr. 2.5- 42

Vides pārraudzības valsts birojam

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijai

Valsts kontrolei

 

Par viesu nama un apvienota gājēju un veloceliņa izbūvi Jūrmalā, zemes gabalā Vaivari 1310

Vides aizsardzības klubs ir iepazinies ar viesu nama un apvienota gājēju un veloceliņa izbūves Jūrmalā, zemes gabalā „Vaivari 1310 ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma aktualizēto redakciju http://www.vpvb.gov.lv/lv/?id=442 un pauž neizpratni par to, ka ar ietekmes uz vidi novērtējuma palīdzību tiek pamatota privāta piebraucamā ceļa viesu mājai būvniecība, neņemot vērā spēkā esošo detālplānojumu un teritorijas plānojumu, kā arī to, ka savulaik zemes gabalā esošās “būves” – pamati un betona plākšņu laukums un celiņi tika privatizēti kā saistīti ar sabiedrisko centru “Vaivari”, kas atrodas uz zemes gabala Kauguru iela 3, caur kuru piekļūšana “viesu mājai” ir iespējamapa esošu ceļu, radot mazāku ietekmi uz vidi, un ir paredzēta detālplānojumā.

Vēršam Jūsu uzmanību uz šādiem faktiem:

1) Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktualizētajā redakcijā ir pateikts, ka galvenā funkcija apvienotajam gājēju un veloceliņam ir privāts ceļš (skat., piemēram, 4. lpp. “Paredzētā darbība ir videi draudzīga, neliela viesu atpūtas nama ierīkošana ar tam nepieciešamo infrastruktūru, t.sk. piekļuvi pa privātu ceļu caur iznomāto zemi (…)”), un tā būvniecība tiek paredzēta teritorijas plānojumā un detālplānojumā norādītā bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgā teritorijā, pie tam detālplānojuma kartogrāfiskajā materiālā ir norādītas potenciālā mikrolieguma robežas un detālplānojumam pievienotajā ekspertu atzinumā ir sniegti nosacījumi teritorijas izmantošanai, kas netiek ņemti vērā, plānojot IVN ziņojumā vērtēto darbību un veicot tās novērtējumu.

2) Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma aktualizētajā redakcijā patvaļīgi tiek interpretētas Meža likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu normas, skaidrojot (skat. 21. lpp.), ka tiks būvēta “meža infrastruktūra” un nebūs nepieciešama meža zemes transformācija (no 2013. gada. 1. janvāra – atmežošana, būvniecība mežā). Nav saprotams, kā 3,5 m plata “privāta ceļa” būvniecībai mežā (skat., piemēram, 21. attēlu), kas neatbilst Meža likumā definētajai meža infrastruktūrai, mežsaimniecības ceļam vai dabiskai brauktuvei, var nebūt nepieciešama meža zemes transformācija (atmežošana), kas saskaņā ar Aizsargjoslu likuma prasībām krasta kāpu aizsargjoslā ir pieļaujama vienīgi ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Tikai formāla un deklaratīva nozīme ir arī pārējiem 1. nodaļā aprakstītajiem normatīviem, jo daudzi no minētajiem normatīviem un principiem netiek ievēroti ziņojuma turpmākajās nodaļās.

3) IVN ziņojums ir ļoti pretrunīgs un nerada pārliecību par objektīvu visu apstākļu un ietekmju izvērtēšanu, piemēram, 4. lpp. ir minēts, ka “apbūve plānota uz esošajiem pamatiem”, taču 46. lpp. ir teikts, ka “projektējamās viesu mājas skice (uz 06.03.2012.) paredz ēkas apbūves laukumu 291,45 m2”, neņemot vērā 31. lpp. minēto “īpašuma sastāvā ietilpstošie savulaik neuzbūvētās dienesta viesnīcas pamati aizņem 150,1 m2 platību”. Tāpat arī pretrunas, kas plānotās darbības realizācijas gadījumā atstātu ietekmi uz aizsargājamajiem biotopiem, atklāj ziņojuma 1. attēlā norādītā automašīnu stāvvieta uz kāpas un tekstā minētais, ka automašīnu stāvvieta tiks izveidota uz esošā bruģētā laukuma. Tāpat arī pretrunīgi ir aprakstīti ūdens apgādes un kanalizācijas risinājumi, jo, neņemot vērā to, ka “jārēķinās ne tikai ar lielu urbuma ierīkošanas dziļumu (iespaidīgām izmaksām), bet arī ar potenciāli iespējamām krasām ģeoloģiskā griezuma (un līdz ar to arī hidroģeoloģisko apstākļu) izmaiņām” (42.lpp.) un “dabiski gruntsūdens horizonts ir relatīvi vāji aizsargāts vai arī pilnīgi neaizsargāts no potenciāli iespējama piesārņojuma tiešas iekļūšanas tajā, jo tā iegulas dziļums ir neliels, bet ģeoloģiskā griezuma augšējo daļu veido smilšaini nogulumi ar labām filtrācijas spējām” (42.lpp.), netiek paredzēta pieslēgšanās centralizētai ūdensapgādes un kanalizācijai. IVN būtībai neatbilst tas, ka tiek vērtēta vienīgi iespējamā piesārņojuma ieplūde iekšzemes virzienā un ietekme uz ūdensapgādi, bet ne iespējamā pludmales un gruntsūdeņu piesārņošana (42.lpp.). Nav arī saprotams, kādēļ “videi draudzīgs, neliels viesu atpūtas nams” (4.lpp.), kur “tiks ierīkoti 4 viesu numuri un ekspluatējama jumta terase” (46. lpp.) tiek dēvēts arī par “atpūtas kompleksu” (32.lpp., 46.lpp.) un “publisku rekreācijas resursu” (81.lpp.). IVN ziņojumā neskaidri tiek norādītas arī īpašumtiesības uz būvēm un zemi – kā saprotams, privātīpašuma ir vienīgi pašas būves – pamati, betonētais laukums un betona flīžu celiņš, bet zeme zem šīm būvēm pieder valstij. Tādēļ nav saprotams, kādēļ IVN ziņojumā tiek minēts, ka zemes gabals „Vaivari 1310 “ieskauj Īpašumu” (4.lpp.), kā arī nav pievienots valsts zemes īpašnieka – Finanšu ministrijas viedoklis par privāta ceļa izbūvi uz valsts zemes plānotā mikrolieguma teritorijā.

4) IVN ziņojumā tiek manipulēts ar ekspertu sniegtajiem atzinumiem, tos subjektīvi interpretējot, piemēram, “nav gan īsti izprotams nosacījums „platumam ir jābūt maksimāli šauram”, tomēr, tā kā atzinums gatavots 3,5 m platam celiņam, tam jānozīmē ieteikumu nepārsniegt šo platumu” (65.lpp.). Tāpat arī netiek pēc būtības atbildēts uz reģionālās vides pārvaldes sniegtajiem iebildumiem un priekšlikumiem (88.-95.lpp.). Papildus norādām, ka detālplānojumā minētais gājēju celiņu segums “koka laipas” IVN ziņojumā ir pārvērties par “koka tapām”.

5) Plānotā darbība ir klajā pretrunā ar detālplānojuma izstrādes laikā pausto sabiedrības viedokli un panākto vienošanos, kas ir iestrādāta detālplānojuma risinājumos (81.-85. lpp.). Šāda sabiedrības interešu ignorēšana netiek objektīvi atspoguļota IVN ziņojumā, gluži otrādi – par klaju demagoģiju ir uzskatāms IVN ziņojuma teksts “trūkst argumentu, kas ļautu izvērtēt, vai tuvējās apkaimes iedzīvotāju nevēlēšanās redzēt sev kaimiņos viesu māju kā rekreācijas objektu saistīta ar bažām par kaitējumu zemes gabalam „Vaivari 1310” (kadastra Nr.1300 017 1310) kā dabas vērtībai un publiskam rekreācijas resursam, kura rekreācijas vērtība pašreizējā stāvoklī viņuprāt būtu augstāka nekā ar tajā izbūvētu viesu namu un apvienoto gājēju un veloceliņu, vai ar nevēlēšanos tā rekreācijas vērtību, ko patlaban izmanto praktiski tikai tuvējās apkaimes iedzīvotāji, dalīt ar kūrortpilsētas viesiem atpūtniekiem no plašākas apkaimes, padarot to publiskāku, pieejamu plašākam baudītāju lokam” (81. lpp.), ņemot vērā to, ka “veloceliņa” izbūve ir plānota līdzšinējā dabas teritorijā un arī piegulošie zemes gabali nav apbūvēti, ka “veloceliņš” beidzas pie “viesu mājas ar 4 numuriņiem”. Rodas jautājums – vai Latvijas Republikā tiesiskā paļāvība attiecas uz iedzīvotājiem, kuru paustais viedoklis ir iestrādāts detālplānojumā, vai uz betona konstrukciju īpašnieku, kurš tās ir iegādājies un vēlas “attīstīt”, neņemot vērā tobrīd spēkā esošus saistošos noteikumus.

6) Nav saprotams, kādēļ zemes īpašnieks – LR Finanšu ministrija, kā arī Jūrmalas pašvaldība pieļauj darījumus un darbības, kas ir pretrunā pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka 03.06.2004. ar Privatizācijas aģentūras valdes lēmumu tika izdarīti grozījumi valsts uzņēmuma Tūrisma kompleksa “Vaivari” daļas (Kauguru iela 49, Jūrmala) nomaksas pirkuma līgumā, nolemjot iekļaut privatizējamās mantas sastāvā ar galveno objektu funkcionāli saistītos gājēju celiņus un betona laukumu un nosakot, ka pirkuma maksu samaksā SIA “Vaivari”. Līdz ar to, kā arī ņemot vērā spēkā esošo detālplānojumu, mūsu ieskatā SIA “Vaivari”, Privatizācijas aģentūra, Finanšu ministrija un Jūrmalas pašvaldība ir atbildīgi, lai pašreizējais būvju īpašnieks pirms līguma noslēgšanas un būvniecības ieceres virzīšanas tiktu informēts un ņemtu vērā attiecībā uz zemes gabala un būvju izmantošanu spēkā esošās prasības. Tādēļ IVN ziņojumā minētā būvju īpašnieka “tiesiskā paļāvība” nav arguments piebraucamā ceļa plānošanai jaunā vietā un detālplānojumā norādītās piekļūšanas iespējas pa inženierkomunikāciju trasi (T2, T3, T4) (26. lpp.) uzskatīšanu vienīgi par “teorētisku alternatīvu” (98.lpp. u.c.), ignorējot to, ka šādā gadījumā ietekme uz kāpu biotopiem būtu daudz mazāka, pie tam tiktu nodrošināta vēl viena piekļuve jūrai un tikt nodalīta viesu nama un jūras apmeklētāju plūsma no apmeklētājiem, kas velētos izmanto pastaigu taku caur mežu.

7) Plānotais “veloceliņš” pēc būtības nerisina apmeklētāju slodzes un plūsmas radītās problēmas zemesgabalā Vaivari 1310 un apkārtējā teritorijā, jo atbilstoši patiesajam mērķim – piekļuve “viesu mājai”, netiek plānota pārējā apmeklētāju plūsma (kājāmgājēji, zirgu izjādes, velobraucēji) un nav skaidrs, kas turpmāk notiks ar pārējo taku tīklu un kā tiks izmantots zemes gabals.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam

1) Vides pārraudzības valsts biroju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt konkrētā IVN ziņojuma kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus IVN procesu regulējošajos normatīvos, lai noteiktu prasības IVN izstrādātāju kvalifikācijai (piemēram, tā ir juridiska persona, kas var nodrošināt nepieciešamo ekspertu kolektīvu), kā arī izstrādātāju pienākumus un atbildību par ziņojuma kvalitāti un atbilstību realitātei;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt Jūrmalas pašvaldības atbildību, atbalstot būvniecības ieceri, kas ir pretrunā ar spēkā esošu konkrētās teritorijas detālplānojumu, izvērtēt Jūrmalas pašvaldības lomu ilgtspējīgas teritorijas plānošanas (ne)nodrošināšanā, īpašu uzmanību pievēršot uz pludmales robežas plānotajām apbūves teritorijām, kā arī veikt pasākumus, kas sekmētu normatīviem, kā arī dabas aizsardzības, sabiedrības un ilgtspējīgas attīstības interesēm atbilstošu zemes gabala Vaivari 1310, kā arī Jūrmalas pilsētas piekrastes kopumā apsaimniekošanu;

3) Valsts kontroli izvērtēt Privatizācijas aģentūras un Finanšu ministrijas atbildību un rīcības atbilstību normatīvajiem aktiem, veicot darījumus ar valsts īpašumā esošo zemi gan Vaivaros 1310, gan citur Jūrmalas pilsētā krasta kāpu aizsargjoslā.

Ar cieņu

Vides aizsardzības kluba viceprezidente                                                           E. Kalniņa

_____________________________________________________________________________________________________

Rīgas domes

Mājokļa un vides departamenta direktoram

A. Aleksejenko kungam

Uzzinot  to, ka „Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja 24.05.2012. iepazinās ar departamenta sagatavoto priekšlikumu, ka Arkādijas parkā varētu tapt Mīlestības aleja, kurā jaunlaulātie varētu iemūžināt savas dzīves skaistāko dienu.” (Mājokļa un vides departamenta aktualitāte), kā arī atsaucoties uz aicinājumu paust savu viedokli šajā jautājumā, Vides aizsrdzības klubs vēlas atgādināt, ka

1)      Rīgas domes pārziņā ir noglabāti un sanummurēti nodegušā un vēlāk nojauktā Arkādijas parka paviljona būvmateriāli.

2)      Rīgas dome  solīja, ka šis kultūrvēsturiskais Pārdaugavas arhitektūras piemineklis tiks atjaunots, pie tam joprojām eksistē arī arhitektes Zaigas Gailes izstrādātais projekts šīs ēkas rekonstrukcijai.

Uzskatām, ka pirms veidot ko jaunu šajā parkā, nepieciešams sakārtot jau esošo, kā arī izpildīt solīto – uzbūvēt nodegušo paviljonu, kas varētu beidzot pildīt Pārdaugavas kultūras, vides un atpūtas centra funkcijas, kā tas bija paredzēts.Šis paviljons bija unikāls kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis, kas ideāli iekļāvās Pārdaugavas un Arkādijas parka kontekstā, padarot šo vietu par oriģinālu un skaistu.

Nav pārliecības, ka kārtējā „Mīlestības aleja” ienestu Pārdaugavas koptēlā savdabību vai pat oriģinalitāti.

Vides aizsardzības kluba Prezidents

Arvīds Ulme

Vides aizsardzības kluba viceprezidentes

Elita Kalniņa

Lelde Stumbre

____________________________________________________________________________________

Zemkopības ministrijai

 Par Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par meža zemes transformāciju nekustamajā īpašumā Bākas ielā 62, Mērsragā, Mērsraga novadā”, VSS-1337

 

Izskatot jautājumu par meža zemes transformāciju Aizsardzības ministrijas tehniskās novērošanas punkta būvniecībai nekustamajā īpašumā Bākas ielā 62, Mērsragā, Mērsraga novadā, Vides aizsardzības klubs iebilst pret būvniecībai izvēlēto vietu un aicina ņemt vērā  Mērsraga pašvaldības viedokli, un ieplānot būvniecību pašvaldības piedāvātajā vietā Mērsraga ostas teritorijā. Uzskatām par nepieļaujamu minētā objekta, kas ir arī elektromagnētiskā starojuma avots, būvniecību blakus Mērsraga ciema vienīgajai pludmalei un vienīgajai oficiālajai peldvietai, degradējot arī kultūrvēsturiskā pieminekļa – Mērsraga bākas ainavu. Atgādinām, ka pašvaldība nav cēlusi iebildumus pret minēto objektu kā tādu, bet gan pret tā būvniecību blakus rekreācijas teritorijām, un šī gada maijā Domes sēdē nolēma piedāvāt torņa būvniecībai vietas Mērsraga ostas teritorijā. Savukārt Aizsardzības ministrija nav sniegusi konkrētu informāciju, kādēļ nebūtu iespējama tehniskā novērošanas punkta celtniecība Mērsraga ostas teritorijā.

Papildus iepriekš minētajam konceptuālajam iebildumam, Vides aizsardzības klubs kategoriski iebilst pret nepamatoti lielas meža zemes platības transformāciju. Vēršam uzmanību uz to ka, ka paredzēts transformēt 0,1342 ha meža, bet saskaņā ar skiču projektu torņa būvniecībai, konteinera novietošanai un piebraucamā ceļa izbūvēšanai nepieciešama daudz mazāka platība (230 m2 torņa un iekārtu norobežotā platība un piebraucamais ceļš), uz ko attiecas Ziemeļkurzemes virsmežniecības izdotais akts par divu koku nociršanu, un lūdzam attiecīgi samazināt transformējamās zemes platību.

VAK viceprezidente                                                   Elita Kalniņa

Finanšu ministrijai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

Valsts kancelejai

2.5- 57

17.10.2011.

Atzinums par Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par neapbūvētu zemesgabalu pārdošanu”, VSS- 1056

Vides aizsardzības klubs (VAK) ir iepazinies ar š.g. 29. septembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par neapbūvētu zemesgabalu pārdošanu”, VSS- 1056 un kategoriski iebilst pret rīkojumu projektā minēto valstij piederošā zemes gabala Rīgā, Āzenes ielā 14, kadastra numurs 0100 062 0100 atsavināšanu.

Mūsu viedokli pamato sekojoši argumenti:

1)      spēkā esošajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā šajā zemes gabalā noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana ir Apstādījumu un dabas teritorijas, kas ir minēts arī rīkojuma projekta anotācijā: „Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 2011. gada 2. jūnija vēstulē Nr. DA-11-692-nd informē, ka atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grafiskai daļai un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem (Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošie noteikumi Nr.38), zemesgabals Āzenes ielā, Rīgā, atrodas apstādījumu un dabas teritorijā, kas ir dažādu funkciju (ekoloģisko, rekreācijas, pilsētas tēla veidošanas) nodrošināšanai saglabātas vai speciāli izveidotas, ar augiem apaugušas vai apaudzētas, publiski pieejamas teritorijas. Zemesgabals atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā”.

2)      rīkojuma projekta anotācijā ir norādīts arī zemes gabala faktiskais izmantošanas veids: „zemesgabals funkcionē kā kompleksa dabas pamatnes struktūra, sasaistot vienotā veselumā Daugavas attekas (Zundas kanāla) krasta sabiedriskos apstādījumus un zaļo zonu gar transporta maģistrāli, kas atzīmes veidā ierakstīti Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 9508 III. daļas 1.iedaļā.

3)      nav saprotams, kādēļ zemes gabals Āzenes ielā 14 (kad. Nr. 0100 062 0100) tiek uzskatīts par sabiedriskās apbūves teritoriju, pamatojoties uz 2001. gadā apstiprināto Ķīpsalas detālplānojumu, ja Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas kartē, kas apstiprināta ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem 07.02.20006., šis zemes gabals ir nepārprotami norādīts kā apstādījumu teritorija. Bez tam Ķīpsalas detālplānojuma apbūves noteikumos ir teiks, ka „visā salas teritorijā jāievēro noteikumi, kas attiecas uz teritorijām, kas iekļautas Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā”. Spēkā esošie teritorijas plānošanas normatīvi nepieļauj iespēju ar detālplānojumu mainīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto plānoto (atļauto) izmantošanu, bez tam arī rīkojuma projekta anotācijā ir atsauce uz apstādījumu un dabas teritorijās noteiktajām prasībām.

4)      nav saprotams, kā zemesgabala pārdošana izsolē atbilst Ķīpsalas detālplānojumā noteiktajai apbūvei šajā zemes gabalā: „Rīgas Tehniskās universitātes arhitektoniskā un pilsētbūvnieciskā akcenta izveidošanai pie vienas no pilsētas maģistrālēm Kr. Valdemāra ielas, daļa no kvartāla nr.4 ir zonēta kā sabiedrisko iestāžu teritorijas” (perspektīvā Rīgas Tehniskās universitātes rektorāta ēkas būvniecības vieta). Kā saprotams no Ķīpsalas detālplānojuma, šajā zemes gabalā cita veida apbūve nav atļauta, vienīgi Rīgas Tehniskās universitātes vajadzībām.

5)      ir paredzēts izstrādāt Daugavas kreisā krasta silueta koncepciju, pēc kuras apstiprināšanas Ķīpsalas detālplānojums vairs nebūs spēkā.

Ņemot vērā augstāk minētos faktus, VAK uzskata, ka zemes gabals ir saglabājams kā dabas un apstādījumu teritorija un tā pārdošana apbūvei ir pretrunā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānoto (atļauto) izmantošanu. Bez tam nav skaidrs, kā pēc zemesgabala pārdošanas izsolē varētu tik īstenota detālplānojumā paredzētā būvniecība Rīgas tehniskās universitātes vajadzībām.

Lūdzam izvērtēt citus iespējamos zemes gabala apsaimniekošanas veidus, lai netiktu samazināta Rīgas apstādījumu teritoriju platība, piemēram, nodot zemes gabalu apsaimniekošanā Rīgas pilsētai ar konkrētu mērķi – uzturēt un labiekārtot pilsētas zaļo zonu.

VAK viceprezidente                                                                 Elita Kalniņa

Rīgā

Valsts Vides dienesta    Lielrīgas reģionālās pārvaldes  direktorei  I.Hahelei

 Par SIA „Corvus company”  Rīgā Guberņciema ielā 7f

nelikumīgajām darbībām bīstamo atkritumu apsaimniekošanā.

Pēc mūsu informācijas SIA Corvus Company ir uzņēmums,  kurš vairakkārt sodīts par vides likumdošanas pārkāpumiem tai skaitā parkāpis:

  1. 01.02.2007 APK 58.p par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā2) 31.03.2009,  APK 75 p. 1 daļa iepakojuma apsaimniekošanas un informācijas sniegšanas noteikumus3) 14.05.2009, APK 58 p. Un 75 p. 1 daļa meža zemes un iekšējo Ūdēnu piesārņošana ar bīstamiem atkritumiem4) 31.08.2009,  APK 82. p. Baltijas jūras un iekšējo jūras ūdeņu piesārņošana no kuģiem5. 29.11.2010, APK  88 (6) 2.daļa, 88.6 pants. Piesārņojošas darbības veikšana bez attiecīgas atļaujas un darbības neatbilstība normatīvo aktu prasībām

SIA „Corvus Company” visus uzņēmuma bīstamos atkritumus īslaicīgi uzglabā Rīgā, Guberņciema ielā 7f.  Saskaņā ar izsniegto B kategorijas atļauju  SIA Corvus ir atļauja uzglabāt savā teritorijā vairāk nekā 100 dažādu bīstamo atkritumu!

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā no apkārtējiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir pienākusi neoficiāla informācija par ievērojamu bīstamo atkritumu daudzumu uzglabāšanu neievērojot visas vides likumdošanas normas, kura var  izraisa nopietnas ekoloģisko situācijas pasliktināšanā šajā teritorijā Guberņciemā ielā 7f  lun Rīgā kopumā lūdzam:

1) nekavējoties jūs kā atbildīgai institūcijai pieņemt mērus un apturēt uzņēmuma darbību iepriekš minētajā teritorijā.

2) 2011.gada  jūlija mēneša laikā iespējams teritorijā ir ievesti vairāki simti naftas saturošo atkritumu, lūdzam  pārbaudīt šo informāciju.

Vienlaicīgi lūdzam paskaidrot:

3)       vai esošai teritorijai  rezervuāriem ir izstrādāts un saskaņots tehniskais projekts, kurš paredz bīstamo naftas saturošo atkritumu uzglabāšanu?

4)       vai esošajiem rezervuāriem, laukumiem un tilpnēm ir ierīkota ģeomembrāna? Lūzdams sniegt informāciju konkrēti zem kuriem  rezervuāriem un tilpnēm ir ierīkota ģeomembrāna,  kad tā ir ierīkota un kurš sertificēts būvnieks to ir darījis, kā arī kad LRVP ir pieņēmusi ekspluatācijā šos rezervuārus un tilpnes?

Arvīds Ulme

Vides aizsardzības kluba prezidents

LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

Gogoļa ielā 3, Rīgā, LV-1743, tālr. 67028210, fakss 67217180, e-pasts:

satiksmes.ministrija@sam.gov.lv

Rīga

Biedrība „Vides aizsardzības klubs”

11.novembra krastmala 35

Rīga, LV – 1966

” Par valsts reģionālā autoceļa P36 Rēzekne – Gulbene rekonstrukciju”

Satiksmes ministrijas ir iepazinusies ar Jūsu vēstuli par ceļa Rēzekne –

Gulbene rekonstrukciju un novērtē Jūsu rūpes par esošo stādījumu saglabāšanu.

Pašreiz autoceļa P36 Rēzekne – Gulbene posma km 76,30 – 86,12

rekonstrukcijai ir izstrādāts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņots

tehniskais projekts. Projektā paredzētā koku izciršana ir vispusīgi izvērtēta un

atzīta par nepieciešamu, ņemot vērā valsts autoceļa reģionālo statusu, gar ceļu

augošo koku nekopto stāvokli un apdraudējumu, ko tie rada satiksmes

dalībniekiem.

Valsts reģionālais autoceļš P36 Rēzekne – Gulbene ir nozīmīgs Latgales

un Vidzemes reģionus savienojošs autoceļš. Tas ir arī daļa no stratēģiski svarīgā, Latvijas teritoriju šķērsojošā maršruta Ainaži – Valmiera – Gulbene – Rēzekne.

Līdz šim maršruta funkcionalitāte bija apgrūtināta atsevišķu ceļa posmu tehniskā stāvokļa (grants segums reljefa līmenī) un neatbilstošo ceļa ģeometrisko parametru dēļ.

No 2001. līdz 2007.gadam autoceļa P36 Rēzekne – Gulbene posmā no 76.

līdz 87. kilometram ir reģistrēti 48 satiksmes negadījumi, kuros cietuši 18

cilvēki.

Atbilstoši Eiropas Savienības valstu pieredzei un ceļu satiksmes

negadījumu datiem ir konstatēts, ka esošo ceļu rekonstrukcija, tai skaitā ceļa

trases uzlabošana atbilstoši ceļu projektēšanas standartiem, samazina ceļu

satiksmes negadījumu skaitu par aptuveni 25%. Tāpat ir konstatēts, ka stingu

šķēršļu, tai skaitā koku, saglabāšana ceļa tuvumā palielina ceļu satiksmes

negadījumu skaitu par aptuveni 22 – 44%.

Izmantojot Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu,

Satiksmes ministrijai ir radusies iespēja rekonstruēt daļu (apmēram 30km) šī

maršruta, izbūvējot pastāvošajiem standartiem atbilstošu autoceļu ar asfalta

segumu. Autoceļa P36 Rēzekne – Gulbene rekonstrukcija posmā no Pededzes

tilta līdz Gulbenei noslēgs visa maršruta Rēzekne – Gulbene sakārtošanu.

Iepriekš minētā posma projekta izstrādes ietvaros VAS „Ceļu satiksmes

drošības direkcija” veica ceļu satiksmes drošības auditu, kura konstatējošā daļā

sniegti šādi galvenie atzinumi:

• Galvenās problēmas, kas tika novērotas projektējamā ceļa posmā, saistās

ar ceļa līkumainību un ierobežoto redzamību plāna līknēs, ceļa atrašanos reljefa

līmenī, autobusu pieturu izvietojumu un aprīkojumu;

• Ļoti nopietna ir problēma, kas attiecās uz liela izmēra vecu koku

stādījumiem abpus ceļam;

• Koku rindas veido plāna līknēm vizuālu aizsegu un nenodrošina ne plāna

līknes, ne sānu redzamību;

• Daudzviet koki ir pārauguši vai saslimuši, par ko liecina nokaltuši zari vai

vainagi virs ceļa braucamās daļas. Tomēr absolūtu vairumu koku ir traumējuši

vai sakropļojuši garām braucošie transportlīdzekļi. Transporta atstātās traumas

koku stumbriem rada neestētisku un braucēju apdraudošu emocionālo vidi ceļa

lietotājiem;

• Laika gaitā, zaudējot alejas atsevišķus kokus, ir daudzviet izveidojusies

situācija, kurā tuvu ceļam aug tikai atsevišķi koki vai vērojami alejas tipa

fragmenti vienā vai abās ceļa malās. Tādējādi tiek zaudēts ne vien vizuālais un

emocionālais sākotnējais alejas mērķis, bet tiek iegūta arī saules apgaismojuma

nevienmērīga nokļūšana uz brauktuves („ņirboša” gaisma), kas traucē droši

vadīt transportlīdzekļi;

• No rīta un vakaros bērni no Stradu ciema dodas uz skolām Gulbenē un

atgriežas mājās. Šie minētie bērni tiek „pamesti pusceļā”, nenodrošinot

infrastruktūru līdz Stradiem;

• Pirmkārt, optimālais risinājums būtu no ceļa atdalīta, uz atsevišķas klātnes

veidota gājēju celiņa izbūve visā ceļa P36 posmā no Gulbenes administratīvās

robežas līdz Stradiem (iekļaujot ciemata teritoriju);

• Otrkārt, vienādā vai salīdzināmā līmenī būtu risināms jautājums par ļoti

bīstamo koku (ozolu u.c. alejas abpus ceļam) izciršanas apjomu. Ja Gulbenes

tranzītielas projektā bīstamie objekti tiek likvidēti lielā apjomā, tad autoceļa

rekonstrukcijas projektā gar ceļu tiek atstāti ļoti daudzi vecie koki, tos posmos

norobežojot ar barjerām, kas faktiski šajā projektā aprakstīto bērnu

pārvietošanos starp Gulbeni un Stradiem padara par īpaši bīstamu satiksmes

vides risinājumu.

Balstoties uz Ceļu satiksmes likuma 6.pantā noteikto ceļa pārvaldītāja

pienākumu ceļu uzturēt satiksmei drošā stāvoklī un nekavējoties novērst

šķēršļus, kas traucē satiksmi un apdraud tās drošību, ceļu satiksmes drošības

audita atzinumu, ceļu projektēšanas standartos noteiktajām prasībām un

Gulbenes novada domes 2010.gada 28.oktobra sēdes protokolu, kurā pašvaldība

3

neiebilst pret ceļmalas koku nociršanu ceļa rekonstrukcijas vajadzībām un lūdz

šos kokus nodot pašvaldībai, Stradu ciemata un Gulbenes pilsētas

labiekārtošanai un sociālajām vajadzībām, kā arī lūdz ceļa rekonstrukcijas

projektā paredzēt apgaismota gājēju celiņa izbūvi no Stradu ciemata līdz

Gulbenes pilsētai, tika pieņemts lēmums par sekojošiem projekta risinājumu:

• Izveidot ceļa trases iztaisnojumus, atbilstoši LVS190-1:2000 „Ceļu

projektēšanas noteikumi, l.daļa: Ceļa trase”;

• Uz atsevišķas ceļa klātnes izbūvēt gājēju celiņu starp Stradu ciematu un

Gulbenes pilsētu, lai nodrošinātu gājēju un velobraucēju drošu pārvietošanos.

Lai projektā realizētu šīs minimāli nepieciešamās satiksmes drošības

prasības, tika sastādīts un atbilstoši 2006.gada 29.augusta MK noteikumiem

Nr.717 „Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” ar Gulbenes novada

pašvaldību saskaņots autoceļa rekonstrukcijas vajadzībām nocirst nepieciešamo,

ceļu zemes nodalījuma joslā augošo koku saraksts.

Valsts sekretārs A. Matīss

Arbergs 67028166

andrisa@lvceli.lv

Jaunsproģe 67028334

zanda.jaunsproge@sam.gov

Vides aizsardzības kluba vēstule Pāvilostas un Rucavas novada domei
http://www.nozare.lv/print/envprot/?id=201107041501160353703F0E8030BDCC

2011.gada 4.jūlijs.

Vides aizsardzības klubs 13.05.2011. lūdza Liepājas reģiona novadu būvvaldes
galvenajam arhitektam J. Grundbergam slēdzienus:

*vai būve Pāvilostā, Brīvības ielā 2 atbilst spēkā esošā Pāvilostas pilsētas
teritorijas plānojuma Apbūves noteikumiem;

*vai būves Rucavas novada īpašumos “Villa Jūrmala”, “Lindas”, “Jūrkrasti” un
“Rietumvēji” atbilst spēkā esošā Rucavas novada teritorijas plānojuma Apbūves noteikumiem un ir likumīgi uzbūvētas.

Tā kā līdz 2011.gada 4.jūlijam atbilde no Liepājas reģiona novadu būvvaldes nav saņemta, Vides aizsardzības klubs lūdz Pāvilostas nu Rucavas novadu domes sniegt atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem.

Informāciju sagatavoja Ieva Rožukalne, Vides aizsardzības kluba biroja
vadītāja
.

Papildu informācija:

29374253

LĪBĪJAS VĒSTNIECĪBAI

Latvijas Vides aizsardzības klubs izsaka visdziļāko līdzjūtību Muammāram Kadāfī, sakarā ar

  • viņa dēla Seif Al – Arabi
  • mazdēlu Kartažu Hannibalu un
  • Saifu Mohamedu un
  • mazmeitiņas Masturas noslepkavošanu.

Lai Dievs mielo šo bērnu dvēseles un atmaksā slepkavām pēc viņu darbiem.

Vides aizsardzības kluba prezidents:

                                                Arvīds Ulme

mob. +37129181010

2011-02-05

Latvijā

———————————————————————————————————————————————-

LR prezidentam A.god. Valdim Zatleram!

LR Saeimas priekšsēdētājam A.god. Gundaram Daudzem!

LR Ārlietu ministram A.god. Ģirtam Valdim Kristovskim!

Nosūtam Jums Vides aizsardzības kluba atklāto vēstuli – aicinājumu par Latvijas nostāju attiecībā uz iebrukumu Lībijā un iespējamo Latvijas valsts līdzdalību šajā konfliktā.

VAK uzskata, ka ANO rezolūcijas aizsegā tiek veikta agresija pret Lībijas valsti un uzlidojumos tiek iznīcināti civiliedzīvotāji.

Zinot,

ka Lībija ir valsts, kurā ir apvienotas daudzas dažādas ciltis, kas ir viegli izprovocējamas uz konfliktiem, ka ASV un citi ieinteresētie Rietumu valstu specdienesti ir provocējuši cilšu nemierus, lai „demokrātijas ieviešanas” aizsegā īstenotu savas intereses gan attiecībā uz Lībijas naftu, gan uz bruņošanās industriju, gan pavērtu ceļu Rietumu masu surogātkultūras, azartspēļu un seksa industriju invāzijai;

Ievērojot,

ka ar karu un vardarbību nevar iedibināt demokrātiju un mieru;

Atceroties,

ka jau Latvijas iesaistīšanās Irākas karā mums atnesa tikai negodu un lāstus, kur ķīmisko ieroču iznīcināšanas vietā mēs piedalījāmies Irākas iedzīvotāju iznīcināšanā. Arī Afganistānā izņemot asinis un nāvi, neko citu tā arī neesam panākuši;

Apzinoties,

ka Latvijas iesaistīšanās asiņainajos „naftas karos” musulmaņu zemēs var nepalikt nesodīta un arī Latviju var skart atriebības akcijas, un sprādzieni sabiedriskās vietās var kļūt par ikdienu.

Latvijas Vides aizsardzības klubs aicina Jūs izturēties ar godbijību pret Dzīvību un Patiesību un atturēties no Latvijas iesaistīšanas šajā noziedzīgajā „naftas karā”.

Vides aizsardzības kluba prezidents                                                   /Arvīds Ulme/

VAK viceprezidente Elita Kalniņa februārī piedalījās starptautiskā vides aizsardzības organizāciju forumā Krievijā, Kaļiņingradā. Forumā piedalījās 15 dažādas vides organizācijas no Krievijas, Latvijas (VAK), Lietuvas, Baltkrievijas un Somijas. Tika pieņemta petīcija Krievijas valdībai, ko parakstīja foruma dalībnieki, tai skaitā – Latvijas VAK Elitas Kalniņas personā.

03.02.2011

Экозащита!-Калининград

Пресс-релиз

РОССИЙСКИЕ И ЗАРУБЕЖНЫЕ ОБЩЕСТВЕННЫЕ ОРГАНИЗАЦИИ ТРЕБУЮТ УСИЛЕНИЯ ОТВЕТСТВЕННОСТИ РОССИИ ЗА СОСТОЯНИЕ ОКРУЖАЮЩЕЙ СРЕДЫ

Сегодня, 3 февраля, в адрес Президента РФ, в Совет Федерации и Государственную Думу РФ отправлено письмо с требованием ратифицировать Конвенцию ЕК ООН «Об оценке воздействия на окружающую среду в трансграничном контексте» (Конвенцию Эспо). Письмо подписали представители 15 общественных организаций из России, Литвы, Латвии, Беларуси и Финляндии. Конвенция Эспо подписана сторонами 25 февраля 1991 г., и до сих пор не ратифицирована Россией.

Существенные изменения в природоохранном законодательстве РФ, произошедшие в 2006-2009 гг. упростили процедуру экологической экспертизы хозяйственных проектов и привели к практической утрате механизма контроля за последствиями хозяйственной деятельности. Ликвидация государственной экологической экспертизы в России вызвала выхолащивание и исчезновение процедуры оценки воздействия на окружающую среду, включающую обязательное общественное участие. Таким образом,  существенно нарушился механизм обеспечения конституционных прав граждан на благоприятную окружающую среду.

В своем письме активисты экологических организаций призывают «завершить двадцатилетний период бездействия» (Россия подписала конвенцию в 1991 году, но не ратифицировала ее). Экологи приводят аргументы из сферы политики и экономики, обращая внимание то, что «ратификация Российской Федерацией Конвенции Эспо даст дополнительную возможность защитить интересы России при планировании и осуществлении хозяйственных проектов странами-соседями; усилить позиции России на международных переговорах; урегулировать порядок согласования проектов, планируемых Россией другими соседними странами, которые могут оказывать трансграничное воздействие; обеспечить соблюдения международных стандартов компаниями, осуществляющими хозяйственную деятельность на территории Российской Федерации; создать благоприятный инвестиционный климат, а также  снизить финансовые риски при осуществлении проектов на территории РФ».

Письмо разработано и подписано на семинаре «Конвенция Эспо как инструмент общественного участия в России: возможности применения де-факто, содействие ратификации, опыт соседних стран», который состоялся 27-30 января в г. Светлогорск Калининградской области. Отправка письма является одним из шагов общественной кампании по содействию ратификации Конвенции Эспо в России, включающей также встречи с депутатами Госдумы, представителями Минприроды РФ, обращения в правительства стран, ратифицировавших Конвенцию и другие мероприятия. Проект осуществляется организацией «Экозащита» (Калининград) совместно с движением «Сохраним Юнтолово» (С-Петербург) и другими НПО Северо-запада России, Беларуси, Балтийских государств и Северных стран.

Контакты:

Александра Королева, Экозащита!-Калининград

ecosasha@gmail.com

+79114663458 (Калининград, Россия)

Atomstaciju būvniecības plāni Baltijas reģionā ir liekulības tirgus

Saistībā ar pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo viedokli par nepieciešamību atbalstīt atomenerģijas attīstību Baltijas valstīs, vides NVO uzskata, ka Latvijai nav jāiesaistās atomelektrostaciju (AES) būvēšanas
neprātīgajā sacensībā, bet spēki jāvelta tam, lai vairāk izmantotu vietējos atjaunojamos energoresursus un paaugstinātu ēku energoefektivitāti – tas mazinātu atkarību gan no Krievijas gāzes, gan attīstītu Latvijas ekonomiku.

Eiropas Savienības nostāja ir veicināt starpsavienojumu attīstību liekot uzsvaru uz iespējām kombinēt dažādu atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Lielas jaudas elektrostacijas, kuru saražotā un tīklā ievadītā elektroenerģijas apjoma regulēšanu nevar veikt elelastīgi, bremzē atjaunojamo energoresursu attīstību. Visaginas AES projekta attīstībai jau izniekoti 5 gadi (kopš Baltijas valstu premjerministru parakstītā komunikē 2006.gada februārī), un projekta īstenošana jau vairākus gadus ir iestrēgusi. Tā vietā Latvijai ir jāatīsta vēja enerģijas izmantošana un jārada priekšnosacījumi jaunu, ar biomasu darbināmu koģenerācijas staciju attīstībai.

Arī atomenerģijas zemās izmaksas ir mīts – sākotnējās investīciju izmaksas ir aptuvenas, kā arī jāņem vērā, ka papildus jārēķina izmaksas, kas saistītas ar izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanu un šo staciju darbības
beigšanu. Ignalinas AES slēgšanas izmaksas tike lēstas vairāku miljardu latu apmērā. Eiropas Savienība kopš 1999.gada Ignalinas AES ekspluatācijas pārtraukšanai jau ir piešķīrusi ap 958,8 miljonus latu, taču kā vēstīja Lietuvas televīzija, Ignalinas AES ekspluatācijas pārtraukšanai laika periodā no 2010. līdz 2014.gadam papildus nepieciešami vēl aptuveni 705,8
miljoni latu. Augsto izmaksu dēļ Lietuva līdz šim nav spējusi atrast investoru Visaginas AES attīstībai.

Kamēr Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas amatpersonas kritiski izsakās par atomstaciju attīstības projektiem kaimiņvalstīs, tikmēr Latvija oficiālā
nostāja, šķiet, ir pozitīva attiecībā pret visām atomstacijām šajā reģionā.
Lietuva, Baltkrievija un Krievija Kaļiņingradas apgabalā ir izvēlējušās taktiku AES izvietot pierobežā. Plānotā Visaginas AES atrodas tikai 8 km attālumā no Latvijas robežas, Baltkrievija gatavojas būvēt AES aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas, bet Krievija savu kodolspēkstaciju cels Kaļiņingradas apgabala Nemanā, kas atrodas tikai 12 kilometrus no Lietuvas
robežas. Diezin vai tas vērtējams kā draudzīgs žests pret kaimiņvalstīm, bet drīzāk gan kā vēlme pasargāt savus iedzīvotājus iespējamo avāriju vai radioaktīvo vielu noplūdes gadījumā. Zīmīgi, ka Lietuvas augstākās
amatpersonas ar asu kritiku vērsās pret Baltkrievijas plāniem AES izvietot Lietuvas pierobežā, norādot uz iespējamo kaitējumu videi un iedzīvotājiem.

Papildus informācija:

Alda Ozola, biedrība “Latvijas Zaļā kustība”,

alda.ozola@zalie.lv,

tālr.29173047

Elita Kalniņa, biedrība “Vides aizsardzības klubs”,

elita@vak.lv,

tālr.29374253

Zemāk, uzspiežot uz “Karte pdf”,  var apskatīt AES izvietojumu Baltijas reģionā

karte,pdf –  šeit atrodama Baltijas reģiona karte ar atomstacijām, kas arvien ciešākā lokā ieslēdz Latviju.

Kartes simbolu skaidrojums latviešu valodā (operable) stacija pašlaik darbojas, (adoptes the political decision) pieņemts politisks lēmums, (under construction) tik projektēta, (stipped or decommissioned) apturēta vai atrodas likvidācijas procesā, (prolonged) darbība pagarināta.

Baltijas+ Barenca jūras reģionā pašlaik darbojas 32 atomreaktori, to skaitu paredzēts papildināt līdz 35.

Zviedrijā – 12-2=10

Vācijā – 6-6=0

Krievijā – 8+6=14

Somijā – 4+3=7

Lietuvā – 2-2+2=2

Baltkrievijā – 2

2010.gada 26.novembrī publicētie Latvijas Valsts Kontroles revīzijas ziņojumi

Vides ministrijai un Zemkopības ministrijai:
<http://www.lrvk.gov.lv/upload/Zin_ZM_26Nov2010.pdf>

“Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām
un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte”.

LVK revīzijas ziņojums Vides ministrijai

http://www.lrvk.gov.lv/upload/Zin_VidM_26Nov2010.pdf

LVK revīzijas ziņojums Zemkopības ministrijai

http://www.lrvk.gov.lv/upload/Zin_ZM_26Nov2010.pdf

LVK revīzijas informatīvais ziņojums

http://www.lrvk.gov.lv/upload/Info_zin_14Dec2010.pdf

Vides pārraudzības valsts birojam

Rīgā, Rūpniecības ielā 23, LV-1045

Pret projektā „Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija” ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) Noslēguma ziņojumā ietverto risinājumu

Iebilstam pret projektā paredzēto grunts krautnes novietojumu Daugavgrīvā, blakus Rietumu molam, izmainot akvatorija teritoriju  un  krasta līniju uz laika periodu ne mazāku kā 10 gadi, būtiski ietekmējot ainavu, kultūrvēsturisko vidi un Piejūras dabas parku, kā arī neparedzot teritorijas sakopšanu un uzturēšanu.

Iebilstam pret patvaļīgu,  teritorijas plānojumā nedefinētu teritorijas zonējumu. Šāds risinājums neatbilst Rīgas domes definētajai teritorijas attīstības politikai – izvairīties no jaunu, neurbanizētu teritoriju apgūšanas.

Uzskatām, ka jebkādi secinājumi par grunts piesārņojuma nekaitīgumu izdarāmi pēc ekotoksikoloģiskās analīzes vides novērtējuma laikā, rēķinoties, ka peldūdeņi šai apkaimē straumes virziena īpatnību dēļ vērtējami līdz pat Buļļupei.

Nr. Vārds, uzvārds Adrese Tālrunis Paraksts
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
13.
14.
15.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta

Pilsētplānošanas pārvaldei

Par detālplānojuma zemes gabalam (kadastra Nr. 01001222007) Rīgā, Līduma ielā, Gaiļezera ielā, Hipokrāta ielā un tam piegulošās ūdens teritorijas 1. redakciju

Vides aizsardzības klubs (VAK) ir iepazinies ar detālplānojuma zemesgabalam Līduma ielā bez numura, Gaiļezera ielā bez numura, Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001222007) un tam piegulošās ūdens teritorijas 1. redakcijas materiāliem un kategoriski iebilst pret detālplānojuma apstiprināšanu šādā redakcijā, jo, izstrādājot detālplānojumu, nav pietiekami izvērtētas un nav ņemtas vērā teritorijas dabas apstākļu specifiskās īpatnības, kā arī nav ņemti vērā iedzīvotāju un sabiedrisko organizāciju iepriekš ieteiktie iebildumi. Uzskatām, ka detālplānojumā atspoguļotā attīstības iecere, kas paredz blīvu daudzstāvu apbūvi pārmitrā, applūstošā un, saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas plānojumu, arī bioloģiski vērtīgā teritorijā (http://www.rdpad.lv/uploads/rpap_doc/groz_kartosh/6.1._biologiska_daudzveidiba.pdf), neatbilst ne ilgtspējīgas teritorijas plānošanas un būvniecības principiem, ne Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām:

1) ar detālplānojuma palīdzību tiek mainīts teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas zonējums un samazināta apstādījumu un dabas teritorijas platība, kas ir uzskatāmi redzams, salīdzinot apstādījumu un dabas teritorijas kontūru Rīgas pilsētas teritorijas plānojuma un detālplānojuma Plānotās (atļautās) izmantošanas kartēs; šāda zonējuma maiņa nevar tikt uzskatīta par plānojuma „detalizāciju”, jo nav dabā atšķiramu orientieru, kas pamatotu apbūves teritorijas pievirzīšanu tuvāk ezeram līdz pat aptuveni 15 m no ūdenslīnijas; šāda zonējuma maiņa ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” prasībām;

2) Gaiļezera aizsargjosla nav noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, jo tajā nav iekļauta ezera applūstošā teritorija; to, ka daļa detālplānojuma teritorijas applūst, apliecina detālplānojumam pievienotie institūciju nosacījumi un atzinumi (skat. Valsts meža dienesta sniegtos nosacījumus, SIA „Meliorprojekts” izziņu ar norādīto Gaiļezera maksimālā ūdens līmeņa augstuma atzīmi 4,60 m) un ekspertu atzinumi (skat. ģeotehniskās un dendroloģiskās izpētes materiālus, kur minēta teritorijas applūšana, kā arī profesora G. Eberharda minēto ūdens līmeņa augstuma atzīmi 4,40 m); šī gada 18. novembrī apsekojot detālplānojuma teritoriju dabā (E. Kalniņa, D. Beķere, L. Eņģele), tika konstatēts, ka tā ir applūdusi orientējoši līdz grāvjiem, kas atrodas paralēli ielai un ezera krastam, un applūdušajā teritorijā augājam raksturīgas tipiskas mitrumu mīlošas augu sugas – niedres un melnalkšņi;

3) vismaz divu daudzstāvu ēku būvniecība (9. un 10. parcelē) ir paredzēta Gaiļezera applūstošajā teritorijā (arī 2. un 8. parcelē iecerētās ēkas visticamāk nav iespējams uzbūvēt ārpus applūstošās teritorijas), bet šādu būvniecību aizliedz Aizsargjoslu likums;

4) detālplānojumā norādītās apstādījumu un dabas teritorijas aktīva izmantošana sabiedrības vajadzībām nav iespējama, to neuzberot un ievērojot ekspertu atzinumos minētās prasības: saglabāt dabisko hidroloģisko režīmu un dabisko zemsedzi ezera krastā; respektīvi, detālplānojums paredz ar daudzstāvu ēkām aizbūvēt vietas, kur būtu iespējams izveidot atpūtai nepieciešamo labiekārtojumu, bet rotaļu laukumu un atpūtas vietu ierīkošanu paredz applūstošā slīkšņā;

5) detālpānojums nepietiekami detalizē prasības teritorijas izmantošanai – tiek pieļauti pārāk daudzi atšķirīgi apbūves teritoriju izmantošanas veidi, tiek pieļauta no detālplānojuma atšķirīga zemes gabalu dalīšana, savukārt netiek norādīti visu apbūves teritoriju apbūves intensitātes, apbūves blīvuma un brīvās teritorijas rādītāji;

6) detālplānojuma paskaidrojuma rakstā nav dots attīstības ieceres izvērtējums un pamatojums ne no sociāli ekonomiskā, ne ekoloģiskā aspekta; respektīvi: 1. nav izvērtēta dabisko teritoriju – ezera un dabiskas krastmalas ekoloģiskā vērtība un ainaviskā nozīme pilsētā un zaudējumi, kādi rastos, to apbūvējot un pilnībā izmainot, kā arī nav izvērtēta nepieciešamo inženiertehniskās sagatavošanas darbu (teritorijas uzbēršanas, nepieciešamo pāļu) ietekme uz ezera un apkārtnes hidroloģisko režīmu, 2. nav dots ekonomiskais pamatojums daudzstāvu ēku būvniecībai ļoti sarežģītos ģeoloģiskajos apstākļos salīdzinājumā ar citām zemes gabala izmantošanas alternatīvām, 3. nav dots objektīvs potenciālās cilvēku dzīves vides kvalitātes raksturojums, ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni, pārmitrās „apstādījumu teritorijas” un aizaugošo, dūņaino ezeru;

7) detālplānojuma paskaidrojuma rakstam pievienotie citu ezeru krastmalu attēli ar pievilcīgām atpūtas vietām un apbūves koncepcijas makets ar krastmalā saskatāmu reljefu, uz kura „izvietoti” apstādījumi, ir maldinoši un neatbilst situācijai detālplānojuma teritorijā – applūstošai, purvainai ezera krastmalai;

8) nav saprotams, kādēļ atšķiras augstuma atzīmes un 4,50 m augstuma līnija ģeotehniskās izpētes materiālam pievienotajā topogrāfijā (mērogs 1:500) un detālplānojuma kartogrāfiskajā materiālā (atbilstoši darba uzdevumam arī būtu jāizstrādā mērogā 1:500); situācija dabā (applūdusī teritorija), šķiet, vairāk atbilst kartei, kas pievienota ģeotehniskās izpētes materiāliem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Vides aizsardzības klubs ierosina:

1. Izvērtēt detālplānojuma teritorijas visas iespējamās izmantošanas alternatīvas, ņemot vērā ezera un tā krastu dabisko biotopu nozīmi pilsētā, sevišķi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un rekreācijas resursu kontekstā, un detālplānojumā iekļaut sekojošus risinājumus:

a) kā prioritāti detālplānojuma teritorijai noteikt plašas labiekārtotas atpūtas teritorijas izveidošanu un šim mērķim pakārtot arī iespējamo apbūvi,

b) aktīvi izmantojamas atpūtas teritorijas plānot neapplūstošās vietās,

c) visu Gaiļezera krastmalas applūstošo teritoriju korekti attēlot detālplānojuma kartogrāfiskajā materiālā, to iekļaujot ezera aizsargjoslā kā neapbūvējamu apstādījumu un dabas teritoriju, un tajā paredzēt dabiskā reljefa un dabiskās zemsedzes saglabāšanu un tikai tādus labiekārtošanas pasākumus, kas realizējami bez teritorijas uzbēršanas.

2. Veikt sekojošus teritorijas sakopšanas pasākumus (tam nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde un apstiprināšana), kas būtiski palielinātu teritorijas estētisko vērtību: atkritumu savākšanu, kā arī koku retināšanu un krūmu izciršanu, ievērojot meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvus.

3. Ņemot vērā apstākļus (dabas pamatnes teritorija) laikā, kad SIA „Elniko” ieguva šo īpašumu, izskatīt iespēju pašvaldībai pārņemt (atpirkt vai samainīt) savā īpašumā detālplānojuma teritorijā ietilpstošo SIA „Elniko” īpašumu, lai sekmētu Mežciema iedzīvotāju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas interesēm atbilstošu teritorijas apsaimniekošanu.

Vides aizsardzības klubs lūdz sniegt informāciju par vērā ņemtajiem un noraidītajiem iebildumiem un priekšlikumiem un detālplānojuma izstrādes tālāko gaitu.

Ar cieņu                                                                                                                      /A.Ulme/

L A T V I J A S    R E P U B L I K A S    V I D E S

M I N I S T R I JA

Peldu iela 25, Rīga, LV-1494, tālrunis 67026470, 67026500, fakss 67820442, e-pasts: pasts@vidm.gov.lv

Biedrībai „Vides aizsardzības klubs”

Par iespējamiem pārkāpumiem

Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū

Vides ministrija ir saņēmusi biedrības „Vides aizsardzības klubs” 2010.gada 18.oktobra vēstuli Nr.2.5-53 par iespējamiem pārkāpumiem Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Ņemot vērā, ka vēstule adresēta Vides ministrijai un divām tās padotībā esošām iestādēm – Dabas aizsardzības pārvaldei un Valsts vides dienesta Madonas reģionālajai vides pārvaldei

(turpmāk – Madonas RVP) – atbildi sniedz tikai Vides ministrija. Pamatojoties uz Vides ministrijas iestāžu rīcībā esošajiem un izsniegtajiem dokumentiem un

situācijas pārbaudi dabā Vides ministrija sniedz sekojošu atbildi uz Jūsu vēstulē minētajiem jautājumiem.

1. Par kailcirtes Kāla ezera krastā atbilstību Vestienas pagasta

teritorijas plānojumam.

Atbilstoši Vestienas pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam „Grafiskajai daļai”, kurā norādīta Vestienas pagasta plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana, nekustamais īpašums, kurā veikta kailcirte, atrodas lauku apbūves teritorijā un Kāla ezera aizsargjoslā. Vestienas pagasta teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam „Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”

3.1.1.punktā „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas” norādīts, ka aizsargjosla ap Kāla ezeru ir 300 m. Saskaņā ar šī punkta 4.apakšpunkta 2.daļu papildus

vispārīgiem aprobežojumiem aizsargjoslās ap virszemes ūdens objektiem aizliegts veikt kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, kā arī

palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15.panta otrās daļas 4.punktam pašvaldību saistošie noteikumi

ir ārējie normatīvie akti.

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37.panta pirmās daļas 3.punktam virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās aizliegts veikt 50 m platā joslā kailcirtes, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu

un snieglaužu seku likvidēšanai, ka ari palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 ,,īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 33.2. un 33.3.apakšpunktam aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā meža zemēs aizliegts cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un veikt kailcirti dumbrāja un liekņas meža augšanas apstākļa tipos egļu un melnalkšņu audzēs, kā arī visās ozolu un ošu audzēs, bet saskaņā ar šo noteikumu 34.punktu maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir 3 ha.

Izvērtējot augstāk minētos normatīvos aktus, secināms, ka, ja kailcirte ir veikta, ievērojot 50 m platu aizsargjoslu, ja kailcirtes platība nepārsniedz 3 ha

un ja kailcirte nav veikta dumbrāja un liekņas meža augšanas apstākļa tipos egļu un melnalkšņu audzēs – nav pārkāptas dabas aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības, bet, ja kailcirte ir veikta, neievērojot 300 m Kāla ezera aizsargjoslu – nav ņemts vērā Vestienas

pagasta teritorijas plānojumā noteiktais un ir pārkāptas pašvaldības saistošo noteikumu prasības.

Pārbaudot situāciju dabā, Dabas aizsardzības pārvalde konstatēja, ka kailcirtes platība nepārsniedz 3 ha, tā nav veikta dumbrāja un liekņas meža augšanas apstākļa tipos egļu un melnalkšņu audzēs, kā ari kailcirte nav veikta

Kāļa ezera aizsargjoslā 50 m platumā, bet kailcirte ir veikta 300 m Kāla ezera aizsargjoslā, tādejādi neievērojot Vestienas pagasta teritorijas plānojumā

noteikto. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas zemes īpašnieks 2009.gada decembrī Valsts meža dienestā saņēmis koku ciršanas apliecinājumu minētās

kailcirtes veikšanai.

Lai nodrošinātu, ka līdzīgās situācijās tiek ievērotas visas ārējo normatīvo aktu prasības, tajā skaitā pašvaldību saistošo noteikumu prasības, Dabas aizsardzības pārvalde par minēto gadījumu informēs Valsts meža

dienestu.

2. Par meža zemju transformāciju Gaiziņkalnā un Riekstu kalnā.

Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 4.punkts nosaka, ka transformācija atļauta šo

noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai, ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus un saskaņā ar vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumu. Cita starpā šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.5.apakšpunkts paredz, ka transformāciju veic, ja tas nepieciešams ēku un

būvju, tajā skaitā infrastruktūras objektu būvniecībai; karjeru un ūdenskrātuvju ierīkošanai; sporta un kultūras objektu ierīkošanai, kā arī teritorijas

labiekārtošanai.

Saskaņā ar šo noteikumu 22.2.apakšpunktu Valsts meža dienesta virsmežniecība nosūta transformācijas iesnieguma un dokumentu kopijas atzinuma sniegšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota), ja transformējamā meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Informējam, ka atbilstoši iepriekš minēto noteikumu 24.punktam, Dabas aizsardzības pārvalde nav sniegusi atzinumus Valsts meža dienesta virsmežniecībai par plānotās meža zemes transformācijas Gaiziņkalnā un Riekstu kalnā atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri regulē attiecīgās īpaši

aizsargājamas dabas teritorijas aizsardzību un izmantošanu.

Pārbaudot situāciju dabā dabas parkā “Gaiziņkalns”, tika konstatēts, ka Gaiziņkalnā Golgātas kalnu slēpošanas trases ZA malā šā gada rudenī

izveidota jauna trase. Pārbaudot Meža valsts reģistrā esošo informāciju, konstatēts, ka saimniecības “Kalna Gaiziņi” jaunizveidotās trases vietā ir meža

zeme (daļa no meža 1.kvartāla 8. un 9.nogabala).

Kā jau iepriekš norādīts, Dabas aizsardzības pārvalde nav devusi atzinumu meža zemes transformācijai konkrētajā vietā, kā arī nav izsniegusi rakstisku atļauju zemes lietošanas kategorijas maiņai atbilstoši Ministru

Kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 “īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 24.11.1 .apakšpunktam.

Par konstatēto pārkāpumu – zemes lietošanas kategorijas maiņu bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas – Dabas aizsardzības pārvalde

ir pieņēmusi lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Dabas aizsardzības pārvalde informēs arī Valsts meža dienestu par iespējamo pārkāpumu – patvaļīgu meža zemes transformāciju.

3. Par slēpošanas trašu ierīkošanas saskaņošanu.

Riekstu kalna slēpošanas trasei Madonas RVP 2004.gada 17.augustā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.183, kuros bija iekļauta norāde par preterozijas pasākumu veikšanu. Par projektu atzinumu sniedza Latvijas

Ainavu arhitektu biedrības eksperti G.Lināre, I.Indriksone un D.Bula. Slēdzienā norādīts, ka Riekstu kalna uzbēršana un nobrauciena trases ierīkošana ainavas kopējo izteiksmību nepasliktinās. Madonnas RVP

2009.gada 27.aprīlī izsniedza atzinumu par trases gatavību ekspluatācijai. Šajā gadā ir konstatētas erozijas pazīmes Riekstu kalna nogāzēs.

Slēpošanas trases ierīkošanai pie Riekstu kalna Madonas RVP 2006. gada 13.oktobrī veica sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu un 2007. gada 5 .martā izdeva tehniskos noteikumus Nrl22.

Slēpošanas trašu izveidošana Gaiziņkalnā nav saskaņota ar Madonas reģionālo vides pārvaldi un tehniskos noteikumus to ierīkošanai Madonas RVP

nav izsniegusi.

4. Par veikto darbību atbilstību Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveidošanas un aizsardzības mērķiem un Gaiziņkalnā dabas

parka dabas aizsardzības plānam.

Sākotnēji aizsargājamo ainavu apvidus „Vestiena” dibināts Vidzemes augstienes raksturīgo ainavu un dabas kompleksu daudzveidības saglabāšanai un aizsardzībai. Vēlāk, 2004.gadā teritorija tika iekļauta Eiropas nozīmes

aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natūra 2000. Atbilstoši likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta otrajai daļai un pielikuma

309.punktam aizsargājamo ainavu apvidus „Vestiena” izveidots, lai aizsargātu ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās sugas

un biotopus.

Koku ciršana aizsargājamo ainavu apvidū ir veicama, ievērojot Aizsargjoslu likuma, Meža likuma un dabas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības, kā arī ievērojot pašvaldības teritorijas plānojumu, kas

apstiprināts kā pašvaldības saistošie noteikumi. Kā jau iepriekš norādīts, veicot kailcirti Kāļa ezera 300 m aizsargjoslā, nav ievērotas Vestienas teritorijas

plānojuma prasības.

Dabas parka „Gaiziņkalns” dabas aizsardzības plānā 2004.-2009.gadam (turpmāk – dabas aizsardzības plāns), kas apstiprināts ar vides ministra 07.06.2005. rīkojumu Nr.2’01, norādīts, ka dabas parkam ir augsta ainaviskā

vērtība – kultūrvēsturiskā, estētiskā un ekoloģiskā. Kopumā teritorijā raksturīga mozaīkveida ainava, kuru veido daudzveidīgi biotopi – meži, ezeri, pļavas un

zālāji, purviņi. Nelielā platībā sastopami strauti, upes, krūmāji, meža ceļi, takas, tīrumi un dārzi. Galvenās ainaviskās vērtības ir izteikts reljefs, skati uz ūdens virsmām, ainavu elementi. Dabas aizsardzības plānā ir izvirzīti šādi galvenie uzdevumi dabas parka teritorijai: dabas aizsardzība; atpūtas organizācija un sabiedrības izglītošanas darbu veikšana.

Dabas aizsardzības plāns paredz, ka dabas parka teritorija jāapsaimnieko kā vienota teritorija atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējiem

aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, un rekomendē dabas parka teritorijā aizliegt cirst kokus galvenajā cirtē potenciālajos dabiskajos meža

biotopos un bioloģiski vērtīgajos mežos. Attiecībā uz apsaimniekošanas pasākumiem Gaiziņkalnā un Riekstu kalnā, kuros ierīkotas slēpošanas trases,

norādīts, ka nepieciešams nostiprināt reljefu.

Darbības Riekstu kalna apkārtnē ir uzsāktas jau pirms vairākiem gadiem: uzsākta dīķu būvniecība, grants karjera un slēpošanas trašu ierīkošana.

Diemžēl šie pasākumi nav līdz galam veikti, dīķi ir tikai daļēji piepildīti ar ūdeni, nav pabeigta apkārtnes labiekārtošana, tādējādi nevis uzlabojot kultūrainavas kvalitāti, bet degradējot to.

Madonas RVP ir izsniegusi tehniskos noteikumus divu karjeru izveidei aizsargājamo ainavu apvidū „Vestiena”: 2009.gada 19.februārī tehniskos noteikumus Nr.77 karjeram „Vitas” un 2007.gada 3.aprīlī tehniskos

noteikumus Nr.167 karjeram „Līdumnieki”. Pirms tehnisko noteikumu izsniegšanas karjeram „Līdumnieki” ir veikts arī sākotnējais ietekmes uz vidi

izvērtējums. Pašlaik nevienā no tiem derīgo izrakteņu ieguve nenotiek.

SIA „Lido” īpašumā „Kalna dzīšļi-3″divi dīķi pastāv jau no 80. gadu vidus. 2006.gadā Madonas RVP veica sākotnējo izvērtējumu viena dīķa paplašināšanas un nārsta dīķa izveides projektam. Pēc Vides pārraudzības

valsts biroja lēmuma nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru minētajai darbībai 2006.gada 19.maijā tika izdoti tehniskie noteikumi Nr. 228.

Izrakto grunti SIA „Lido” izmantoja Riekstu kalna uzbēršanai. Kā jau iepriekš minēts Riekstu kalna slēpošanas trases ierīkošanai tika izsniegti tehniskie

noteikumi. Dīķa paplašināšanas projekts (Lauku atbalsta dienesta Aiviekstessistēmu Valsts pārvaldes izsniegtā būvatļauja Nr.29 no 2006.gada 10.jūlija līdz

2010.gada 9.jūlijam) līdz galam vēl nav realizēts, līdz ar to pašlaik vērojama vizuāli nepievilcīga ainava.

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.264 „Ipaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi” 24.8.apakšpunktam dabas parka teritorijā aizliegts veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Līdz ar to uzskatām, ka vietējai pašvaldībai, lemjot par darbības atļaušanu, un Valsts vides dienesta

reģionālajai vides pārvaldei, izsniedzot tehniskos noteikumus, jāņem vērā arī šis nosacījums.

5. Par aizsargājamo ainavu apvidus „Vestiena” dabas aizsardzības

plāna izstrādi.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Vestiena” dabas aizsardzības plāna (turpmāk – Plāns) izstrādes process notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās

dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”.

Plāna izstrādes gaitā ir notikusi informatīvā sanāksme (11.05.2007), sešas

uzraudzības grupas sanāksmes (14.12.2007.; 13.03.2008.; 28.04.2008.;

18.12.2008.; 30.09.2009.; 09.03.2010.) un sabiedriskās apspriešanas sanāksme

(16.06.2008.).

Visas sanāksmes notikušas atbilstoši iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām, darba materiāli izsūti uzraudzības grupai savlaicīgi, sanāksmes ir protokolētas, protokoli pieejami gan Plāna papīra versijā, kas iesniegta saskaņošanai vietējās pašvaldībās, gan LIFE Nature projekta „Biotopu apsaimniekošanas pilnveidošana Natūra 2000 teritorijā – Vestienas

aizsargājamo ainavu apvidus” mājaslapā internetā – http://www.vaaaap.lv.

Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 9.oktobra noteikumiem Nr.686 „Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna

saturu un izstrādes kārtību” noteiktajām prasībām sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie komentāri iespēju robežās ņemti vērā, rodot kompromisu starp

zemes īpašnieku prasībām un dabas aizsardzības mērķu īstenošanu. Ņemot vērā lielo zemes īpašnieku un citu interesentu ieinteresētību, arī pēc sabiedriskās

apspriešanas tika rīkotas papildus sanāksmes.

Diemžēl arī pēdējā papildus uzraudzības grupas sanāksmē (09.03.2010.) netika rasts kompromiss starp pašvaldību, zemes īpašnieku un dabas

aizsardzības interesēm. Šobrīd plānu pilnveido šā gada 18.augustā izveidota darba grupa un paredzams, ka šā gada beigās Plānu varēs apstiprināt vides ministrs.

Esam pateicīgi par biedrības „Vides aizsardzības klubs” izrādīto iniciatīvu un vēlmi darboties Plāna izstrādes uzraudzības grupā, taču tā kā Plāna izstrāde tuvojas noslēgumam, uzskatām, ka nav nepieciešamības

uzraudzības grupā iekļaut jaunus uzraudzības grupas locekļus. Informējam, ka visas Plāna izstrādes sanāksmes ir atklātas un tajās var piedalīties un izteikt

savu viedokli jebkura ieinteresētā persona. Informācija par sanāksmes laiku un vietu tiek publicēta Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā http://www.daba.gov.lv

sadaļā – „Pasākumu kalendārs”.

Lai pilnībā nodrošinātu normatīvo aktu ievērošanu, Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes turpmāk pievērsīs pastiprinātu uzmanību darbībām aizsargājamo ainavu apvidū „Vestiena” un dabas parkā „Gaiziņkalns” un, ja nepieciešams, par konstatētajiem pārkāpumiem informēsim citas atbildīgās institūcijas.

Valsts sekretārs G.Puķītis

I.Belasova, 67026545

V.Līcīte, 67084210

G.Strode, 67509761

l.Bodnieks, 67509541

J.Krūmiņš 64107230

J.Bušs 64107230

Turpmāk militāras būves varēs būvēt, nesaskaņojot šos plānus ar vietējiem iedzīvotājiem.

Vides aizsardzības klubs izsaka kategorisku nosodījumu vakar pieņemtajiem MK noteikumiem par aizsardzības būvju celtniecību Latvijā. Ar šiem noteikumu tiek pārkāptas Latvijas pilsoņu pamatiesības t.i. tiesības lemt par savu un savas dzīves kvalitāti. Turpmāk pašvaldības teritorijā, slēpjoties aiz jēdziena „ būves aizsardzības vajadzībām”, lēmumus varēs pieņemt, apejot pašvaldības un iedzīvotājus.

Izbrīnu raisa tas, kā lēmums tika pieņemts. Šis lēmumprojekts bija izsludināts jau vasarā, 10.jūnijā, taču, ignorējot parasto kārtību. Tādēļ sabiedrībai nebija iespēju ietekmēt šī lēmuma pieņemšanu.

Pārsteidzoši, ka šāds lēmums tiek virzīts no partijas, kura savā darbības programmā sludinājusi demokrātiskuma pamatprincipus. Patiesībā šie noteikumi tika pieņemti, lai ierobežotu pašvaldību  tiesības.

Dokumenta anotācijā skaidri un gaiši ir pateikts, ka, ņemot vērā  ka 2 no piekrastes pašvaldībām nobalsojušas pret jūras novērošanas torņu būvniecību,  turpmāk šādi lēmumi būtu jāpieņem īpašai vadības izveidotai komisijai.

E.Kalniņa

29374253

2.11.2010.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTAM

VALDIM ZATLERAM

VIDES AIZSARDZĪBAS KLUBA AICINĀJUMS

Sakarā ar to,

  • ka pēc Valsts Prezidenta kancelejas iniciatīvas tiek plānota Pils laukuma skvēra likvidēšana, izcērtot 25 kokus, lai šī skvēra vietā ierīkotu parādes laukumu, kas reprezentētu Latvijas valsts varu,

ievērojot,

  • ka Pils laukuma skvērs ir priekšpēdējais skvērs Vecrīgā un maršēšanas laukuma ierīkošanai jau tika izcirsti koki un būtiski samazināta zaļā zona Esplanādē,

apzinoties,

  • ka Latvijas valsts varas simbols varētu būt zaļojošs koks, nevis bruģēts izcirtums,

Vides aizsardzības klubs griežas pie Jums ar lūgumu:

  • pārskatīt Kancelejas vēlmi izcirst Pils laukuma skvēru, bet tā vietā uzdot Kancelejai atgriezties pie projekta, kas paredzēja laukuma izveidošanu Daugavas krastmalā starp Vanšu un Akmens tiltiem, satiksmes plūsmu ievirzot tunelī. Ar to Rīgas iedzīvotājiem un viesiem tiktu dota brīnišķīga iespēja brīvi un droši piekļūt Daugavai un tur būtu vieta gan parādēm valsts svētkos, gan bērnu rotaļlaukumam, strūklakai, ziedu parādēm un tautas svētku svinēšanas vietai.
  • Pils laukumā, kā Latvijas valsts simbolu, varētu iestādīt mūsu Latvijas egli, kuru katru gadu Ziemsvētkos izrotātu un iedegtu personīgi Valsts Prezidents ar ģimeni un citiem Latvijas bērniem, tādejādi, gadiem ejot un eglītei kļūstot par egli, pieaugtu saskaņa un cieņa starp Prezidentu un viņa tautu.

Vides aizsardzības kluba prezidents

Arvīds Ulme

Vides aizsardzības kluba viceprezidente

Lelde Stumbre

VAK preses relīze

Vides aizsardzības kluba (VAK) žurnālā „Pienotava” publicista Daiņa Īvāna publikācija „Neved mani uz Gaiziņu!”

Kādēļ ne? Gaiziņš taču ir skaistākā vieta Latvijā! Mēs ar to lepojamies, mēs labprāt vestu uz turieni savus draugus un viesus…

Dainis Īvāns – par savu braucienu uz Gaiziņu – VAK žurnāla “Pienotava” rubrikā ”Stāsti bildēs”   – raksts un bildes… (https://pienotava.wordpress.com/)

Vēl par Gaiziņa likteni – D.Īvāna publikācija „Gaisiņš* gaist cilvēku pēdās” – pārdomas par Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus likteni – pilnā apjomā un necenzēta – Jēkabpils neatkarīgajā laikrakstā „Jaunais Vēstnesis” (http://jvestnesis.lv/). Pavasarī Madonas reģiona laikraksts „Stars” D.Īvāna publikāciju „Aivieksti vagos Ķirsona zemūdenes”, kur asi tika kritizēts G.Ķirsons, nesaudzīgi cenzēja, iespējams, pietrūka drosmes un bailēs no Ķirsona impērijas.

Piedāvājam šīs publikācijas mūsu lasītājiem, kuriem, kā ikvienam latvietim, nav vienaldzīgs mūsu svētvietu liktenis.

Vides aizsardzības klubs (VAK) arī, iepazīstoties ar situāciju Gaiziņkalnā un tā apkārtnē konstatēja virkni iespējamu pārkāpumu un nosūtīja oficiālas vēstules ar vizuālo materiālu par Gaiziņkalna apkārtni Vides ministrijai, Dabas aizsardzības pārvaldei un VVD Madonas reģionālajai vides pārvaldei „Par iespējamajiem pārkāpumiem Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.”

*Gaisiņš  – ar sakni no vārda “gaiss” .

Vides ministrijai

Dabas aizsardzības pārvaldei

VVD Madonas reģionālajai vides pārvaldei

2.5-53

18.10.10.

Par iespējamajiem pārkāpumiem Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū

Vides aizsardzības klubs (VAK) ir iepazinies ar situāciju Gaiziņkalnā un tā apkārtnē konstatēja virkni iespējamu pārkāpumu:

1.Kāla ezera ziemeļu krastā (pielikums Nr 1)

2. ceļa Vestiena – Ērgļi malā ezera aizsargjoslā ir veikta kailcirte,Gaiziņkalnā Golgātas trasē dabiskās gravas vietā ir izveidota mākslīga apmēram 20 m, vietām pat 30 m plata trase (pielikums Nr. 2),

3.Riekstu kalna virsotne ir mākslīgi uzbērta par ~10 m, lai izveidotu slēpošanas trasi, kas nesezonas laikā ir pakļauta spēcīgai erozijai, kalna ziemeļrietumu nogāzē ir redzamas dziļas erozijas „rētas” (pielikums Nr. 3),

4.ir izrakti un neuzpludināti mākslīgi dīķi (pielikums Nr. 4) uz rietumiem no Riekstu kalna,

5.pamests izrakņāts karjers uz rietumiem no Riekstu kalna (pielikums Nr. 5).

6. pielikumā ir norādītas iepriekš 2. – 5. punktā minētās vietas.

Tādēļ lūdzam, Jūs sniegt informāciju un atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai kailcirte Kāla ezera krastā atbilst Vestienas pagasta teritorijas plānojumam, kur apbūves noteikumu 31.1. nodaļas 4. punktā ir teikts, ka Kāla ezera aizsargjoslā ir aizliegta kailcirte un meža zemes transformācija un vai veicot šo cirti ir ievērotas nepieciešamās dabas aizsardzības prasības, ko nosaka mežu apsaimniekošanas normatīvi?

2. Vai normatīvos noteiktajā kārtībā ir veikta meža zemes transformācija jaunās trases vietā Gaiziņkalnā (6. pielikums, Nr. 1 shēmā ) un pie Riekstu kalna (6. pielikums, Nr. 3 shēmā)?

3. Vai trašu ierīkošana (6. pielikums, Nr.1, 2, 3 shēmā) ir saskaņota ar Madonas RVP un ir izsniegti un ievēroti tehniskie noteikumi zemes uzbēršanai un erozijas novēršanai?

4. Vai kailcirtes ezeru krastos un dabiskā reljefa izmainīšana (kalnu mākslīga paaugstināšana, karjeri, lieli dīķi) atbilst aizsargājamo ainavu apvidus izveidošanas un aizsardzības mērķim un Gaiziņkalna dabas aizsardzības plānam?

Ņemot vērā visu augstākminēto, lūdzam sniegt informāciju, kāda būs Vides ministrijas un tai pakļauto iestāžu turpmākā rīcība, lai uzlabotu postošo un vidi degradējošo situāciju Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, un nodrošinātu dabas un ainavisko vērtību saglabāšanu un sargāšanu aizsargājamo ainavu apvidū – NATURA 2000 teritorijā, ja dabā notiek ainavas pārveidošana un degradēšana, un kādēļ ainavu apvidus dabas aizsardzības plāna izstrāde ir „iestrēgusi” jau vairākus gadus?

Sakarā ar konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem, lūdzam iekļaut Vides aizsardzības kluba viceprezidenti Elitu Kalniņu Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupā, pamatojoties uz Orhūsas konvencijas pamatnostādnēm.

Pielikumā: iepriekš minēto vietu fotoattēli un atrašanās vietu shēmas (9 lapas).

Ar cieņu,

VAK prezidents                                                                                              A.Ulme







2.5- 54                                                                                     Rīgas pilsētas Būvvaldei

19.09.10.

Par koku ciršanu Pils laukumā.

Biedrība Vides aizsardzības klubs  ir iepazinusies  ar ieceri par 25 koku ciršanu skvērā Pils laukumā un konstatēja ka:

1. Uzskatām, ka sabiedriskajā apspriešanas sapulcē 13.10. netika sabiedrība netika iepazīstināta  ar konkrētu projektu, bet gan nepārtraukti tika formulētas dažādas vīzijas un koncepcijas. Piemēram, vairākkārt jautājot par to, kas tad atradīsies laukuma centrā, atbilde  tā arī netika saņemta.

2. Augstākminētais skvērs ir priekšpēdējā  zaļā teritorija Vecrīgā.

3. Apšaubāma izklausās arī ideja par laukumu kā valsts varas simbolu – diezgan dīvaini, ka latviešu tautas apspiedēju,  krustnešu, ordeņa pils būtu neatkarīgās Latvijas valsts simbols, tāpat izcērtot kokus, Latvijas valsts varas simbols kļūs –  izcirtums.

4. Neiztur kritiku arī apgalvojums, ka šī vieta pildīs reprezentācijas funkcijas – atsedzot skatam Rakstniecības muzeju,  pavērsies diezgan nepievilcīga aina. Ir absurdi ieguldīt naudu laukuma restaurācijā, neieguldot vispirms naudu Rakstniecības muzeja restaurācijā, kas ir diezgan kritiskā stāvoklī.

5. Rīgā jau ir Esplanādē ierīkots laukums ar O.Kalpaka pieminekli, kas it kā tika paredzēts  parāžu rīkošanai. Svarīgos svētkos parādes joprojām notiek krastmalā. Vispirms RD būtu jāatrisina jautājums par rīdzinieku un pilsētas viesu piekļūšanu Daugavai.

6. Nocērtot visus kokus šajā laukumā un padarot to sabiedrībai nepatīkamu, rodas iespaids, ka laukums galu galā  varētu tikt sabiedrībai  slēgts. Rīgā jau ir vismaz 2 tādi piemēri – Trauksmes iela, kurā var iekļūt, tikai zinot kodu, kā arī Rīdznes ielas posms Galerijā Centrs.

7. Par laukumu kā iespējamu koncertvietu – troksnis, kas nāk no  nepārtrauktas transporta kustības, nav piemērots koncertiem. Vecrīgā ir pietiekoši daudz laukumu, kur varētu notikt koncerti. Treškārt, ņemot vērā prezidenta pils specifiskos drošības aspektus, diezin, vai tas būs iespējams.

8. Koki šajā vietā ir vienīgais aizsargs pret karstumu vasarās, kā arī nozīmīgs putekļu uztvērējs. Šī ir viena no piesārņotākajām vietām Rīgā gaisa piesārņojuma ziņā.

9. Netika saņemta arī konkrēta informācijas, kā tad tieši Vecrīgā tiks kompensēts  ievērojamais stādījumu zaudējums.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, VAK  kategoriski iebilst pret ieceri izcirst kokus Pils laukumā. Uzskatām, ka šajā vietā būtu atbalstāmas tikai tās ieceres, kas palielina koku daudzum, nevis to likvidē, piemēram, G. Kufalta 1902.gada projekts.

VAK viceprezidente                                                                           E.Kalniņa

Ekonomikas ministrijas

Valsts kancelejai

15.10.2010.

Atzinums par Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par zemesgabala „Priedkalne”, Garkalnes pagastā, Garkalnes novadā nodošanu privatizācijai”, VSS-1140

Vides aizsardzības klubs (VAK) ir iepazinies ar 2010. gada 30. septembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par zemesgabala “Priedkalne”, Garkalnes pagastā, Garkalnes novadā nodošanu privatizācijai” (VSS-1140) un kategoriski iebilst pret rīkojuma projekta tālāku virzību.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka rīkojuma projekta anotācija nesatur nekādu pamatojumu, lai privatizācijai nodotu zemes gabalu, kur noteiktie zemes gabala lietošanas mērķi ir dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas (1,53 ha) un zeme ceļu zemes nodalījuma joslā (0,7661 ha). Savukārt rīkojuma projektā nav izvirzīti nekādi nosacījumi zemes gabala turpmākai apsaimniekošanai, kas nodrošinātu ielu uzturēšanu un publiski pieejamas krastmalas saglabāšanu.

VAK uzskata, ka nav pieļaujama zemes gabala, ko aizņem ceļu infrastruktūra un neapbūvēta Lielā Baltezera (publiskais ezers) krastmala, privatizācija, jo tas samazinās sabiedrības iespējas izmantot ezera krastmalu, kā arī pašvaldībai realizēt tās likumā noteikto autonomo funkciju – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu, tostarp ielu uzturēšanu un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu. Bez tam zemes gabala apsaimniekošanas iespējas privātos nolūkos (būvniecību) būtiski ierobežo tā atrašanās applūstošajā teritorijā.

VAK uzskata, ka zemes gabala turpmākās apsaimniekošanas problēmas var risināt, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 42. pantu to nododot pašvaldības apsaimniekošanā bez turpmākas privatizācijas iespējām, lai Garkalnes novada dome varētu īstenot likuma Par pašvaldībām 15. pantā noteikto autonomo funkciju: gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana).

VAK atbalsta 2010. gada 30. septembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par atteikumu nodot privatizācijai valsts zemesgabalu „Priedkalne”, Garkalnes pagastā, Garkalnes novadā”, VSS-1141.

Ar cieņu,

VAK viceprezidente                                                                                          Elita Kalniņa


Beidzot Latvijai – Likums par jūru

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Vides ministrijas izstrādāto Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likumu. To varētu saukt par “Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu”.

Sagatavotajā likumā noteikti jūras ūdeņu izmantošanas principi – personas tiesības, pienākumi un darbības, kurām nepieciešama atļauja vai licence jūras ūdeņu izmantošanai.
Likuma mērķis – nodrošināt Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu, kā arī jūras dibena un tā dzīļu vides aizsardzību un integrētu pārvaldību, lai līdz 2020.gadam sasniegtu labu vides stāvokli šajos ūdeņos, kā arī lai veicinātu jūras dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu.
Likums nepieciešams, lai valstī noteiktu vienotu pieeju un prasības jūras ūdeņu aizsardzībai un izmantošanai, tostarp attiecībā uz tiesību piešķiršanu izmantot Latvijas teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņus būvju un iekārtu ekspluatācijai, kas līdz šim normatīvajos aktos nebija noteiktas. Tas attieksies arī uz elektroenerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu ierīkošanu un būvniecību.
Likums paredz, ka valdībai jānosaka prasības būvniecībai, kā arī būvju un iekārtu ekspluatācijai jūras ūdeņos.

Likums noteiks tos jūras ūdeņu izmantošanas veidus, kuru veikšanai nepieciešams saņemt atļauju jeb licenci. Likumprojekts noteiks, ka, lai izmantotu jūras teritoriju mākslīgo salu, būvju un iekārtu ierīkošanai, būvniecībai un to ekspluatācijai, būs nepieciešams saņemt atļauju, vienlaikus nosakot arī prasības licenču laukumu noteikšanai, konkursu organizēšanai un tālākai jūras ūdeņu izmantošanai mākslīgo salu, būvju un iekārtu ierīkošanai, būvniecībai un to ekspluatācijai. Saņemot atļauju, būs nepieciešams maksāt ikgadēju valsts nodevu, kas piemērots dabas resursu nodoklim.

No 2011.gada sākuma paredzēts piemērot dabas resursu nodokli par jūras ūdeņu izmantošanu attiecīgajā atļaujas vai licences laukumā būvju būvniecībai, ierīkošanai un to ekspluatācijai, izņemot attiecībā uz zemes dzīļu meklēšanu, izpēti un ieguvi.

Ekonomikas ministrija, kuras kompetencē ir būvniecības jautājumi, izsniegs speciālo atļauju jūras ūdeņu izmantošanai būvju un iekārtu ierīkošanai, būvniecībai un to ekspluatācijai. Patlaban vēlmi saņemt atļauju vēja parka būvniecībai jūrā izteikuši un saņēmuši atbilstošas atļaujas trīs komersanti. Tomēr perspektīvā tiek prognozēts, ka šāda interese varētu pieaugt.

Komersants, kas plāno būvēt, būvē vai ekspluatē vēja elektrostaciju atļaujas laukumā, no 2011.gada maksās dabas resursu nodokli atbilstoši likuma par dabas resursu nodokli prasībām, kura likme atbilstoši Ekonomikas ministrijas priekšlikumam un aprēķiniem paredzēta 0,10 lati par kvadrātmetru gadā, tas ir, 100 000 latu par vienu kvadrātkilometru gadā. Tāda pati nodokļa likme tiks piemērota arī citu būvju, izņemot zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamo, būvniecības, ierīkošanas un to ekspluatācijas gadījumos, ja minētās darbības tiks veiktas jūrā.

Likumā noteikts, ka atļauju noteiktā atļaujas vai licences laukuma izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem.

Jūras ūdeņu aizsardzības un pārvaldības likums pārņems Eiropas Komisijas Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasības Latvijas normatīvajos aktos. Atbilstoši direktīvas prasībām Latvijai būs jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģija, kas ir vispusīgs sistemātisku pasākumu kopums. Stratēģijas izstrādes un īstenošanas vispārīgie noteikumi  atrunāti šajā likumprojektā.

Ar likumprojekta spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu”.
” LETA”


Aicinām makšķerniekus neuzķerties uz maldinošām

politiskajām reklāmām

Biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija” aicina Latvijas makšķerniekus neuzķerties uz maldinošām politiskajām reklāmām, kurās tiek minēts, ka makšķernieki parakstījuši vienošanos (memorandu) ar apvienību „Par labu Latviju!”. Šajās priekšvēlēšanu aktivitātēs ir iesaistījusies tikai viena, apmēram pirms pusgada nodibinātā makšķernieku sabiedriskā organizācija – „Latvijas Makšķernieku apvienība”, kas ir tiesīga pārstāvēt nevienu citu, kā vien pati sevi.

Minētā organizācija septembra sākumā parakstīja vienošanos (memorandu) ar apvienību „Par labu Latviju!”, kas būtībā paredz valsts vides inspekcijas likvidēšanu un kontroles funkciju nodošanu sabiedriskajam sektoram jaunizveidotās NVO „virsvadībā”, paredzot arī attiecīga finansējuma piešķiršanu. Nav dzirdēts vai lasīts (arī memoranda tekstā tas nav atrodams), ka citas makšķernieku sabiedriskās organizācijas būtu pilnvarojušas „Latvijas Makšķernieku apvienību” izlemt to vietā, vai un cik naudas no Zivju fonda līdzekļiem tām būtu jāpiešķir „(..), lai nodrošinātu ātrās reaģēšanas vienības visos piecos Latvijas reģionos operatīvai pārkāpumu novēršanai un pārkāpēju saukšanai pie atbildības.” (citāta beigas), kas gan ir minēts memoranda tekstā. Turklāt šīs organizācijas pienesums zivju resursu aizsardzībā publiskajā telpā nav zināms.

Šajā dokumentā paustais ir kategoriski nepieņemams, jo tas ir vēl viens praktisks solis uz vides aizsardzības profesionālās kontroles sistēmas sagraušanu. Zivju aizsardzības funkciju nodošana sabiedriskajam sektoram, kā paredzēts memorandā, ir absurds savā būtībā, jo sabiedriskais vides inspektors ir cilvēks, kas ar zivju resursu aizsardzību nodarbojas brīvprātīgi savā brīvajā laikā (faktiski – kad var un grib), nevis amata pienākumu sakarā. Līdz ar to no visiem viedokļiem viņš nevar būt un nebūs profesionālis šajā jomā, lai arī cik svarīga nebūtu viņa līdzdalība un palīdzība zivju resursu aizsardzībā, uzskata „Latvijas Makšķernieku asociācija”.

Attiecīgu vēstuli, kurā sīki izklāstīta lietas būtība, biedrība „Latvijas Makšķernieku asociācija” šodien izplatījusi sabiedrības informācijas līdzekļiem un pilnā apjomā tā ir pieejama arī interneta vietnē www.dzivaisudens.lv

Ar cieņu, biedrības „Latvijas Makšķernieku asociācija” valde

Dienas Bizness: Koksa rūpnīca Liepājā iegūst konkrētas aprises
Publicēta: 13.09.2010

Vēl šajā gadā Liepājas domei jāpieņem lēmums atļaut vai neatļaut būvēt koksa rūpnīcu pilsētā, kas varētu sākt darboties 2013. gadā.
Energokompleksa ieceres autori sola radīt pilsētā vismaz 300 jaunu darbavietu, kā arī apgalvo, ka kompleksā ogļu izkraušana un apstrāde notiks slēgtā angārā. Koksa ražošanas iekārtas izgatavojot Vācijas uzņēmums Uhde ThyssenKrupp Generation, siltuma un elektroenerģijas ražošanas iekārtas – Siemens AG Power Generation. 80% no kopējā ar kompleksu saistītā kravu apjoma paredzēts pārvadāt pa jūru, izbūvējot 300 m garu transportlentu galeriju, 20% – pa dzelzceļu, vagonus izkraujot slēgtā terminālī.
Projekta īstenotāji kopīgi ar SIA Liepājas enerģija izveidojuši darba grupu, kas izstrādās ekonomisko modeli par ražošanas procesā radušās siltumenerģijas iespējamo nodošanu pilsētas tīklā.
Lai gan pats siltums būtu ievērojami lētāks, tomēr būtu vajadzīgas vairākus miljonus latu lielas investīcijas aptuveni pusotru kilometru garā siltumtrasē un tehniskajās iekārtās. HRC Libau saņēmis arī Finanšu ministrijas atbalsta vēstuli, kurā norādīts, ka Latvijas rietumu daļā ir elektroenerģijas deficīts un jaunveidojamajā kompleksā saražoto enerģiju būs iespējams nodot Latvenergo tīklos. Divu gadu laikā kompleksam jāveic visas birokrātiskās procedūras, lai reģistrētos kā ES izmešu kvotu patērētājs.

20.09.2010.                                                               Vides pārraudzības Valsts birojam.

Rūpniecības iela 23, Rīga, LV – 1

Par HRC LIBAU būvniecību Liepājā

Iepazīstoties ar minēto projektu VAK uzskata, ka šī projekta realizācija Liepājā nav atbalstāma,jo:

1.Minētā rūpnīca pēc zonējuma atrodas ražošanas teritorijā, taču reāli dabā tā atrodas apdzīvotā rajonā, tuvumā atrodas vairākas skolas un bērnudārzi, tādēļ obligāti jāņem vērā apkārtējo ma’ju iedzīvotāju viedoklis, kas ir izteikti negatīvs.

2. Tā kā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā likumdošana paredz izvērtēt vairākas alternatīvas, sabiedriskajai apspriešanai piedāvātajos dokumentos tomēr netiek piedāvātas citas vietas Liepājas pilsētā.

3. Uzskatām, ka minētās ražotnes kumulatīvais efekts, ņemot vērā jau Liepājas metalurga radīto augsto gaisa piesārņojumu, kā arī otras ogļu stacijas, kuras būvniecībai jau saņemts ERAB atbalsts, tomēr netiek pienācīgi izvērtēts.

4.Tādēļ neatbalstām piesārņojuma palielināšanu ar PM10, jo Latvijai jau ir problēmas ar attiecīgājām Eiropas institūcijām šajā jautājumā.

5. Nevienā no sabiedriskajām apspriešanām nav iespējams iepazīties ar rakstiskiem apliecinājumiem par to, ka Liepājas siltums ir gatavs pirkt šīs jaudas, kā arī nav EM atļaujas par energojaudu pirkšanu.

6. Jebkādu jaunu fosilā kurināmā ražotņu uzstādīšanu ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm un Latvijas ceļu uz pāreju – pēc iespējas lielāku AER īpatsvaru.

VAK prezidents

A.Ulme


Vēstule Latvijas valsts prezidentam

Augsti godātais Zatlera kungs!

Vēlamies izteikt ierosinājumu, kas, mūsuprāt, kalpos par nesatricināmu aizsargu Latvijas nacionālajām bagātībām un vērtībām ne tikai mūsu dzīves laikā, bet arī nākamajām Latvijas pilsoņu paaudzēm.

Ierosinām izveidot konkrētu Latvijas nacionālo vērtību sarakstu, kurā būtu iekļautas Latvijas tautai svarīgākās un būtiskākās gan materiālās (arhitektūras pieminekļi, dabas objekti u.c.), gan garīgās (piemēram, latviešu kinofilmas, Dziesmu un deju svētki u.c.) vērtības.

Ierosinām šo sarakstu pasludināt par Latvijas Nacionālajām Vērtībām.

Turklāt aicinām Jūs izmantot Satversmes sniegtās likumdošanas procesa tiesības iesniegt Saeimā likumprojektus un lūgt Saeimu balsot par attiecīga punkta iekļaušanu Satversmē, kas paredzētu, ka šīs vērtības ir nesatricināmas un nedrīkst tikt pakļautas privatizēšanai, izmainīšanai vai jebkādām citām darbībām, kas var mazināt to vērtību vai nozīmi.

Katru gadu notiek Latvijas nacionālo vērtību izsaimniekošana (tas sākās jau 60. gados, bet toreiz jebkura pretošanās vai kaut kādu nacionālo vērtību uzskaitījums un aizsardzība bija neiespējama), tas  turpinās arī šobrīd – Vecrīgā tiek atļauta būvniecība, Daugavu plāno pārveidot par kanālu, jau pārdotas aizgājušo desmitgažu latviešu kinofilmas u.c.

Tomēr mums un arī nākamajām paaudzēm ir svarīgi apzināties, ka mums pieder kaut kas patiešām unikāls un tas nepazudīs kaut kādu neprātīgu ekonomisku iemeslu dēļ.

Šāda Satversmes papildināšana, kuru būtībā var nosaukt par tās pilnveidošanu mūsu skatījumā ir dabiska. Ir loģiski, ka Satversme kā mūsu valsts ietvars arī tieši aizsargātu nacionālās vērtības un būs par garantu, ka tās tiks sargātas un saglabātas uz mūžīgiem laikiem.

Vides aizsardzības kluba

Prezidents                         Arvīds Ulme

Viceprezidenti                  Elita Kalniņa

Lelde Stumbre

Sabiedriskie vides inspektori – kā tas notiek.

Vispār man nekad nav patikuši inspektori – vārds vien iedveš drebuļus. Nodokļu inspektors, policijas inspektors un visādi citi inspektori, no kuriem nekas labs nav sagaidāms. Nekad arī nebiju sapņojusi, no sērijas „ par ko kļūt”, iegūt inspektora amatu. Tomēr tas ir noticis – esmu inspektore, bet manam inspektora nosaukumam pievienoti vēl divi – sabiedriskais vides inspektors. Par viņiem neko daudz nerunā un tam ir vairāki iemesli – sāksim ar to, ka vēl pirms diviem gadiem valsts tādus vides inspektorus vispār neatzina un tikai pavisam nesen tie oficiāli pasludināti. Otrkārt, sabiedriskais, tas nozīmē – brīvprātīgs entuziasts, kurš pats uzprasās uz kašķi. Kurš ir ar mieru labprātīgi bojāt savus nervus, veselību un pat riskēt ar drošību, iesaistoties strīdos ar pārkāpējiem. Arī to, saprotams, neviens labprātīgi negrib un te nu parādās dilemma – gribās aizsargāt dabu, ziņot par vides pārkāpumiem, bet īstas jēgas no zvanīšanas uz dažādām vidi sargājošām iestādēm nav – tur tev laipni atbild, bet tā diezgan vispārīgi: „ņemsim vērā” , „ apkoposim datus” ,” paldies , ka piezvanījāt” . Kad tu kādu simtpiecdesmito reizi dzirdi šo „ paldies, ka piezvanījāt”, tad nervi tāpat ir sabeigti. Gudrāki cilvēki zina teikt, ka labāk sūdzēties nevis pa telefonu, bet – rakstiski. Uz vēstulēm ierēdņiem jāatbild desmit dienu laikā, pat Prezidenta kancelejai. Bet vēl labāk – ņemt to lietu savās rokās, pašam kļūt par inspektoru ar zināmām tiesībām mesties virsū pārkāpējiem.
Pagājušā gadā, kad valsts nesaudzīgi likvidēja tūkstošiem darbavietu, iznīcinošā izkapts ķēra arī vides inspektorus, kuri saņem par savu nepateicīgo darbu algu – piemēram, no 15 inspektoriem 500 km garā piekrastes zonā, pašlaik darbojas labi ja puse. Arī aldziņas un degvielas patēriņš garajiem reida braucieniem samazināti līdz smieklīgumam.Vides aizsardzības problēmas atgriezušās pagājušā gadsimta 90. gadu līmenī, kad tās nelikās ne vajadzīgas, ne nozīmīgas, tikai traucējošas „ valsts attīstībai”. Par tām cīnījās vien entuziasti sabiedriskā kārtā.
Tomēr šodien situācija nedaudz savādāka – pa šiem gadiem cilvēki kļuvuši gudrāki. Viņi gatavi aizsargāt vidi ja ne visā valstī, tad vismaz savā apkārtnē – lai pa atvērto logu nāk iekšā zāles smarža, nevis benzīna tvans, lai koki paliek, kur bijuši un dīķītis tāpat. Un nu viņiem ir tāda iespēja – sargāt dabu gandrīz vai oficiāli – atliek vien kļūt par sabiedriskajiem vides inspektoriem.
Mēs, tāds entuziastu bariņš, to arī izdarījām – devāmies uz Valsts vides dienestu Rīgā, pieteicāmies (bariņā jābūt ne mazāk kā 4-5 cilvēkiem), noklausījāmies vienas dienas semināru par dažādām vides problēmām, nolikām eksāmenu. Un galu galā kļuvām par sabiedriskajiem vides inspektoriem ar pilnīgi oficiālu sabiedriskā vides dienesta apliecību un tiesībām: veikt pārbaudes kopā ar valsts vides inspektoru, sastādīt aktu par konstatēto pārkapumu, lai nosūtītu to valsts vides dienestam, veikt pārbaudes un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu arī bez valsts vides inspektora klātbūtnes. Mēs drīkstam iejaukties, ja redzam, ka ar atkritumiem tiek piesārņota publiski pieejama teritorija, ja automašīnas stāv krasta kāpu aizsargjoslā vai, ja tiek kurināti ugunskuri tam neparedzētās vietās.
Nav jau nekādas milzīgi grandiozās tiesības, bet tomēr. Mani nepamet sajūta, ka valsts tā bailīgi palaidusi sabiedriskos inspektorus pie teikšanas – tā drusku lai viņiem tiek, bet ne pārāk. Un jāatzīst, ka ne visas reģionālās vides pārvāldes ir sajūsmā par šiem entuziastiem. Gribējām traukties līdzi Lielrīgas reģionālās pārvaldes vides inspektoriem, tā teikt, palūkoties un pamācīties no vecākajiem biedriem, bet – nekā. Tā arī nespējām sarunāt ne laiku, ne vietu.
Bet, ja Lielrīga mūs negrib, ir jau vēl septiņas citas reģionālās vides pārvaldes visā plašajā, skaistajā Latvijā un devāmies uz Kolku, kur mūs ar prieku sagaidīja Ventspils reģionālās vides pārvaldes inspektore Sabīne Sabule, ar kuru kopā tad arī izbraucām garus, skaistus piejūras gabalus no Kolkas līdz pat Engurei, ieskatoties mazajos celiņos, kas ved uz jūru un meklējot pārkāpējus. Savā ziņā bijām apmierināti – neatradām nevienu.
Ar šo visu gribu aicināt Latvijas iedzīvotājus – kļūstiet par sabiedriskajiem vides inspektoriem! Varēsiet apvienot patīkamo ar lietderīgo – gan redzēt jaunas vietas savā dzimtenē, gan realizēt savu nepārvaramo tieksmi iejaukties, redzot pārkāpumus, kas bojā apkārtējo vidi.
Kas attiecas uz šī raksta virsrakstu – Sabīne Sabule mūs miermīlīgi pamācīja: pat, ja pārkāpējs tiešām atrasts, nevajag uzreiz brukt viņam virsū, vicinot protokola lapu un fotoaparātu. Varbūt sākumā risināt sarunas – paskaidrot, kāds pārkāpums izdarīts un laipni lūgt pamest kāpu zonu vai savākt atkritumus. Cilvēki nevar zināt itin visus likumus un teiciens, ka „ likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības” neatbrīvo mūs, sabiedriskos inspektorus vai vispār jebkādus citus inspektorus vai kontrolējošu iestāžu ierēdņus no cilvēcības. Un, kas zina, kā iegrozīsies liktenis – par inspektoru taču var kļūt jebkurš.

VAK piedāvā: Pieteikties par vides inspektoriem, zvanot uz VAK. Kad būs pieteikušies 4-5 cilvēki, VAK organizē un piesaka grupu semināram Vides dienestā.

Advertisements

One Comment to “Oficiāli”

  1. Pie kāda slēdziena nonācāt. Daudz lasāmā. vakarā izlasīšu līdz galam.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: